Jautājums gudrajiem. Tā kā esmu iesācējs tad nav īstas skaidrības. Biju 1. reizi forelēs ar 0tā izmēra Leonu, pieejot pie foršas bedrīes (pēc manām domām foršas) bieži jau uz pirmo metienu, tiku pie forelītes, zemmēra. Tad nu jautājums - vai ir jēgas tajā pašā bedrītē turpināt un cerēt uz vēl kādu foreli vai parasti 2 foreles 1 bedrē nav? Un vai esat izvilkuši vienā mazā bedrītē divas mēra foreles? Doma tāda, ka izmantoju lielāku rotiņu un tajās pašās bedrēs zemmēra vietā nāk ārā lielie papuči? :))
Pieļauju, ka par tām vasaras vietām arī varētu būt taisnība (cerams ka tā arī ir). Pēc kādām pārs nedēļām vēl vienu reizi būs jāpamēģina - ja atkal būs pa tukšo, tad būs jāmeklē perspektīvāki posmi.
Varbūt kāds ir pietiekami zinošs lai apgaismotu par sekojošu lietu - upē, kurā ir pāriets ar elektrību nevajadzētu būt mazajām zivtiņām (mailītēm), vai arī es kļūdos?
Jau divas reizes šogad braucu uz vienu upes posmu, kur pērn diezgan labi ķērās foreles (arī laba izmēra), bet šogad pilnīgi nekā. Pat sīkās neatrādās :( Mēģināju gan uz dažādiem rotiņiem, gan voblriem, bet viss velti. Tā, kā esmu tāds, kā iesācējs nospriedu, ka visdrīzāk trūkst iemaņu, bet gadījās sastapt vienu kolēģi, kurš arī bij nogājis posmu pa tukšo. Parunājām un nospriedām, ka iespējams izķertas ar eloktrību, bet vai tā var būt, ja upē dažās vietās redzēju sīkas mailītes?
Hooked, tas visdrīzāk no karpu repertuāra, vai brakaru romāna :)), forelēs tā nemēdz būt, nav tur nekādas ļepotas- sūrs darbs, : ibio vot, ka tavu benitas bioloģisko māti aiz kājas un vara ķīsi aiz olām :DDDDD
Turpinot eMka iesākto:
Nakts copes nogurdināts vecis sakņupis, dziļi plecos ierāvis galvu,snauž ērtā krēslā un viņu nespēj pamodināt pat nemitīgie kaimiņa klusinātie saucieni: Tev copē! Pavisam tuvu savu balsi nepārtraukti vingrina lakstīgala,līdz gulētājs neiztur: Kak on(solovei) meņja za....bal !!!
Nu vienkārši- ļepota !
Šodien, tā fiksāk, sakarā ar jubīli, pabeidzam šepti. Piebraucām pie aizsprosta. tur zepers tirina slieku straumē. Es, šim saku: tu zini, kad foreli nevar ķert uz dabīgo ēsmu?! Šis: zinu. Es, šim: tu zini, kāds sods par to?! Šis: zinu. Es prasu, kāpēc tad makšķerē no tilta? Šis: atbraucu tik pamēģināt, būs vai nebūs. :))))
Prozas lielmeistari :DD
Viss iepriekš minētais un vēl - pēdas gar upi, kāds jau iepriekš ēdis no manas bļodiņas, neķeras, laikam bijis nelietis...kolēģis velk, bet tev nikā naf, lai gan neesi galīgs pļundraks, jaunā aukla ir pilnīgs mēsls- mezglā netur ne kazaragu, zābaks tomēr kaut kur, nezinkur tek, laika prognoze nelabvēlīga, vnk nikā naf.... Bet....:)
Ugunskurs, kas zibina savas sarkani-dzeltenās mēles pret melni zvaigšņotajām debesīm, klusums, tik rets pūces vai apoga kliedziens klusuma tuksnesī, upes čalojošais plūdums, kas nomierina, desiņas, vieni 150gr dziras, kas dejo un dzied...un cerības....rītdienai :))
Turpinot Kolas iesākto ...
Kazeņogas, jāņogas, avenes un pat meža zemenes. Kāds tu dzenītis, pīles pikē, bebrs gandrīz gāž no kājām, ūdrs pozē kamēr izvelk foto aparātu. Izbaidīts stirnu bars savas baltas ļipas gora, iztraucēts meža cūķis vēl labu gabal neapmierināts burkšķ. Pēcpusdienas snaudiens gan man vēl nav bijis, bet apsēšanās uz akmeņa upes vidū, lai noēstu līdzi paņemtās maizītes un redzēt kā apkārt dabā kūsāt kūsā dzīvības. Spāre cenšas noķert odu, kas lidinās gar tevi, zalktis steidzīgi pārpeld upi, vāvere lēkā pa koku un tur pat blakus dzenis mēģina sagādāt sev pusdienas.
Un tā zivs ar neparasti krāšņo zīmējumu uz sāna vēl pamāj ar asti kad tu viņu atlaid, lai jau pēc mirkļa pazustu savā stihijā.
Labi,ka atgrīežās.Bet pagājušo rudeni lašu laikā nostaigāto upes krastu redzot,ka vēl tagad tā trase ir redzama.Man ir aizdomas ,ka tie laiki drīz atgriezīsies.Tfu,tfu,tfu.