Foreles

aivars, šis jautājums būtu vairāk tā kā tomēr dīķu turētājiem un apsaimniekotājiem :)

varbūt nav riktigi pa temai ,bet man ir jautajums vai kads(-a) no jums zin! Man ir savs piemājas dīķis. šodien biju nolemis aiziet un diķi un noķert kādu foreli. Noķēru un pārsteidz ka forelēm uz ādas ir kaukadi brunas krāsa gļotveidīgi radiumi kuri kustās varbūt kāds ir ar to jau saskāries. Vienai kurai bija vis vairāk to radijumu viņa bija tieva un krāsa arī atšķirās. Dīķis man ir 0.3ha un tika ielaists tikai 30 gabalas. paldies jau iepriekš.

Tapir, labi, ka lietas sāk iet uz labo pusi :)). Prieks palasīt, aug jaunā maiņa ar pareizu foreļošanas uztveri :)

Tapir, foršs copes pastāsts.
:)

Ar cerībām par šodienas brīvdienu darbā un ieplānotās mācību copes vietā, vakar vakarā saņemu komandējumu uz darbu :( Ko padarīsi, darbs ir tomēr darbs. Jau domas mācas virsū ka mož atliks kāds laiciņš mājupceļā priekš copes, bet to visu izgāž jau vien tas ka mazliet aizgulējos un aizmirsu lepnos brienamos zābakus. Un laiks arī radas ka ir nevisai priekš džungļu pastaigas.
Tomēr braucot uz mājam kartē pamanu vienu neapgūtu upīti, vismaz man, protams nemiers tirda ka vajag griest iekšā uz copi, jo spinings visu laiku vizinās līdzi mašinas bagažniekā. Zābaku problēmu nolemju risināt ar to ka sameklēju kastē jau viena rotiņa dubultnieku, tā tad ar adas zābakiem nevajadzēs brist pakaļ, bet varēs raut nost, jo tak kastē ir vel otrs tads. Izvēle krīt uz kapara nr.1 meppiņu:)
Lepni šķersoju pļavu un esu pie upes, pirmais uzmetiens acu, nu ne sevišķi cerīgi ,viss vienā sēre. Bet ja jau esu te tad vismaz stunda jāvelta apskatei. Pirmie trīs metieni tik virzīti uz pretējo krastu izskatotu sakņu virzienā, protams arī zacepi, bet tos veiksmīgi atkratu. Lūkojoties uz augšu, ir iegāzts alksnis, vairāk jau laikam kā maikste, kam pa vidu gāžas pāri straume, respektīvi veidojas padziļinājums.Tiek raidīts pirmais metiens, rotiņš neviena neskarts atgriežas pie manis. Otrais mēģinājums,oooo, pēc pus ceļa nopeldēšanas, nez no kurienes parādas 15cm forelēns kas mēģina panākt manu rotiņu, un ir galā, bet pie pašām kājam pats atkratās no āķa.
Tas jau vieš cerību ka vajag te atgriezties, ka foreles ir.
Noejot 100m uz augšu nonāku pie vietas kur līkums ar iegāzušos koku un mazu sanesumu, bedre zem tā. Iemetu velku, un tad no stumbra apakšas parādas VIŅA, jēziņ, kājas aukstas, sirds dauzas, pat nesapratu vai vienreiz piesita vai nē, rotiņš tiek protams triekts otreiz ūdenī, atkal scenārijs atkārtojas, bet šoreiz pieviļ nepaņemtās briles jo nepamanu sakni saules atspūlgā, kur rotiņš aizķeras, bet forele lēnam uzpeld uz sēres uzmet divus lokus, laikam meklēdama dzels gabalu, un es ka apstūlbis stāvu un skatos, priekš manis tā jau ir liela forele. Varētu būt kaut kur +-40cm. Uzreiz tiek aukla nogriezta, pielikts vobleris, nomētats krustu šķersu, bet nekā, nekads turpinājums tam nesekoja.Vienīgi došānās pēc rotiņa. :)
Jūs jau saprotat pēc tada skata zābaki un drēbes vairs netiek saudzēti, adrenalīna parņemts cilvēks jau virzijās ar atkabināto vizuli pret straumi tālākos medību laukos.Neizplūdīšu sīkumos, jo jau tā laikam esu aizrakstijies. Teikšu to ka vel vienas mazās iznāciens bija.
Bet tad nonācu pie šauras vietas, atkal ar platu bedri lejpusē, kur nomētājos voblerus, bet nekā. Tad uzliku melno fūriju, arī nomētajos, bet nekā, uz augšu šauraja vietā bija izskalotas saknes, no lejas it kā nomētāju, tukšums,pieejot pretīm, neko necerot uzmetu. Vot tas bija skats, zibenīga torpēda parādijās no sakņu apakšas, pagrāba manu rotiņu, tas bija viens mirklis un spolei jau nostrādāja bremze, vienīgā domā ka tik neaiziet jo gabals īss manai rocībai. šļakatas griezas, vis tika saduļķots, līdz forele nogurusi atļāvas to pievilkt pie malas un paņemt uztveramajā tīkliņa.
Jūs gan jau paši zināt kā ir turēt rokās savu lielāko līdz šim foreli, garums 42cm. Ar rūpību atkabināju viņu un atlaidu lai ražo jauno paaudzi. Vakars izdevies, un laiks jau braukt uz mājam nokopt vakar iegūto bebru :D Zinu tikai vienu, šājā upīte vel šo sezon atgriezīšos.
P.s. Citādi to nevaru izskaidrot, bet laikam ar praida palīdzību esu ticis vaļā no sava neveiksmju Lietuvēna, jo pēc pasākuma viss sāk sanākt. Tā ka paldies praidistiem,atkārtoti :DDDD

Unikis, nosūtīju PM

Esmu makšķernieks, kam pa reizei mērus patīk paņemt.

Esmu dzirdējis, ka kaut kas tāds jau organizēts, bet ir interese kādreiz pieslēgties, vai pašam saorganizēt mazuļu iepirkšanā un ielaišanā skaistās upelēs.

Ir vairāki jautājumi:
1- cik maksā strauta foreļu kg?
2- cik kg ir vērts pirkt un ielaist konkrētās vietās?
3- vai iespējama transportēšana nepiesaistot speciālu transportu?
4- varbūt ir kaut kāda informācija, kur var ko palasīties?
5- cik liela iespēja, ka ikri un mazuļi nāk no ģenētiski lieliem vecākiem, līdz ar to foreles spētu izaugt līdz 60cm? ;)

Labprāt uzklausītu "vecajo" pieredzi. Esmu novērojis, ka "vecajiem" patīk papļāpāt i-netā ;

mēs ar niggu Sullas bijušajā mīļākajā un vienā krievijas pierobežas upē vērojām kā alatas lēkā, smuki skati, bet uz rotiņa neņem :)) tajā pie krevijas uz MM vienu vismaz izdevās izmāanīt, kaut copes bija daudz

Varētu būt ka ķerstija, jo savā upītē novēroju moskītu barus virs ūdens, gan jau tie tagad gāda par foreļu labsajūtu. Pašam pieejot pie upes mazs duļķitis un līmenis cēlies par 20cm. Cerību tomēr nezaudējis dodod, tieši uz to vietu kur pirms pāris dienām amnestēju mēru. Paris metieni bet klusums, jau sāku satruakties, apeju līkumiņu kadus 20m uz augšu, it kā sekls posms ar vienu akmeni pie malas nolīkušu zāli un straumi kas graužās zam tās krastā uzmetiens gar krasta līniju un tad pie akmeņa atkal parādijas viņā, tumnīksnēji gracioza uz gaišās sēres izskatijās, viens uzsitiens un viss, otrs metiens un atkal situācija atkaŗtojas. Domāju ka pārmacīšu ar savu vobleri, pirms tam lai nomierinās uzmetiens pret straumi uz augšu, bet tur bedrīte sagaida mani 15cm forelēns, kas sataisa tadu traci ka mers vairs ne uz ko nav pierunājams. Ejot tālak apsekot savu mazliet papostīto bebrinieku uz meppiņa uzsēdinu skaistu alatu. Protams atkal daudzas potenciālas vietas izbradātas jo vizulis kaut kā neatrods pareizo ceļu un dabū brist pakaļ. Biju apsekot arī uagstāk, tas gan iepriekš bija, par ko neatskaitijos. Unsapartu ka visu laiku nepareizajās vietās meklēju lielo, jo atradu tadus posmus kur vnk nav reāli kaut ko izdarīt, jo upīte šaura ar pieklājigu dziļumu, bet no abām pusēm visu spoguļvirsmu aizklāj biezs kārklu slānis, prieks ka bebri vel nav tur tikuši un ir lielajām inkubators :D

Šodien vakarpusē ar sadomāju aizlaist uz forelēm (gribējās pārbaudīt dažas idejas - pārbaudīt pāris domu graudus par foreļu atrašanās vietām). Paskatoties vizuļu kastē, izrādījās, ka vairums pamatsastāva rotiņu ir nozaudēti, tādēļ paņēmu Yo-zuri mazo voblerīti. Tā kā jau rudens tuvojas un negribējās ņemties ar zivju atkabināšanu nomainīju trīniekus pret vienžuburiem un cope varēja sākties. Ik pa laikam pieteicās pa knapmēram (bet principā visi paši nokratījās). Bet nu tad vienā salīdzinoši lēnā līkumā ar nolīkušiem alkšņiem izlikās, ka kaut kas nedaudz ūdenī pavīdēja. Metu otru reizi - skatos nāk pakaļ laba forele (nu uz aci 40mit noteikti), bet tā nesteidzīgi it kā aplūkojot vobleri, pamainu ātrumu, forele tā kā grib uzsist (straujāk uzstartē ātrumu), bet tomēr nobremzē. Tā kā upes platums ir kāds ir tad voblera ceļš beidzas pie manām kājām un tas ir jāvelk laukā (forele atnāca līdz pašām kājām - bez maz vai pastiep roku un paņem), forele apgriežas un lēnā garā aizpeld. Metu vēlreiz - situācija tā pati nāk pakaļ bet neņem, mēģinu uzraustīt vobleri, it kā jau forele bija atsaucīgāka un ik pa brīdim tā ka gatavojās uzsist bet pie paša voblera nobremzē. Atkal voblera distance ir galā un forele laiski aizpeld prom. Mēģināju mainīt atlikušos mānekļus, bet nekā :( Nu cerams citreiz piešmaukšu.
Tumsai iestājoties devos mājā brienot pa upi un iznāca redzēt pāris labus skatus – vietās kur straujāks ūdens un tādas kā krācītes nelielas forelītes ik pa laikam leca laukā no ūdens (varbūt kukaiņus ķerstīja). Skats diezgan interesants :)

Patrik, nav jau pārmetumu :), tikai nedaudz neizpratne :). Ne asakas:)

MK
Situācija bija šāda: Stāvs krasts( ap 1m līdz ūdenim) un ūdens dziļuims ap 1,5m izvadīt zivi uz citu vietu bija neiespējami(neesmu profiņš). Varbūt vainīgs bija zivs celšana, šis 1m.
Ticiet vai neticiet es neesmu gaļas tīkotājs, es mācos un gribu būt pareizais copmanis...

Patriks, ja āķis bija lūpas kaktiņā, tad nesaprotu kāpēc tā zivtiņa bija minūti kaut kur jāmarinē...??? :), bet nu, protams, apstākļi var būt dažādi, bet vienalga kaut kas nav īsti skaidrs...
Lai arī tuvojas rudens, H2O temperatūra ir neierasti augsta un līdz ar to katrs neapdomāti lieks mirklis zivs atbrīvošanai var izrādīties liktenīgs.
Dikti jau gribas cerēt, ka satiksi šo zivi vēlreiz, bet tomēr liekas, ka paēdusi būs ūdele, labākajā gadījumā...

Pa ilgiem laikiem es ar vakar tiku uz savu xyq :) upīti. ūdens līmenis patīkami pārsteidza, bija rudenīgi tumšs un pietiekami dziļšs. rezūltātā 41,32 un 28cm. forelītes. Visas skaisti peld un gaida mani nākamreiz. Man jums jautājums:41 forele bija ļoti smuki pašā lūpas kaktiņā paņēmusi mepps 2nr rotiņu. Zivtiņa tika saudzīgi un ātri(no ūdens ārā bija ap 40-60sek.bija jāņem ārā no ūdens jo situācija spieda)atbrīvota,bet pēc atbrīvošanas viņa sekundes 20 negribīgi vāļājās pa ūdeni un tikāi tad ar skaistu šļakatu pateica man čau. Jautājums:Vai es viņai nenodarīju kādu ļaunumu un vai viņa gribēs vēl ar mani rotaļāties:)

Tik diletansku video gadās pirmo reizi redzēt :))

Nu piedod,esmu palaidis garām,kura upe katram slepenā.

Āķi, nafiga Tu manu upi reklamē?! :)))

Atļauju dabūjis esi-ej ar!
]

Daudz tirsīsiet, sākšu foreles stīvināt.

šitādus pietempušos lopus!Te jau visi priekšzīmīgi,a tur jau var atļauties.Pat lāči no tāluma brīnās un nesaprot-kur tādi uzradās!Labi ka noķēra,vismaz vakariņām sanāks knapām.