Hooked
05.05.10
Bedres uz Latvijas ceļiem patiesībā ir "guļošie policisti",kas ievilkuši vēderus.
Hooked
05.05.10
bums
21.04.10
sory tas bija D biznesā
raksta
Valdība dod zaļo gaismu skaidras naudas darījumu ierobežošanai
Komentāros autors u-ka 20:17, 2010/04/20
raksta
Valdība dod zaļo gaismu skaidras naudas darījumu ierobežošanai
Komentāros autors u-ka 20:17, 2010/04/20
bums
21.04.10
šodien Delfos izlasītais scenārijas :DDDDDDDDDDd
2011.gads, kaut kur ap maiju ceturto vai tā apmēram. Gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji pametuši valsti un devušies emigrācijā. Rīgas lidostā svinīgos apstākļos tālajā ceļā paši sevi pavada kāds pēdējais simts Latvijas labāko dēlu un meitu.
Uz improvizētas tribīnes stāv Zatlers. Līdzās milzīgs sarkans paketslēdzis („rubiļņiks”). Pārējie bariņā turpat netālu dīki izlaidušies uz koferiem.
Zatlers: Dārgie draugi un līdzgaitnieki, šodien es gribētu...
Šķēle: (Sēžot uz milzīga naudas maisa) Īsāk! Krupis ir izvārījies un beigts. Braucam!
Kalvītis: (Pamostas, paver acis spraudziņā) Mēs jau lidojam? A ēst dos? (Atkal aizmieg)
Zatlers: Nu tad, piecelsimies kājās un pēdējo reizi nodziedāsim valsts himnu! (Ievelk gaisu)
Āboltiņa: Neies cauri!
Zatlers: Kādēļ?
Āboltiņa: „Kur latvju meitas zied, Kur latvju dēli dzied...” vairs neatbilst patiesībai.
Zatlers: Nu labi... Tad dziedāsim „...Par mazu, lai laistu vienu. Es līdzi ceļos.”! (Atkal ievelk gaisu)
Šlesers: Pietiek muldēt! Kāpjam ļotenē un gāzi grīdā! (Aiziet iekāpšanas „piedurknes” virzienā)
Visi sāk lēnām celt pakaļas augšā un sekot Šleseram.
Zatlers: (joprojām svinīgi) Saskaņā ar seno latviešu tradīcīju, kā pēdējais aizbraucējs, es lidostā izslēdzu gaismu. (Norauj paketslēdzi)
Pienāk Miķelsons un noplombē elektroietaisi. Abi ar Zatleru seko pārējiem.
Visi sakāpj lidmašīnā.
Šlesers: Bertold! Davai, maucam!
Fliks: Mums naff pilota.
Šlesers: A kur piloti?
Fliks: Aisslidoja ar iepriekšējo reissu.
Repše: Sūds ar viņiem! Es pilotēšu.
Muižniece: Pasarg, Dies! Tikai ne Einārs! Tad labāk eju kājām.
Šlesers: Da manis pēc kaut uz vēdera lien. Kāp ārā!
Muižniece: Kā tad es viena...
Šlesers: Tad sēdi klusu!
Muižniece paskatās uz Šķēli. Tas tēlo mentālu prombūtni un nereaģē.
Šlesers: Eini, uz priekšu!
Repše aiziet uz pilotu kabīni.
Repše: (skaļrunī) Uzmanību! Visiem piesprādzēties! Sākam pacelšanos.
Līdaka: Aizver muti!
Kalvītis: Uz pusdienām pamodiniet!
Lidmašīna aiziet gaisā.
Pēc 20 minūtēm pilotu kabīnē ienāk Dombrovskis.
Dombrovskis: Eini, kurp lidojam?
Repše: Nolēmu līkumu virs Rāznas izmest, no savām zemēm atvadīties. Kad vēl tās redzēšu...
Dombrovskis apsēžas otrā pilota krēslā.
Vēl pēc 20 minūtēm.
Repše: Valdi, man šķiet, ka ir sūdi.
Dombrovskis: Kas i?
Repše: Zupa iet uz beigām.
Dombrovskis: Tūlīt pasaukšu Ķirsonu. Kādu zupu vēlies?
Repše: Ne jau tā zupa, durak, fuelis!
Dombrovskis:Kāds fufelis?
Repše: (Nepacietīgi) Fuelis, bitīt, degviela! Deficīts!
Dombrovskis: Ā! Nu tā arī būtu teicis. Tūlīt pasaukšu Haimu. (Paņem mikrofonu) Haim, panāc šurp!
Kogans: (pēc laiciņa ietusnī pa durvīm) Kas i, ko gulēt neļau?
Dombrovskis: Einim vajag degvielu.
Kogans: Projehaļi, dārgais. Es tagad ir tikai vecs, slims ebrejs... Un ļoti vientuļš. (Aizvācas atpakaļ)
Repše: Lupata!
Dombrovskis: Ko nu?
Repše: (Ar plaukstu zīmē gaisā krītošas lidmašīnas trajektoriju) Žžž-bums!
Dombrovskis ieiet salonā.
Dombrovskis: Ē-ē... Dāmas un kungi! Mums ir ē-ē... Kritisks degvielas deficīts.
Kargins: Я хочу выйти!
Krasovickis: И я тоже.
Godmanis: (Karginam) Kad es atļaušu, tad arī kāpsi. Skaidrs?
Kargins uzmet lūpu un apklust.
Godmanis: (Dombrovskim) Nu, ko? Zvans draugam?
Dombrovskis: Kādam draugam?
Godmanis: Grifitam no starptautiskajiem uzpildītājiem, protams.
2011.gads, kaut kur ap maiju ceturto vai tā apmēram. Gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji pametuši valsti un devušies emigrācijā. Rīgas lidostā svinīgos apstākļos tālajā ceļā paši sevi pavada kāds pēdējais simts Latvijas labāko dēlu un meitu.
Uz improvizētas tribīnes stāv Zatlers. Līdzās milzīgs sarkans paketslēdzis („rubiļņiks”). Pārējie bariņā turpat netālu dīki izlaidušies uz koferiem.
Zatlers: Dārgie draugi un līdzgaitnieki, šodien es gribētu...
Šķēle: (Sēžot uz milzīga naudas maisa) Īsāk! Krupis ir izvārījies un beigts. Braucam!
Kalvītis: (Pamostas, paver acis spraudziņā) Mēs jau lidojam? A ēst dos? (Atkal aizmieg)
Zatlers: Nu tad, piecelsimies kājās un pēdējo reizi nodziedāsim valsts himnu! (Ievelk gaisu)
Āboltiņa: Neies cauri!
Zatlers: Kādēļ?
Āboltiņa: „Kur latvju meitas zied, Kur latvju dēli dzied...” vairs neatbilst patiesībai.
Zatlers: Nu labi... Tad dziedāsim „...Par mazu, lai laistu vienu. Es līdzi ceļos.”! (Atkal ievelk gaisu)
Šlesers: Pietiek muldēt! Kāpjam ļotenē un gāzi grīdā! (Aiziet iekāpšanas „piedurknes” virzienā)
Visi sāk lēnām celt pakaļas augšā un sekot Šleseram.
Zatlers: (joprojām svinīgi) Saskaņā ar seno latviešu tradīcīju, kā pēdējais aizbraucējs, es lidostā izslēdzu gaismu. (Norauj paketslēdzi)
Pienāk Miķelsons un noplombē elektroietaisi. Abi ar Zatleru seko pārējiem.
Visi sakāpj lidmašīnā.
Šlesers: Bertold! Davai, maucam!
Fliks: Mums naff pilota.
Šlesers: A kur piloti?
Fliks: Aisslidoja ar iepriekšējo reissu.
Repše: Sūds ar viņiem! Es pilotēšu.
Muižniece: Pasarg, Dies! Tikai ne Einārs! Tad labāk eju kājām.
Šlesers: Da manis pēc kaut uz vēdera lien. Kāp ārā!
Muižniece: Kā tad es viena...
Šlesers: Tad sēdi klusu!
Muižniece paskatās uz Šķēli. Tas tēlo mentālu prombūtni un nereaģē.
Šlesers: Eini, uz priekšu!
Repše aiziet uz pilotu kabīni.
Repše: (skaļrunī) Uzmanību! Visiem piesprādzēties! Sākam pacelšanos.
Līdaka: Aizver muti!
Kalvītis: Uz pusdienām pamodiniet!
Lidmašīna aiziet gaisā.
Pēc 20 minūtēm pilotu kabīnē ienāk Dombrovskis.
Dombrovskis: Eini, kurp lidojam?
Repše: Nolēmu līkumu virs Rāznas izmest, no savām zemēm atvadīties. Kad vēl tās redzēšu...
Dombrovskis apsēžas otrā pilota krēslā.
Vēl pēc 20 minūtēm.
Repše: Valdi, man šķiet, ka ir sūdi.
Dombrovskis: Kas i?
Repše: Zupa iet uz beigām.
Dombrovskis: Tūlīt pasaukšu Ķirsonu. Kādu zupu vēlies?
Repše: Ne jau tā zupa, durak, fuelis!
Dombrovskis:Kāds fufelis?
Repše: (Nepacietīgi) Fuelis, bitīt, degviela! Deficīts!
Dombrovskis: Ā! Nu tā arī būtu teicis. Tūlīt pasaukšu Haimu. (Paņem mikrofonu) Haim, panāc šurp!
Kogans: (pēc laiciņa ietusnī pa durvīm) Kas i, ko gulēt neļau?
Dombrovskis: Einim vajag degvielu.
Kogans: Projehaļi, dārgais. Es tagad ir tikai vecs, slims ebrejs... Un ļoti vientuļš. (Aizvācas atpakaļ)
Repše: Lupata!
Dombrovskis: Ko nu?
Repše: (Ar plaukstu zīmē gaisā krītošas lidmašīnas trajektoriju) Žžž-bums!
Dombrovskis ieiet salonā.
Dombrovskis: Ē-ē... Dāmas un kungi! Mums ir ē-ē... Kritisks degvielas deficīts.
Kargins: Я хочу выйти!
Krasovickis: И я тоже.
Godmanis: (Karginam) Kad es atļaušu, tad arī kāpsi. Skaidrs?
Kargins uzmet lūpu un apklust.
Godmanis: (Dombrovskim) Nu, ko? Zvans draugam?
Dombrovskis: Kādam draugam?
Godmanis: Grifitam no starptautiskajiem uzpildītājiem, protams.
kvoks
19.04.10
Pieveersiet uzmaniibu upes nosaukumam:))) http://rybak.pri.ee/forum/index.php/topic,1224.msg81914/topicseen.html#new
eMKa
26.03.10
Tur pēc tam ir saistītais video Nature Lover, vot tur gan bikses gandrīz pieliku no smiekliem :)))
Zivnieks
26.03.10
Tiem, kas pa nakti krāc:
Atnāca mūrnieks mūrēt krāsni. Sanesa materiālus, ķieģeļus, mālus un ķērās pie darba.
Vīra nebija mājās, bet sieva staigāja bēdīga, bēdīga un ik pa brīdim notrausa pa asarai priekšautiņā.
— Kas vainas, saimniec? — mūrnieks prasa.
— Man lielas bēdas, — šī atbild. — Šķiršos ar vīru, bet es taču viņu vēl aizvien mīlu, pagānu tādu...
— Kas tad vīram vainas? Dzer?
— Nē, nedzer vis.
— Sit tevi?
— Nē, nesit.
— Kas tad vīram vainas?
— Viņš krāc, pagāns tāds! Tā krāc, ka logu rūtis dreb. Ko tik visu neesam darījuši, pie ārstiem gājām konsultēties, pat uz Zinātņu akadēmiju zvanīju. Nekas nelīdz — krāc kā krācis...
— Un kādā pozā tavs vīrs guļ? — mūrnieks vaicā tālāk.
— Uz muguras, kā vairums cilvēku, — saimniece atbild.
— Nu tad dari tā: tiklīdz tavs vīrs sāk krākt, paplet viņam kājas plati.
Atnāk mūrnieks nākamajā dienā uz darbu, bet saimniece laimīga un smaidīga — šim galdu uzklājusi, visādus labumus galdā salikusi.
— Par ko tas, saimniec? Darbs jau vēl nav galā, — mūrnieks brīnās.
— Štrunts par to krāsni! Tu manu laulību izglābi! Izdarīju naktī tā, kā tu liki, un — vīrs vairs nekrāc!!! Bet kā tas iespējams — gudri zinātnieki neko nevarēja izdarīt, bet tu, vienkāršs mūrnieks... — saimniece brīnās.
— Nav tur nekā sarežģīta. Mēs, mūrnieki, vienkārši spriežam, pa krāsns modei. JA KĀJAS BŪS PLATI, OLAS NOKRITĪS UZ LEJU. JA OLAS NOKRITĪS, PĒCPUSE BŪS CIET. JA PĒCPUSE BŪS CIET, NEBŪS VILKMES UN ARĪ KRĀKŠANAS VAIRS NEBŪS...
Atnāca mūrnieks mūrēt krāsni. Sanesa materiālus, ķieģeļus, mālus un ķērās pie darba.
Vīra nebija mājās, bet sieva staigāja bēdīga, bēdīga un ik pa brīdim notrausa pa asarai priekšautiņā.
— Kas vainas, saimniec? — mūrnieks prasa.
— Man lielas bēdas, — šī atbild. — Šķiršos ar vīru, bet es taču viņu vēl aizvien mīlu, pagānu tādu...
— Kas tad vīram vainas? Dzer?
— Nē, nedzer vis.
— Sit tevi?
— Nē, nesit.
— Kas tad vīram vainas?
— Viņš krāc, pagāns tāds! Tā krāc, ka logu rūtis dreb. Ko tik visu neesam darījuši, pie ārstiem gājām konsultēties, pat uz Zinātņu akadēmiju zvanīju. Nekas nelīdz — krāc kā krācis...
— Un kādā pozā tavs vīrs guļ? — mūrnieks vaicā tālāk.
— Uz muguras, kā vairums cilvēku, — saimniece atbild.
— Nu tad dari tā: tiklīdz tavs vīrs sāk krākt, paplet viņam kājas plati.
Atnāk mūrnieks nākamajā dienā uz darbu, bet saimniece laimīga un smaidīga — šim galdu uzklājusi, visādus labumus galdā salikusi.
— Par ko tas, saimniec? Darbs jau vēl nav galā, — mūrnieks brīnās.
— Štrunts par to krāsni! Tu manu laulību izglābi! Izdarīju naktī tā, kā tu liki, un — vīrs vairs nekrāc!!! Bet kā tas iespējams — gudri zinātnieki neko nevarēja izdarīt, bet tu, vienkāršs mūrnieks... — saimniece brīnās.
— Nav tur nekā sarežģīta. Mēs, mūrnieki, vienkārši spriežam, pa krāsns modei. JA KĀJAS BŪS PLATI, OLAS NOKRITĪS UZ LEJU. JA OLAS NOKRITĪS, PĒCPUSE BŪS CIET. JA PĒCPUSE BŪS CIET, NEBŪS VILKMES UN ARĪ KRĀKŠANAS VAIRS NEBŪS...
bums
05.03.10
sakarā ar to ka Csdd trūkst līdzekļu zīmju izgatavošanai valdība šodien pieņēma jauno aizlieguma zīmju projektu
spulgits
05.03.10
Puisis uzrunā meiteni: Tev ir nauda? Meitene: Tinies!!! Puisis: A man gan ir.... Meitene: Vai lūdzu piedod.... ,
spulgits
04.03.10
Precēts pāris mācās spēlēt golfu. Instruktors saka vīram:
- Tagad paņemiet nūju tā maigi, it kā tās būtu jūsu mīļotās sievietes krūtis un sitiet.
Vīrs seko padomam un viņam izdodas lielisks sitiens.
Instruktors gandarīts pievēršas sievai:
- Un tagad jūs paņemiet nūju maigi, it kā tas būtu jūsu mīļotā vīrieša loceklis.
Sieva seko padomam, bet nekas neizdodas.
Instruktors nopūšas:
- Labi, ņemiet nūju ārā no mutes, šodienai pietiks.
- Tagad paņemiet nūju tā maigi, it kā tās būtu jūsu mīļotās sievietes krūtis un sitiet.
Vīrs seko padomam un viņam izdodas lielisks sitiens.
Instruktors gandarīts pievēršas sievai:
- Un tagad jūs paņemiet nūju maigi, it kā tas būtu jūsu mīļotā vīrieša loceklis.
Sieva seko padomam, bet nekas neizdodas.
Instruktors nopūšas:
- Labi, ņemiet nūju ārā no mutes, šodienai pietiks.
spulgits
03.03.10
-Vectēv, pavasaris klāt! -Ko? -Es saku- pavasaris klāt! -Kooo??? -Kaķi drāžas! -Oho! Pavasaris klāt!
spulgits
03.03.10
Sieva pārmet vīram: - Tev pirmajā vietā ir medības! Es vienmēr palieku otrajā. - Tu maldies, mīļā! Otrajā vietā ir makšķerēšana.
spulgits
26.02.10
Stāv šosejas malā 3 narkomāni,noķer taxi un prasa:"Aizrausi četrus līdz Rīgai?" "Bet Jūs tak esat trīs?!" "Tu ko,ar mums nebrauksi?"
momox
24.02.10
Vilciena kupejā sēž amerikānis, japānis, latvietis un krievs. Nav ko darīt, visi garlaikojas. Tad amerikānis pieceļas un sāk mest dolārus pa logu ārā. Pārējie prasa: "Kāpēc tu tā dari?". Amerikānis atbild: "Ak, pie mums to dolāru tik daudz..."
Pēc brīža pieceļas japānis un izlidina pa logu savu CD-pleijeru. "Kāpēc tu to pleijeru izmeti?" – prasa pārējie. "Ak, pie mums to ir tik daudz, nav kur likt."
Krievs vērīgi paskatās uz latvieti un draudīgi pakrata pirkstu: "Nu, iztiksim bez kaut kādām stulbām idejām!"
Pēc brīža pieceļas japānis un izlidina pa logu savu CD-pleijeru. "Kāpēc tu to pleijeru izmeti?" – prasa pārējie. "Ak, pie mums to ir tik daudz, nav kur likt."
Krievs vērīgi paskatās uz latvieti un draudīgi pakrata pirkstu: "Nu, iztiksim bez kaut kādām stulbām idejām!"