Un kādas firmas barību Tu man iesaki iemest blakus?
da kāda starpība kam kāda barība ja ķeras tad viss ir oki /Vienam māte otram meita/
zuja
Iemet blakus putras pikai barības bumbu, kas pāris minūšu laikā izšķīdīs uz izveidosies barības laukums un tad paskaties, kur būs vairāk zivju - pie putras klimpas vai pie barības laukuma!!!
P.S Vārda "norītu" vietā biju domājis "nenorītu"
Esmu taisijis tādu eksperimentu,kad cope tiek apvienota ar pasīvo atpūtu..... Iemet ezerā,netālu no krasta,tā lai var redzē putras piku....,pēc minūtēm 10 apkārt balto zivju ka mudž...,pēc divām stundām no putras nav ne smakas. Pamēģiniet paši! Nezinu no kā kas ir jāizvāra,lai jebkurā normālā ezerā(varbūt mazā karpu dīķī savādāk),baltās zivis pāris stundu laikā norītu visu pa tīro!
Es gan visu atklāto ūdeņu sezonu ķeru gan brekšus, gan līņus, gan karpas un citas baltās zivis. Pavasarī paķeru arī kādu vimbu. Un tas ir pilnīgs absurds, ka noteiktas zivis ķeras vai neķeras noteiktā laikā - zivis ēd visu laiku un līdz ar to tās ir iespējams noķert jebkurā laikā. Protams, izņemtot tās ziemā, kurām ir ziemas guļa. Kaut gan ir arī izņēmumi!
Ar kombikormu es baroju pie savas laipas lai pieturētu baltās zivis un asarus .Kad izbrauc ar laivu krastā lai nebūtu vakarpusi jāpavada bezdarbībā paņemu alu un sēžu ar štekeri.Kombikormu ņemu cieto granulēto dīķa zivīm 50 kg 7 ls Nedēļai pietiek
Iebarojot veicu eksperimentu nākošā dienā čoms ienira un intreses pēc pārbaudīja galdu tas bija tīrs noēsts pa tīro /secinājums jātaisa iebarošanas galdi lai barību zivis apēstu pilnībā/savādāk nogrimstot dūņās tā saskābst .Vēl nežēloju kaņepju sēklas lieku pie barības- spečuki zinās kapēc.Maijā ķeru līdakas jūnijs zandartiem nu un tad jau brekšu kārta tā tā vasara paiet.
Nu nezinu, es piemēram maļu rupjmaizi caur gaļasmašīnu(kopā ar auzu pārslām), tad pievienoju TRAPER garsvielu, kura maksā 1.15ls bundža, un strādā ideāli,jo malta maize sadalās ideāli uz grunts. Ar to garsvielu man pietiek divām sezonām!! ps. var arī ar kombikormu- nav tā efekta, toties LĒTI!!!
zuja
Upē ar to ie mazākas problēmas, jo straume to putru izskalo, bet iedomājis ezerā bedri, kurā straumes nav un tajā katru dienu met iekšā pa pāris putras bumbiņām. Ja tās netiek apēstas, tad tur lejā smaķelim ir jābūt izcili pretīgam.
Un vēl piezīme - interesanti, kāpēc visas pasaules un ar Latvijas izcilākie makšķernieki nebaro ar putrām, ja jau tās ir tik sekmīgas???
drusciņ padalīšos ar manu brekšu copi Usmā
1 jāatrod labs ciets dibens n 1,5 līdz 4m dziļums
dziļakajā vietā iegremdēju lielo šifera loksni kurai klāt piestiprinu boju Nākošajā dienā sāku iebarot ar samēra cietu barību /kukurūzas milti ,māls grieztas sliekas smalkie makaroni tie atgādina baltos tārpiņus aromatizātori specifiski bet ar mēru./Sastellēju gruntenes un uz priekšu
2.Laba vieta ir avotnieku je kalniņdangā dziļums
īdz 2m .ņemu grābekli un iztīru gruntī laukumu izveidoju barības galdu .Barība kukurūzas milti vārīti putraimi balasts /melnzeme/rudzu piengrudi/jāsaplūc uz lauka rudzu vārpas ,kad vēl graudi ir pienā -jāiztvaicē un jāsajauc kopējā masā aromatizātorus šajā gadījumā nelietoju .atzīmēju ar boju iebaroto vietu ievelku gumiju un aiziet ķeru uz slieku /rekords 75 brekši no 11- lidz 5 rītā svarā no 0,9 līdz 2.7 kg paņēmu lielos kūpināšnai
GATISBB
tās bumbas nav jātaisa tik cietas kā manna. iemetot pūsūdenī viņas sadālās.
GatisBB
Nu nerunāsim jau pa kolhozniekiem,kas brauc ar lielajiem spaiņiem uz karpu dīķiem.Un pa skābšanu jau ar viss skaidrs-veikala piens ar nerūgst,bet stāv ar foršu smaku.Brekšiem,kā daudzām zivīm,galvenais ir atrast vietu(laukumu),kur tie barojas.Var sanākt barību met-baro,bet kā nav tā nav,kāds klaidonis tik iepeld.Nedaudz sāņus,viss notiek,tas karpveidīgajiem ir raksturīgi.Daudz spēlē grunts un reljefs,dažādi ūdens augi.Ir tādi,kur zivis vispār nemēdz uzturēties.
P.s. Andza
Izskatīju tava albuma bildes - bet nevienu breksi tā arī nespēju saskatīt :):):)
Nevaru nepiekrist Gatim .. Bija reiz laiki, kad arī vārīju putras, bet paldies dievam uz vecumu tomēr gudrāks paliku un atmetu to padarīšanu. Gatavās barības ņēma virsroku. Ne vienu reizi vien esmu pārliecinājies, ka gatavās barības atjaukšana ar motili vai kapātām sliekām tomēr strādā daudz reiz labāk, par visām putrām. Gatavās barības tak tomēr tiek gatavotas no dabīgām izejvielām - graudiem, cepumiem, riekstiem utt. Vārdu sakot, tur ir viss, kas nepieciešams zivs pievilināšanai - un galvenais - samērīgās proporcijās.
Var jau protams arī putru vārīt un regulāri 'piebarot saprātīgos daudzumos savas brekšu vietas, bet tur jau tā lieta, ka ir daudz copmaņu,kas gāž tās putras ūdenī tādos daudzumos, ka drīz tur ne vien zivis mūk prom, bet kā, saka - pat zāle neaug.
....nesaprotu kur problēma vārītajās putrās???? Cita lieta ja tās lieto dīķos vai ezeros,bet upei es pats lietoju vienīgi savu vārīto un nekas nesaskābst un lomi ir teicami!!!
P.S. Piedalījos viena karpu dīķa tīrīšanā. Nolaidām ūdeni un skatamies, ka uz grunts vietām ir tādi kā akmentiņi. Sākām skatīties tuvāk - putras klimpas. Vienu pārlauzām un nožēlojām - tāda smaka, ka otreiz tādu just negribētos!
andza
Pieņemsim, ka Tu nevarētu visu laiku barot noteiktas vietas. Atbrauci uz nepazīstamu ezeru, atradi dziļumu un sāc barot ar purtu. Putrai vienveidīgs aromāts, brekši nepienāk, pavīd doma, ka jāpiebaro vēl. Un ja breksītis tā arī nepienāk, tad šī putriņa tā arī tur lejā kā klimpa paliek. Un saskābst! Vēl varētu piekrist tam, ka ziemā tā putra tik ātri nesaskābst, jo ūdens ir auksts, bet vasarā - diennakts jautājums.
GatiBB
ja, varu, man jau puzotru menesi stav iebarotas 3 vietas un nekas vel nav skabis, ka jau teicu-nevajag parforset ar vinu. Bildes ari man ir albuma ar brekseniem no iebarotajam vietam.