Cope Karēlijā

Rossi esmu izbraukājis ar vietējiem kur pat suns kāju nav spēris un vairāk zināšanas ir par to Karēliju neskaties uz vietējiem Tur vietējie maz zvejo brauc cilvēki no Pēterburgas un Maskavas un mauc ar tīkliem un troļiem piemēram oņegas ezerā kādreiz varēja noķert bieži ezera lašus tagat ir maz un aizliegts ķert ar trolingu kā arī daudz maz zināmos ezeros ir bezpridels kuru ir ievazājuši maskavieši ja ir vēlēšanās es tevi varu izvadāt par tādām vietām kādas tev nav pat sapņos rādijušās tas nav rādītājs ka tu tur esi bijis pāris reizes un tev liekas ka visu zini

Malacis Raimondo. Apbraukāt 60 000 ezeru, to kurš katrs nespēj :)

Nezinu vecīt no kurienes Tev tāds info, bet es tur esmu bijis un nedēļas laikā saticis 3 copmaņus... Un ja Tu redzētu cik mežā ir sēnes, tad saprastu, ka viņi ir pa slinku lai sēņotu un makšķerētu :)

Pjaozero.tur nav ko darīt esmu izbraukājis ar Karēļu draugiem visu Karēliju uz zināmām visiem vietām nav ko darīt,vietējie brauc uz taigu kur neviens vel nav bijis un ezeriem nav nosaukumu vietējie sauc tādas vietas par Lambinām vot tur ir romantika ka var redzēt pat lāčus un atvilkties zivis ne pa jokam.Tagat brauksim marta otrajā pusē uz brekšiem, līdakām,zandartiem ,asariem sīgām un vēdzelēm trofejas ir labas ja ir vēlme dodiet uz Karēlijas neskartajām vietām tad dodiet ziņu tel.27749397

Krievijas provincē cilvēki tik to vien dara kā ķer zivis un lasa sēnes.Sēnes ataug ātrāk,zives netur līdz...:)

Katram sava taisnība, bet ja ezerā, divatā 3h var noķert 50 līdakas..... Nu nezinu, nezinu vai to var izdarīt tur, kur švaki zivju resursi :) Tik viena lieta, tā zivs ir jāatrod :)

Karēlijā caurbraucot biju jaunības gados,daba skaista,zivis gan jau tad īpaši neredzēju.Tā kā Karēlijas daba stipri līdzīga Somijas un Zviedrijas dabai, tam Pjaa ezeram tagadiņ pasekoju Rusfiching portālā.Krievijas copmaņi tur tagadiņ daudzi brauc.Man radās tīri profesionāla interese salīdzināt to ezeru lomus ar Zviedrijā ķertajiem.Teikšu godīgi,salīdzināt grūti,-tur zivju resursi ir krietni noplicināti.Pie visa vainīgi tīklinieki.To visu var izlasīt šamo forumā.Jā ,daba skaista,ceļi dubļaini,serviss minimāls,-romantiku
var noķert,bet ar lomiem tā pašvaki....
Kaut gan ne ja pēc gaļas tik tālu brauc...:)

Vēl viena vieta superīgā kompānijā ir brīva!

Gribētos uzināt ko vairāk,ir intrese...

Tā kā tēma laikam jauna, bet interesentu ļoti daudz, tad neliela atskaite par iepriekš piedzīvoto. Darbības vieta, Krievija, Karēlija.
Pirmais brauciens 2011.gada augustā( augustu viņi, krievu mēlē, sauc par samta vasaru), ūdens tilpne ar nosaukumu Vodloozero. Atmiņas bija tik labas, ka nelika miera ne mirkli, un 2016.gadā, uzreiz pēc Jāņiem devāmies otrajā braucienā uz ūdens tilpni ar nosaukumu Pjaozero. Pirmo reizi braucām pa taisno uz Krieviju, un tad, cauri Sanktpēterburgu uz Karēliju. Līdz Pīteram un tālāk pa Murmanskas šoseju līdz Medvežegorskai, ceļš eiropas līmenī. Tālāk jau kā Latvijas sliktākie asfaltētie posmi, bet pēdējie 60km pa grants seguma ceļu 3h. Grants uzbērta uz bijušā tanku ceļa, kuram pa pamatu ir šķērsām salikti baļķi. Segums nav atjaunots n-tos gadus, tāpēc daudzi baļķi, ap 30cm diametrā, ir līdz pusei izlīduši ceļa virspusē. To piedzīvojot, otru reizi tika nolemts braukt caur Somiju, un tas laikam ir arī pareizākais maršruts. Daudz reizes ir pabūts SWE un FIN ziemeļos, bet tomēr Karēlijas ainava spēj aizraut daudzreiz vairāk. Abas ūdenstilpnes, pēc lieluma, līdzinās Peipusam, tikai ar daudz salām un izteiktām kantēm. Kad pirms pirmā brauciena runājām ar pavadoni par copi, viņš teica, ka viņa rekords uz asariem ir tāds, pirmais tukšais metiens bijis 148...Smējāmies... Kad paši tikām līdz copei, tad sapratām, tā nebij tukša lielība. Asaris, kad tika atrasts pie salām ar akmeņainu grunti, ķērās uz visa, ko vien spējām izdomāt uzkarināt spininga galā. Obligāti bij jābūt tikai āķim :) Uz Vodloozero braucām ar mērķi ķert zandartus un lielās alatas. Zandartus noķērām, bet alatas mums gāja secen.
Otrajā braucienā mūsu vēlme bij paķert ezera foreles jeb kumžu, un pālijas, bet kas tev deva... Parasti jūnija beigās ūdens temperatūra esot ap +12 grādiem. Mūsu gadījumā viņš bij sasilis līdz +19, un mūsu kārotās zivis bija paslēpušās 20 metros un dziļāk, un palikušas tik kūtras, ka ne ar kādu ēsmu nebij pielabināmas. Tad ar pārslēdzāmies uz līdakām un asariem. Cilvēks, kurš mūs uzņēma, pirms copes pateica viedus vārdus, 80% ezera ir tukšs no zivīm, bet ja trāpīsiet tajos 20%, tad būsiet ļoti apmierināti. Pateicoties viņa norādēm, mums izdevās trāpīt tajos 20%... Cope bij tāda, ka atkal sev pateicām, mēs tur noteikti atgriezīsimies, tikai šoreiz jau pavasarī, un uz ledus..., bet par to noteikti pastāstīšu aprīļa beigās.
Par sadzīvi... Tur noteikti nav ko darīt cilvēkiem, kuriem vajadzīgi pieczvaigžņu apartamenti. Copmaņu mājiņas ir bez elektrības(ir gan iespēja izmantot ģeneratoru), WC ir īsta sirsniņmājiņa, un dušas vietā ir īsta krievu pirts(gandrīz pie katras mājiņas) Telefonam zonas nav. Mājiņas ir šauras, bet ļoti omulīgas, jādzīvo draudzīgi. Ēšanu var pagatavot uz gāzes plīts, parastās plīts, vai vasarā uz uguskura. Ar vienu vārdu sakot, šis ir pasākums makšķerniekiem ar lielo burtu:)
Ne asakas!

Tā kā dažiem no potencionālajiem līdzbraucējiem ir mainījušies plāni, tad ir atbrīvojušās trīs vietas copes braucienā 08.04.17-16.04.17 uz Karēliju(krievijā), ezers Pjaozero.(apmēram Peipusa lielumā). Pavasara zemledus cope uz pāliju, sīgu, foreli, asari, līdaku un vēdzeli. Turp braucam caur Somiju, pa ezeru ar sniega močiem. Interesentiem tiks nosūtīts konkrētāks info. Dalības maksa ļoti saistoša. Jautājumi uz PM.