Krūmjanci suņus neaiztiec. Jau 10 dienas man liela bēda . Mans suns aizgāja uz citiem medību laukiem :( Baigi bēdīgi .
Bralitis, 6.februāris 2018, 20:41
Līdzjūtība Bralit sakarā ar tuvas un mīļas dvēseles aiziešanu mūžībā.
Un nu esam nonākuši pie tā, kas mani tā mudināja “ķerties pie spalvas”. Nupat aizvien biežāk es saskaros ar cilvēkiem, kuriem ir suņa daba. Pakalpiņu daba.
Cilvēki–suņi ir neatņemama cilvēku paverdzināšanas sistēmas sastāvdaļa. Jo: NETAISNĪBAS SPĒKS IR CILVĒKI, KURI PILDA JEBKURU RĪKOJUMU “NO AUGŠAS” PRETĒJI SIRDSAPZIŅAI, VESELAJAM SAPRĀTAM UN CILVĒCĪBAI.
TIKAI PATEICOTIES ŠĀDIEM CILVĒKIEM, ŠAURAI NOZIEDZĪGU PERSONU GRUPAI, VAI PAT ATSEVIŠĶAI PERSONAI, KĻŪST IESPĒJAMS REALIZĒT NEKRIETNUS NODOMUS.
Un tas, ka tā saucamo “likumu” pagājšonakt izdomājuši morāli deģenerāti savās interesēs, tevi pilnīgi neinteresē. Jo... viņi maksā tev algu. Un neviens suns nekož rokā, kura viņu baro. Pat, ja tā ir nelieša vai slepkavas roka. Sunim tas neinteresē. Tas, kurš viņu baro, ir viņa SAIMNIEKS...
Šāda pozīcija cilvēkam godu nedara. Bet tādā, diemžēl, šobrīd atrodas liela daļa Latvijas ierēdņu, policistu, tiesnešu, skolotāju, žurnālistu un citu cilvēku. Par samaksu viņi ir gatavi uz visu...
Bet vēlāk saka:
– Ak, ko tad es tādu izdarīju?! Es tikai darīju savu darbu/pildīju rīkojumu/pieturējos pie MK noteikumiem/pildīju pilsoņa pienākumu/atstrādāju savu algu.
Būtu pavisam bēdīgi, ja nezinātu, ka Latvijā tomēr vēl ir arī krietni un godīgi cilvēki.
Cilvēki, kuri domā, seko līdzi tam, kas notiek apkārt un ar atbildību attiecas pret to, ko dara paši. Kuros vēl ir saglabājies tāds atavisms, kuru sauc par sirdsapziņu.
Jā, varbūt, viņu nav daudz. Jā, varbūt, viņus spundē cietumos, izsmej, vai izmet no darba. Dažreiz viņi aiziet paši.
Pazīstu cilvēkus, kuri ir atstājuši visai siltas vietiņas tikai tādēļ, ka nav spējuši pildīt netaisnīgus rīkojumus. Krietni cilvēki ir! Un tas, neskatoties uz dziļo morāles krīzi Latvijas sabiedrībā, uztur cerību, ka viss vēl nav zaudēts.
Bet pašlaik... Kā ironija nāk prātā populāra frāze: “Cilvēks – tas skan lepni!”
Vai tiešām šobrīd tā ir?...