Ekonomika un politika

Tādai nelielai kādus 30.000-40,000 laikam vajag,viss jau atkarīgs cik biezas sienas.Es kad pirmo būvēju,Berģu bodes žīdu ar konjakiem un kafijām piebaroju... Pa to pie Kalnciema ķieģeļiem tiku...:)

uldens2,atliek kaut komunālos pāris mēnešus nesamaksāt un vari izlidot kā korķis no sava dzīvokļa

vienkars, 17.janvāris 2018, 22:22

MELI,tu pat irnieku ar berniem nevari izmest uz ielas ja vini tev nemaksā

uldens2,atliek kaut komunālos pāris mēnešus nesamaksāt un vari izlidot kā korķis no sava dzīvokļa

brālīt, ja tev būtu kaut mazākais priekšstats cik vispār vajag mājai ķieģeļu, un cik izmaksā tāda būve:)

Nu tie lodes sarkanie ķieģeļi īpaši nekotējās,plaisāja un drupa ,tos varbūt pa polšiem arī varēja dabūt...)

notirgojot kolhozniekiem 4 bikses, vienas bija peļņa, pilnigi pretēji minhauzena stāstiem ,ka naudai laukos nebija vērtības, utt.Nomāju zemi tulpēm, sūdi pa 25-50 rubļi, tāpat kūdra, minerālmēsli gan pa velti,ķieģeļi bija deficīts, vairs neatceros cik, bet lēti ne, bloki no keramzīta bij uzdevīgāk.

usis, 17.janvāris 2018, 21:41

Ķieģeļi deficīts !!! Nepareizā vietā esi dzīvojis un nepareizā laikā . Valmierā un Cēsīs ķieģeļus vienmēr varēja dabūt jo pa vidu ir Lodes ķieģeļu rūpnīca . Tie kas būvējās tiem vispār nebij problēmu. Jebkuros daudzumos un dažādiem samaksas veidiem bez problēmām. Toties mūsu galā bij problēmas ar radiodetaļām -tās ražoja VEFā :)) Padomijā bij tā - ja dzīvoji tuvumā kūdras purviem - varēji no kūdras pili būvēt ,ja tuvumā betona rūpnīcai - varēji betonēt acis pārgriezis - utt . Visi visu stiepa ,zaga ,pārdeva ,mainīja pret kaut ko dzeramu utt. Un beidzās ar to ka vairs nebij ko zagt ,valsts izputēja un iestājās kapitālisms . Nu vairs ķieģeļus nevar nopirkt par polšiem :)

Jā visi kaut kā krutjījās un leduskapji arī bija diezgan pilni...Galvenais pluss ko uzskatu,tas ka nebija tās sociālās spriedzes,kas tagadiņ,kad pensionārus un mātes ar bērniem no dzīvokļiem ārā met...

Tonis, 17.janvāris 2018, 21:51

kaut ka neesmu redzejis ka kadu mestu no dzivokļiem ara:DDTie kurus izliek bankas,nu nevajadzeja ieķilāt savu dzivokli

Bruno,vienu gadu Jūrmalas Burā par kalpu noskraidīju,tad dažus gadus pa restorān vagoniem Krievzemi apbraukāju,beidzamos gadus pa Siguldas tūristbāzes bāru notusēju,raibi un jautri gadi bija...

Jā visi kaut kā krutjījās un leduskapji arī bija diezgan pilni...Galvenais pluss ko uzskatu,tas ka nebija tās sociālās spriedzes,kas tagadiņ,kad pensionārus un mātes ar bērniem no dzīvokļiem ārā met...

Anton,kurā krogā strādāji?
Lai gan esmu valmierietis,bet metropoles un Jūrmalas krogi,īpaši,sveši nebija.

notirgojot kolhozniekiem 4 bikses, vienas bija peļņa, pilnigi pretēji minhauzena stāstiem ,ka naudai laukos nebija vērtības, utt.Nomāju zemi tulpēm, sūdi pa 25-50 rubļi, tāpat kūdra, minerālmēsli gan pa velti,ķieģeļi bija deficīts, vairs neatceros cik, bet lēti ne, bloki no keramzīta bij uzdevīgāk.

Bija jau visādi kadri, bet tāda bijāšana arī tiem bija.

Lai nu kā,bet dzīves spriegums bija mazāks,nebija jābaidās ka no darba vai dzīvokļa ārā izmetīs. Arī cilvēcīgās attiecības bija vienkāršākas un sirsnīgākas.Cilvēki nebija tā materializējušies,ceineri aizdot līdz algai nebija problēmu,nebaidoties ka atpakaļ nedabūsi...

Pie mums talkās brauca no mašīnbūves rūpnīcas un milicijas. protams arī studenti.
Menti brauca siena ķīpas kraut kolhozā šķūnī - vot laiki bija.

Bruno
Tajos laikos 1200 bij jawas cena. :)

Urmas,es par 2 kasešu japāņu Šarpu jūrniekam 1200 rubeļus atskaitīju...:)

Tonis, 17.janvāris 2018, 21:32

Dūšīgi! Pa tādu piķi kazačoku un krakovjaku lecot,kāti paši cilājās!

Visi krogos nestrādāja! :D
Uz daugavgrīvas ielas savulaik bij moču bode. Lai nopirktu nokautā jawas dzinēja vietā jaunu, vajadzēja piemaksāt 50rbļ. Un tad vēl bij jāgaida.

Urmas,es par 2 kasešu japāņu Šarpu jūrniekam 1200 rubeļus atskaitīju...:)

Dzīvokļus kolhozos sāka buvēt sešdesmitajos. Pie katras jaunceltas lielfermas arī dz.māja ar visām labierīcībām.Protams,saimniekoja un dzīvoja atsavinātajos īpašumos. Kolhozos viss bija bumbās,drūmāks skats bija sovhozos(Padomju saimniecības)Kontingents no plašās krievzemes.
Sākot elektriķa gaitas,izložņātas tās būdas krustu škērsu.Gan pārvietojot un sakārtojot uzskaites,gan fermās un dzīvokļos atjaunojot un no jauna ierīkojot elektroinstalācijas.
Kolhozos,salīdzinoši,pelnīja labi.Rinda uz autiņu,praktiski,nekāda.Labākie mehanizatori,noslēdzot gadu,prēmijā saņēma “Maskavieti”
Baigā škrobe bija,kad jābrauc talkās.Akmeņu lasīsana,siena talka,bietes un kartupeļi. Kolchoznieku koris un deju kolktīvs aizbrauc uz Dziesmu svētkiem,mēs,elektriķi,pa siena pļavu.

Un ķieģeļu krava 2 polši ,-ne tik.Ķieģeļi tomēr bij deficītmateriāls...