Un ja pat protams par mežu izcirtšanu un minerāļu ieskalošanu un hes piekrītu, tad pasaki kā tas pavairos foreļu populāciju ja slaktē tur dzīvojošās līdakas?
BrunoL [07.05.20]: Jā, Zorge! Pamatošu- brutālas mežu izciršanas rezultātā atkailināta krasti, kā rezultātā straujteces uzsilst kā ātrsildītājā, labvēlīgi apstākļi aļģēm utt. Otra nelaime- bebri. Alu rakšanas rezultātā veidojas smilšu saneses. Bebri, parasti, dambi būvē uz pašām potenciālākajām berzes vietām, kur veidojas stāvošu ūdens, krājas dūņu nogulsnes un rada līdakām labvēlīgus dzīves apstākļus.
Treškārt- ūdens kvalitāte un kvantitāte?
Mazos HES un intensīvo lauksaimniecību pat nepieminēšu.
Pa lielam, tāda šī bilde manā skatījumā.
Nezināju, ka dūņas ir tās, kas patīk līdakām, varbūt jauc ko ar līņiem? :) un bebri, ja mani neviļ atmiņa ir lv faunas seni pārstāvji, ne invazīvā suga. Vai pirms 100-200 gadiem tie savus dambjus būvēja citur? :DDDDD
Jā, Zorge! Pamatošu- brutālas mežu izciršanas rezultātā atkailināta krasti, kā rezultātā straujteces uzsilst kā ātrsildītājā, labvēlīgi apstākļi aļģēm utt. Otra nelaime- bebri. Alu rakšanas rezultātā veidojas smilšu saneses. Bebri, parasti, dambi būvē uz pašām potenciālākajām berzes vietām, kur veidojas stāvošu ūdens, krājas dūņu nogulsnes un rada līdakām labvēlīgus dzīves apstākļus.
Treškārt- ūdens kvalitāte un kvantitāte?
Mazos HES un intensīvo lauksaimniecību pat nepieminēšu.
Pa lielam, tāda šī bilde manā skatījumā.
Te viens piemērs , par to: kas vienam liekas pareizi, darbība un sekas.
basks [07.05.20]: sermuksis [Vakar]: Njā nu nepielec vairākumam ka līdaku, sapalu, asaru skaita palielināšanās kādā agrākajā "tīrajā" foreļupē nozīmē ka mēs to upi jau esam pārveidojuši.
Karlis_K, 6.maijs 2020, 17:12
To,ka Kārlīt pamatā visam ir ekoloģiskās problēmas neviens nešaubās!Te runa par to vai līdaku nostīvināt foreļupē ir svēta lieta,vai noziegums!To nosaka MN , nevis tava izpratne par labo un ļauno.
Jo tavā izpratnē tas velk uz dubultajiem standartiem un ,, būt dieva vietā ,, pie upītes.
Zorge07, 7.maijs 2020, 09:59
Jāprot jau tos MN pielietot praksē. Stipri vienkāršoti ir lasīt burtus, salikt teikumus un tieši tā saprast un darīt. Katra likumdošanas akta pamatā ir likumdevēja griba, ko jāmāk interpretēt konkrētā rīcībā. Valoda ir nepilnīga un vēl nepilnīgāka ir uzrakstītā likumdošanas valoda. Protams, te parādās arī vieta tīrai demagoģijai, proti MN interpretācijai savtīgos nolūkos. Taču te ir cits stāsts. Nevar jau tos MN uzrakstīt tā lai tie derētu visiem gadījumiem. Domāju, ka līdaku- foreļu attiecībās tomēr ir nepieciešams cilvēciskais faktors, kas noteikti nav MN. Te visam pāri ir dabas likumu izpratne un protams, ekoloģiskās piesardzības princips.
Ar izpratni un viedokli šoreiz ir par maz. Paķēri vēl no ,, augstā plaukta,,: ekoloģiju! Esi eksperts, šai sfērā, ka zini kas ir labi un kas nē?
Ja nē, tā tad arī ir demagoģija. :)
BrunoL [07.05.20]: Dieva vietā nav jābūt, bet vide, strauti, upes un ezeri, pat jūra, jākopj kā ražojošs dārzs. Jāravē katra nezāle, jo homo sapiens, ne visai pārdomātas un Mātei dabai nedraudzīgas saimnieciskās darbības rezultātā pie tā novedis.
Līdakas upītēs ir ,, saimnieciskās darbības,, rezultāts!?
sermuksis [Vakar]: Njā nu nepielec vairākumam ka līdaku, sapalu, asaru skaita palielināšanās kādā agrākajā "tīrajā" foreļupē nozīmē ka mēs to upi jau esam pārveidojuši.
Karlis_K, 6.maijs 2020, 17:12
To,ka Kārlīt pamatā visam ir ekoloģiskās problēmas neviens nešaubās!Te runa par to vai līdaku nostīvināt foreļupē ir svēta lieta,vai noziegums!To nosaka MN , nevis tava izpratne par labo un ļauno.
Jo tavā izpratnē tas velk uz dubultajiem standartiem un ,, būt dieva vietā ,, pie upītes.
Zorge07, 7.maijs 2020, 09:59
Jāprot jau tos MN pielietot praksē. Stipri vienkāršoti ir lasīt burtus, salikt teikumus un tieši tā saprast un darīt. Katra likumdošanas akta pamatā ir likumdevēja griba, ko jāmāk interpretēt konkrētā rīcībā. Valoda ir nepilnīga un vēl nepilnīgāka ir uzrakstītā likumdošanas valoda. Protams, te parādās arī vieta tīrai demagoģijai, proti MN interpretācijai savtīgos nolūkos. Taču te ir cits stāsts. Nevar jau tos MN uzrakstīt tā lai tie derētu visiem gadījumiem. Domāju, ka līdaku- foreļu attiecībās tomēr ir nepieciešams cilvēciskais faktors, kas noteikti nav MN. Te visam pāri ir dabas likumu izpratne un protams, ekoloģiskās piesardzības princips.
Dieva vietā nav jābūt, bet vide, strauti, upes un ezeri, pat jūra, jākopj kā ražojošs dārzs. Jāravē katra nezāle, jo homo sapiens, ne visai pārdomātas un Mātei dabai nedraudzīgas saimnieciskās darbības rezultātā pie tā novedis.
sermuksis [06.05.20]: Njā nu nepielec vairākumam ka līdaku, sapalu, asaru skaita palielināšanās kādā agrākajā "tīrajā" foreļupē nozīmē ka mēs to upi jau esam pārveidojuši.
Karlis_K, 6.maijs 2020, 17:12
To,ka Kārlīt pamatā visam ir ekoloģiskās problēmas neviens nešaubās!Te runa par to vai līdaku nostīvināt foreļupē ir svēta lieta,vai noziegums!
To nosaka MN , nevis tava izpratne par labo un ļauno.
Jo tavā izpratnē tas velk uz dubultajiem standartiem un ,, būt dieva vietā ,, pie upītes.
Man Zviedrijā 47niekam bija 23cm forele kuņģī, tad tepat 46niecei pilns vēders ar stagariem un 48niekam cirslis
jā,ar to sadzīvošanu ir kā ir.nav jau tajās upītēs daudz to labo dzīves vietu.un vēl cīņa par barību.taču ir lietas,kuras foreļu populāciju ietekmē vairāk.pirmkārt ūdens līmenis pēdējos 20 gados ir nokrities praktiski visās mazajās upēs.otrkārt arī pie upēm notiek intensīva meža ciršana.un upes paliek atklātas.tātad ūdens sasilst ātrak un vairāk.kas noteikti nav labvēligi.mazie HES.nu laikam bez komentāriem.bebri.33 aizsprosti uz 30 km upes. principā dīķu kaskāde.nogulsnējas dūņas un upe aizaug ar tādu zāli,kāda agrāk i redzēta nebija.ūdri.nu to skaists neizskatās ka pieaug.izmukušās fermu ūdeles.nu tas jau ir katastrofāli.elektriķi.nu zinu upes,kur pēc elektriķu rotaļām gadus 10 atpakaļ,foreles tā arī nav atgriezušās.nu kaut kā tā.
Kāds tur noziegums, līdaku pie mums ir tik daudz, un ne tikai foreļupē, arī citur apēdot zemmēru nekāds noziegums nav izdarīts, tas ir ētikas jautājums, attieksme pret MN. Kā tu vari prasīt lai kāds gaļenieks neliek naktsāķus rindā un nebāž somā desmitiem forelīšu ja pats mazā upītē rīkojies kā vandālis kuram nospļauties uz MN? Upītē izsenis mīt gan līdakas gan foreles, bet uzskati ka tur dzīvot atļauts tikai forelēm, tāpēc mērķtiecīgi stīvini jebkuru mazu līdaciņu, met krūmos vai bāz somā man vienalga, bet tadus ķēmus es necienu.
Karlis_K, 6.maijs 2020, 19:21
Man tas paliek pa grūtu!Kur tas Luters palika!
Ņematies vien tālāk.
Kāds tur noziegums, līdaku pie mums ir tik daudz, un ne tikai foreļupē, arī citur apēdot zemmēru nekāds noziegums nav izdarīts, tas ir ētikas jautājums, attieksme pret MN. Kā tu vari prasīt lai kāds gaļenieks neliek naktsāķus rindā un nebāž somā desmitiem forelīšu ja pats mazā upītē rīkojies kā vandālis kuram nospļauties uz MN? Upītē izsenis mīt gan līdakas gan foreles, bet uzskati ka tur dzīvot atļauts tikai forelēm, tāpēc mērķtiecīgi stīvini jebkuru mazu līdaciņu, met krūmos vai bāz somā man vienalga, bet tadus ķēmus es necienu.
Njā nu nepielec vairākumam ka līdaku, sapalu, asaru skaita palielināšanās kādā agrākajā "tīrajā" foreļupē nozīmē ka mēs to upi jau esam pārveidojuši.
Karlis_K, 6.maijs 2020, 17:12
To,ka Kārlīt pamatā visam ir ekoloģiskās problēmas neviens nešaubās!Te runa par to vai līdaku nostīvināt foreļupē ir svēta lieta,vai noziegums!
Es Tev aizsūtīšu bildi, ko atrija čemniecinš! Tavas domas krasi mainīsies! :)
Chalitis, 6.maijs 2020, 18:39
Davai gaidīšu feisī PM.
Gadās jau vis kas, manās pierakstu kladēs no 90.tajiem arī ir visādi brīnumi foreļu kuņģos :) Bet tomēr krasi atšķiras kas ir vēderos tām pašām foreļupju līdakām. Līdakai zivis krietni virs 90%, tik pa retai vabolei, vardei, tārpam. Forelei tomēr pārsvarā ūdens kukaiņi un citi bezmugurkaulnieki. reti gadījumi bij kad kuņģis piebāzts pilns ar mailēm vai akmeņgraužiem. Dīvainākais bija Braslas forelei ap 1kg kuņģī zelta karūsiņa :)
Pirksta garuma asarītis ir mīksts un to lupī visas plēsīgās zivis.
Chalitis, 6.maijs 2020, 17:52
Pirksta garumā tas ir īsu brīdi :) iespējams ka monstroza forele virs 2kg var ielocīt arī tādus standarta ~15cm kādi ķerās, bet parasti asarīts sasniedzot 10cm forelei vairs nav pa zobam. Pierīgā ir 2 foreļupītes kur līdakas palikušas ļoti maz, pieļauju dēļ spēcīgā copmaņu presinga. Toties asarīšu ka biezs.
Karlis_K, 6.maijs 2020, 18:04
Es Tev aizsūtīšu bildi, ko atrija čemniecinš! Tavas domas krasi mainīsies! :)
Pirksta garuma asarītis ir mīksts un to lupī visas plēsīgās zivis.
Chalitis, 6.maijs 2020, 17:52
Pirksta garumā tas ir īsu brīdi :) iespējams ka monstroza forele virs 2kg var ielocīt arī tādus standarta ~15cm kādi ķerās, bet parasti asarīts sasniedzot 10cm forelei vairs nav pa zobam. Pierīgā ir 2 foreļupītes kur līdakas palikušas ļoti maz, pieļauju dēļ spēcīgā copmaņu presinga. Toties asarīšu ka biezs.
Kārlis jau pastāstīja par foreļupēm. Nu klasiskā izpratnē foreļupe definējās tā: dominējošā suga strauta forele, piemērotas dzīvotnes un nārsta vietas. Pārējo sugu sastāvs var būt dažāds. Līdakas ievazā ne tikai putni. Patiesībā līdaka ir diezgan liela migrētāja, sevišķi nārsta laikā. To var sastapt pat meliorācijas gravjos. Daudzas forelupes Latvijā iztek no ezeriem. Uz daudzām forelupēm ir dzirnavu ezeri, mazo HES ūdenskrātuves. Gribi negribi, līdaka tur būs, kat agrāk nebija! Forele ēd visu! Vieglāk uzskaitīt, ko tā neēd! Pirksta garuma asarītis ir mīksts un to lupī visas plēsīgās zivis.
Njā nu nepielec vairākumam ka līdaku, sapalu, asaru skaita palielināšanās kādā agrākajā "tīrajā" foreļupē nozīmē ka mēs to upi jau esam pārveidojuši. Meliorācija, nopostīta aizsargjosla, lauksaimniecība u.t.t. Vari kaut izindēt no upes ārā visus foreļu konkurentus uz dzīves telpu, bet foreļu skaitu upē nepalielināsi, nekad! Foreles atgriezt upē agrākajā skaitā tu varēsi tikai atgriežot upei agrāko tecējumu un tīrību, neiepludinot vairs tajā entās tonnas mēslojuma no laukiem. Bet tā ir utopija. Foreles ar līdakām un sapaliem lielā skaitā ir sadzīvojušas jau sen, vēl pirms mēs sākām upes pārveidot. Retā foreļupe pie mums ir tipiska lašupe, kur pilnīgi nav baltās zivis, asari, līdakas, kur bez forelēm vēl tikai alatas, akmeņgrauži, mailītes. Tadas ir dažas straujākās Gaujas un Ventas pietekas, tipiskākās Amata, Rauna, Līgatne, Šķērvelis. Kur praktiski nav ūdenszāles, gultnē tikai akmeņi un smiltis. Tajās tiešām ir ļoti maz līdaku, jo nabadzīga barības bāze un nav nārsta vietu tām (nav attekas, vecupes un krasta terases par augstu). Līdakas tur parsvarā nokļūst ar ūdensputniem, kuri pārnēsā pavasarī ikrus, tiem pielīpot pie kājām. Bet vairums mūsu foreļupju ir savādākas, gan baltās zivis un asari, kā arī līdakas lielā skaitā. Piemēram Pededze, Ogre, Roja. Un atcerēsimies ka līdakas lieliski tiek galā ar asariem, pat visai prāviem, tos foreles neēd. Un dažās upītēs asari pēdējā laikā ļoti strauji savairojušies, ir posmi kur tie bariņos apsēduši katru labāko bedrīti ar siekstām. Asaris ir daudz rijīgāks un lielāks konkurents uz barību forelei. Sapaliem atkal ļoti garšo lielās ūdensvaboles, bet tās un viņu kapuri ir plēsīgi, barojas ar zivju mazuļiem. Mēs cilvēki savā lielummānijā jau neskaitāmas reizes esam kāpuši uz grābekļa, kad tuvredzībā mērķtiecīgi nīcinam ārā kādu dzīvnieku sugu lai it ka glābtu kādu citu, bet rezultātā izjaucam dabisko barības ķēdi.