atgādināt paroli atcerēties
 
 
Ienāc ar Draugiem.lv profilu

Foreles

akmens 21.09.15
Frāze tik tiešām ir ģeneāla kā pats citētājs.:)))
sermuksis 21.09.15
Palasijos kaimiņu portālus,kur kāds cits dzejnieks,ir izteicis manuprāt ģeneālu frāzi,nedaudz paravējot no konteksta,tas skan apmēram tā:
.....tomēr ekoloģija ir svarīgāka par maluzvejnieku ķeršanu.....
sermuksis 21.09.15
Nu, forši!Tā nav parasta dambju jaukšana!Upe ar dambi ,un upe bez dambja,tas jau ir nopietns zinātniski pētnieciskais darbs!:)
eMKa 21.09.15
Malači, labi esat pastrādājuši.
SHrimp 20.09.15
Te arī vakardienas piezīmes. Lai laba nedēļa!

SHrimp 17.09.15
Būs jāaizbrauc šoruden ekskursijā apskatīt vai bebrs būs uzcēlis no jauna savas konstrukcijas.



Šķēdes semināra laikā zinātnieki minēja, ka bebru ir trīs reizes vairāk nekā Latvijas daba var atļauties. Dabisko ienaidnieku tiem praktiski nav. Bebrs ir kļuvis par nopietnu apdraudējumu mazo upju ekosistēmām. Tad nu padarbosimies kā nu varam, kamēr VARAM klusē par šo tēmu.

Krūmjāni, tiekamies sestdien Skrundā! Vēl viena vieta automašīnā ir brīva. Maršruts: Rīga - Jelgava - Saldus - Skrunda.

Krumjan1s 16.09.15
Lai panāktu vajadzīgo efektu dambis nav jānojauc!
Jāņem gara kārts,kuru pats ar spēku nevar pārlaust.Kārti izdauza cauri lapu un dūņu kārtai virzienā no augšas uz leju pēc iespējas zemākā vietā un jāpanāk,lai pa caurumu sāk tecēt ūdens.Kusttinot kārti uz augšu un leju straume izkalos arvien lielāku caurumu,kamēr upes liela daļa tecēs pa to.Tādu vietu bebrim ir ļoti grūti aizlāpīt.Atlikušo žagaru čupu pali iznesīs.Protams tas neattiecas uz mazajiem dambīšiem kuri tiko iesākti būvēt.

sermuksis, 16.septembris 2015, 11:59


Arī šāds variants ir meiģināts. Dažreiz pat nevar dabūt to koku cauri dēļ sanestajiem akmeņiem.
sermuksis 16.09.15
Oj kāds lauziens sanācis,bet nu piedo ja var!:)
sermuksis 16.09.15
Lai panāktu vajadzīgo efektu dambis nav jānojauc!
Jāņem gara kārts,kuru pats ar spēku nevar pārlaust.Kārti izdauza cauri lapu un dūņu kārtai virzienā no augšas uz leju pēc iespējas zemākā vietā un jāpanāk,lai pa caurumu sāk tecēt ūdens.Kusttinot kārti uz augšu un leju straume izkalos arvien lielāku caurumu,kamēr upes liela daļa tecēs pa to.Tādu vietu bebrim ir ļoti grūti aizlāpīt.Atlikušo žagaru čupu pali iznesīs.Protams tas neattiecas uz mazajiem dambīšiem kuri tiko iesākti būvēt.
Krumjan1s 16.09.15
Jaucēji,aizbrauciet pēc pāris dienām un redzēsit,ka jūsu jauktais dambis 100% atjaunots.
Piemērs iz dzīves. Darba kolēģim,negantnieki,vienu rudeni appludina mežu,čoms jauc,šie būvē. Reizes trīs.Ko? Apkšā liekam 160mm 6m trubu. Štokos. Dambis vietā,mežs saus. Pēc nedēļas atkal plūdi. Kas tad nu? Indženieri aizštapējuši trubai abus galus!

BrunoL, 15.septembris 2015, 21:23


Nav jau tik traki. Ja nojauc līdz gruntij un neatstāj pie kā pieķert jauno dambi tad viss šokolādē.
Krumjan1s 16.09.15
Viedokļi dažādi un arī daudz pretrunas. Ņemot vērā vēstures annāles - senāk bija kārtība. Ja Jums, kā saimniekam bija zeme, kura pieguļas upei tad viss bija jāsakārto. Lai pļavas un meži neapplūst.
(20.gs. 20./30/gadi)

BET visslielākā problēma ir tie, kuri lieki filosofē... vienalga par ko... sēž un filosofē po žižni. Eiropas birokrātisms un ierēdņu debīlisms ir pārņēmis arī šo tautu.


Vajag iet un darīt.

Un tā arī darīsim.
P.S. Pasākums būs neoficāls. Nav man nevienam jāatskaitās, ja es kā makšķernieks eju pa upi ( kopā ar vēl pieciem kompanjoniem XD) un nojaucam sliktā bebra dambi :D
sermuksis 15.09.15
Bebrs dambi būvē lai ziemotu,un sagatavo pārtiku ziemai.Nojaucot dambi pirms sala viņam ir diezgan mazas izredzes izdzīvot!Bet protams medības ir efektīvākais veids,kā regulēt bebru populāciju.
BrunoL 15.09.15
Jaucēji,aizbrauciet pēc pāris dienām un redzēsit,ka jūsu jauktais dambis 100% atjaunots.
Piemērs iz dzīves. Darba kolēģim,negantnieki,vienu rudeni appludina mežu,čoms jauc,šie būvē. Reizes trīs.Ko? Apkšā liekam 160mm 6m trubu. Štokos. Dambis vietā,mežs saus. Pēc nedēļas atkal plūdi. Kas tad nu? Indženieri aizštapējuši trubai abus galus!
sermuksis 15.09.15
Ko kontrolēt,šai valstī kontrolētāju trūkst!Atkal sadzejoji kārtējo reiz!Uz mazo hesu fona,tas viss ir pupu mizas!
Tonis 15.09.15
:)
Tonis 15.09.15
Bez tās jevropas naudiņas piesaistīšanas šo probļemu neatrisināsim...
Karlis_K 15.09.15
Tātad atkārtošos, cik ir pareizi patvaļīgi nojaukt bebru damjus? Un, vai tiešām to vajag darīt masveidā?

urmaas, 15.septembris 2015, 20:29


Laikam jau uz savu roku jaukt bebru dambjus sanāk pretlikumīgi, jo tā tomēr ir dabas pārveidošana. Ja ir aizliegts patvarīgi veikt upēs krāvumus un pacelt līmeni (bet kas visur notiek nesodīti), tad jau arī pazemināt līmeni ir nelikumīgi :) Mazajās upēs cauru gadu katrs var darboties kā patīk, vieni dragā ar džipiem pa brasliem, zemes īpašnieki izcērt aizsargjoslu, laivotāji nafig izvāc visas siekstas, peldēties kārie ceļ akmeņu dambjus, copmaņi karo ar bebriem :) jo kontroles tak nav un laikam vēl ilgi nebūs.
sermuksis 15.09.15
Ko tur daudz pētīt!Upes ar mazu kritumu ir lēnas un pietiekoši dziļas.Bebri appludina daudz lielākas platības un ūdens uzsilst straujāk.Nārsta vietu maz,un ja tās pašas nopludina,tad par forelēm var aizmirst!
urmaas 15.09.15
Nu lūk. Tās ir mūsu emocijas, pamatotas, vai nepamatotas, pareizas, vai nepareizas bet emocijas. Dažkārt tās sakrīt ar piedzīvoto-praksi. Tātad atkārtošos, cik ir pareizi patvaļīgi nojaukt bebru damjus? Un, vai tiešām to vajag darīt masveidā?
Karlis_K 15.09.15
Jā trūkst sakarīgu pētījumu pie mums, esmu tik savulaik lasījis par bebru ietekmi uz ekosistēmu Z-Amerikā. Tur neviens nefantazē ka tos vajadzētu iznīdēt, jo to loma dabā ir būtiska. Būtu jau labi ja varētu laiku pagriezt atpakaļ kad bebru pie mums bija tieši tik daudz lai nenodarītu būtiskus kaitējumus lašveidīgo populācijām. Bet nu ir kā ir, paši esam tiem radījuši ideālus apstākļus lai tie masveidā savairotos. Un foreles jau ar pielāgojas, iemācījušās sadzīvot ar bebriem vienā upē. Kā arī nevajag aizmirst ka dambju jaukšana upē tomēr nozīmē ļoti strauju ūdens līmeņa maiņu, ne visas zivis un citi organismi izglābjas, tas tomēr ir arī masu slaktiņš. Ja bebru dīķis ir izgājis krastos tad bieži vien to strauji nolaižot paliek atsevišķas peļķes, dīķīši, kuri tad lēnām izžūst un iet bojā visi tajos iesprostotie organismi, arī zivju mazuļi, kurkuļi, ņurņiki..

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!

Ja reģistrēsies, arī Tu varēsi piedalīties portāla CopesLietas.lv aktivitātēs!

reģistrēties

skaidrs