Jautājums! Jau otro dienu laižu uz upi, zinu ka ir iekšā foreles - bet dabonu laukā tikai līdakas :-( izmantoju dzelteno aglia long 2 izmēru. Tā ir rotiņa vaina, vai es ko ne tā daru? Vai tad nav tā, ja ņem līdakas, tad arī foreles ņem uz to rotiņu????
Nu iet pa krastu tas taads sprotinjsh gan sanaak.Un tie bebru nograuztie koku stumbenji zaalee,peec peedeejaas reizes kaajas bija zilumos.Pa nezinaamu upi iet ir gruuti,ja nevari klusu pieiet,tad izchakaree vietu.Foreles ljoti labi paarzin savu dziives telpu,zin kaadi krasti izskataas,ja daudz tur njemsies,nenaaks vinja laukaa,siikulji jaa,bet tas taa,kad saproti kaa jaaiet un kaa jaamet un kur jaamet,tad tikai saac tikt pie veeraa njemamaam foreleem.Vislabaakais ir kad taads neliels lietinjsh plikshkjina,tad vinjas zaudee modriibu pilniibaa.No krastiem skalo visaadus labumus iekshaa.
Klau, Ruu, kur tu copee, ka foreles vēl izkaujas dēļ tava rotiņa?:))
Ehh, nākamnedēļ sākas atvaļinājums. tad arī kādas dažas dienas veltīšu apkārtnes izzināšanai. Tiesa, vai šoreiz izvēlēšos brist tādu gaisa gabalu pa upi, kā nobridu sestdien, neesmu drošs. Visas kājas sāp, pret akmeņiem sadauzītas, turklāt ar to pārvietošanās ātrumu ir kā ir. Vismaz tajā posmā kur provēju, bija tikai pāris perspektīvas bedres. Vidējais dziļums tā ap celi. Tiesa, arī tur kāds nabags patrāpījās, bet nu zemmēriņi, kuri paši īsti nesaprot, ka varbūt gavēnis būtu labāka izvēle. Paldies dievam lielākā daļa jau laicīgi nospruka.
tai pat laikā palūkoties vienam otra acīs arī ir interesanti:)
Es izveelos tomeer iet pa krastu,varbuut upiites man taadas pilnas ar kritalaam un bedreem.Un reiz viena taada uz 25cm uzkjeeraas,naaca shai liidz liidz pat manij veel lielaaka taada virs 30cm un meegjinaaja tai pirmajai izraut rotinju no mutes:)neizskatijaas ka vinjai iipashi ruupeetu taas pirmaas liktenis
Shausmas,labi ka Josif neuzskreeja tev virsuu.
Man vienreiz tāds prāvs foreļuks pēc "pastaigas uz astes" visas upītes platumā, noāķējās un "metās" man virsū, labi ja 20cm gar zābakiem aizpeldēja :)
advokaats_liidacis> nesatrauc, tas nav forelēm domāts, bet lašiem ;)
Tas padoms par lociņa atvēršanu tāds riskants izklausās....
Kruts gadījums. Man reiz bija līdzīgi pērn, tiesa ne tik smuki kā tev, bet vienu 40 cm arī vilināju ārā kādu nedēļu.
Pēdējais triks gan piemērojams tikai lielajās upēs ja tev paņēmis riktīgs trofejnieks un nav iespēju tam sekot pa straumi uz leju :)
sviestmaize> ja tu mazā upītē brien pa straumi uz augšu un izbaidi no paslēptuves foreli, tad visdrīzāk tā paskries uz augšu pret straumi, bet ar ne vienmēr. Bet uzsēdusies uz āķa, forele un citi lašveidīgie parasti iet uz leju pa straumi, īpaši ja straume spēcīga. Tā viņi izmanto straumes spēku lai vieglāk atbrīvoties no mānekļa vai arī pārraut auklu. Bet ja atbrīvosi lociņu un ļausi lielajam brīvi iet, tad pēc laika vairs nesajutis pretestību, tas var atgriezties izejas pozīcijā savā "stāvvietā" ;)
Tā gan nav 100% tiesa, reizēm lielā forele cēli nokrīt gar kājām uz leju. 10 cm mazais ir slēpies zābaku duļķē un no turienes uzbrucis rotiņam nākamā reizē.
neesmu foreļu eksperts,bet esmu dzirdejis ka foreles un vispār lašveidīgie mūkot pa straumi uz aukšu.tātad ja arī sanāk viņu patrobelēt tad pec pāris metriem šī atkal būs priekšā. upē kurā es foreļoju nau iespējams pabrist,dziļums liels un plata upe,vienmēr eju gar krastu uz leju un lidzšim iespējams tādēl bez lieliem panākumiem. A foreļu tur ir ka mudž :D tas Irijā.
Jā visādi gadās. Pirms vairāk kā 10 gadiem bij tāds gadījums palielā upē, plata vieta kur izteikti lēna straume zem krāčaina posma: metu 1. izmēra longu pa straumi pie koku sagāzuma taisni iekšā putu sanesumā un lēni vilku pret rāmo straumi, stāvot bik virs ceļa upes vidū uz sēres. No manis līdz koku sagāzumam ne vairāk par 8m, ūdens septembra sākumam izteikti dzidrs, līmenis zems, saule spīdējā ģīmī. Pakaļ rotam izlīda pamatīgs rumpītis, foreļuks uz 50cm. Pasekojis apmēram metru, apgriezās un ielīda atpakaļ zem putiņām. Metu otreiz, vairs neseko. Nu ko uzliku 3 izmēra daudz "skaļāku" rotu ar platāku lapu. Šim atkal pasekoja mazu gabaliņu un atpakaļ. Metu vēl un šoreiz pacēlis kātu augstāk vilku bik lēnāk. Big forele izlīda 3. reiz un burtiski degunu rotam piedūrusi sekoja līdz pat zābakiem. Pēdējos metrus vilku tikai ar kātu. Tā nu forele nopeldēja man gar zābakiem ~1m attālumā, bet uzkost rotu tā arī nesadūšojās. Kad rots apstājās dēļ tā ka fiziski vairs nespēju to pavilkt ar kātu izstieptā labajā rokā, forele veikli apgriezās un nesteidzīgi iepeldēja atpakaļ zem putiņām. Turpmākās pāris stundas es velti mainīju mānekļus, nomētājos līks, protams taisot pauzes līdz 10-30min. Un galvenais ka viss izdevās perfekt, neviens metiens nebij pa skaļu, siekstā ar netrāpīju ne reiz, vietai tuvojos lēni slīdoši lai nesaceltu smilšu mutuļus. Bet nu laikam upes saimnieks tomēr mani ievēroja kad nopeldēja garām :) To vietu vēl apsekoju 1 reizi tajā pat rudenī un arī nākamajos gados, bet lielā vairs nerādījās. Starp citu tas pa 20 gadiem ir tikai otrs gadījums kad liela forele seko māneklim pret straumi palielu gabalu.
OK, bet ja gultne pilna ar apaļiem akmeņiem, starp kuriem sprūst kājas? Tas tak trobeli saceļ, jeb pie strauja upes tecējuma tas zivi īpaši nebaida?
ak... kad iemācās iet (neceļot kājas augstu) un met pietiekami bieži un nemanāmi, čemnieks var izlēkt arī pēc 5 metrīga metiena. man šovasar izlēca čemnieks, kad aukla galā bija 30 cm, tas bija jautrs pasākums, lai gan pārlieku īss :)
gar krastu vai no ūdens ir divi dažādi un atšķirīgi stili - un upe abos gadījumos kardināli mainās.
Labāk būtu pārvietoties brienot pret straumi,ja tas ir iespējams.
Sveiciens!
Man viens vienkāršas dabas, dažam varbūt elementāras dabas jautājums, bet nu tomēr
Kā labāk pārvietoties pa foreļupi - brienot pret straumi, jeb labāk tomēr maksimāli censties iet gar krastu?
Kāpēc vaicāju? Pērn copēju salīdzinoši mazā, ar kokiem pienestā un smilšainā upītē Kurzemē - tur varēja daudz maz tikt klāt no krasta. Šogad copēju platākā un akmeņainā upē Vidzemē. Te krasts ir aizaugušāks, tomēr upe ir seklāka, bez tik izteiktām bedrēm. Iepriekšējās divas reizes bridu. kaut kas jau arī piesita, bet vai tomēr tāda bradāšana pa akmeņiem būtiski nebaida foreles? Kā ir ar skaņu? Saprotams, ka pa akmeņainu gultni neizdodas gludi noiet. Vai tādējādi netiek sačakarētas priekšā esošas perspektīvas vietas? Tāpat - kā forelei ir ar redzi - kad tā makšķernieku redz labāk - kad tas stāv krastā vai arī brien? Ne reizi vien bijis tā, ka ar foreli saskatos un mūsu ceļi šķiras.
Josif shaubos vai tev ir liidziiga zobu struktuura kaa liidakaam:)bet varbuut ka ir