Foreles

Atvainojiet, bet man slinkums lasīt visu šo bulshitu://

Anyway rītdien 100% eju alatās, lai vai kas mani pie upes sagaidīs!
p.s Uz alatām jau gatavojos kādu mēnesi! :D

Jautājums, kāds vispār nopieni pēta un monitorē foreļupes? Visdrīzāk, ka ne.

Toni pie tevis sarunaasim ziemaa.Tagad man darbaa karsti,nesanaak taalaak kaut kur aizbraukt.Un runaajot par mazo liidacinju slakteeshanu,es nevienu neaicinu to tagad dariit.Katra uudenstilpne ir jaaizsver individuaali.Es saveejaas esmu peetijis un meegjinaajis saprast gadiem ilgi un esmu nonaacis pie sleedziena ka liidakaam tur nav vietas.Kaadaa citaa upee iespeejams liidaku un forelju kopdziive ir iespeejama.

Josif,likuma priekshaa esmu paarkaapeejs.Bet redzi nomad es esmu universaals makshkjernieks un varu tev teikt ka kjeru foreles tikpat labi kaa samus vai liidakas:)katrai zivij ir savs skaistums.Vietaas kur liidakaam ir iistaa vieta,izturos pret taam saudzeejoshi.Arvien mazaak paturot taas,vairaak sportam:)Bet nu par foreli mums nav skaistaakas zivtinjas,tapeec arii mums ir jaapacenshas to nosargaat,kaut vai kaadu duuciiti iemetot kruumaa.

Nesaprotu, kādiem sūdiem galvā jābūt, lai tā vienkārši dzīvu zivi iemestu krūmos nosprāgt :(

Lūk video kā līdaka aprij lielu strauta foreli: http://www.youtube.com/watch?v=mI71Hsy_PaU

"Bebru darbības rezultātā tiek iznīcinātas strauta foreļu nārsta vietas, uzpludinājumos savairojas līdakas, kas no uzpludinājumiem nonāk arī lejtecē un iznīcina strauta foreļu mazuļus vietās, kur bijis to dabiskais nārsts". Viss raksts http://www.ldf.lv/pub/?doc_id=28425

ruu
neesi bijis Viduszviedrija, tur bebri ir, protams tiem tur grutak, jo lapu koku videji mazak ka LV

lidakas krumos, skan prasti. Interesanti ko doma lidaku makskernieki to lasot, tie saberze rokeles jo uz mazam forelitem uz dzivo labi lidakas keras.

RU,
Zviedros bebri ir,bet tu šie nav tik rijīgi un nekaunīgi kā pie mums....Zviedri jau priecājas ja kaut kur šie parādās,brīžiem gribās šiem uztaisīt 'humāno palīdzību' no mūsu bebru pulkiem...Arī foreles ar līdakām tur kaut kā pamanās sadzīvot vienos ūdeņos,laikam katras tusē atsevišķi savos noteiktos areālos...
Starp citu,varu piedāvāt aizlaist augusta beigās un pārbaudīt klātienē,būs arī lašu cope...

nomad nekljuusti nu smiekliigs.Esmu bijis Skandinaavijaa un zinu kaadas tur ir upes.Nav tur taadas kaa muuseejaas,nav vinjiem bebru,ne amerikas uudelju,ne kormoraanu un citu dranjkjiibu.Arii daba tur ljoti atshkjitraas no muuseejaas.Redzi atshkjiriibaa no liidakaam kam nekas nedraud,foreleem iet krietni vien dranjkjiigaak.Pateicoties padumjo laiku veiktajai vis Latvijas meloraacijai,esam panaakushi grunts uudenju pazeminaashanos,kas savas sekas ir tomeer atstaajis.Runaajot par liidaceeniem manaas foreljupiitees,es tos nepaturu,vienkaarshi kruumaa un viss.Taa kaman nav nekaadu sautiigu motivaaciju shinii sakaraa:)

meklējiet vien iemeslu, lai līdakas paturētu jebkur un jebkad neatkarīgi no izmēra, iemesls vienmēr atradīsies. Zivis tik vienreiz beigsies un varēsiet vainot valdību, elektriķus, hesus, bebrus......

esmu regulāri pacopējis ļoti mazajās Viduszviedrijas upēs, kas pēc struktūras ne pārāk atšķiras no mūsējām mazupēm un tur ir gan normālas foreles gan 3+kg līdakas.

starpība ir tā ka tur neskalda ārā visu kas kustās un katrs neuzskata par sevi gudrāku lai regulētu visu pēc sava prāta.

Tā nu ar tām līdakām ir - pavasarī, kad augsts līmenis, nārstot ejot aiziet uz turieni, no kurienes vēlāk atpakaļ netiek (vai arī vienkārši attīstās ikri).

Pats zinu veselu milzīgu grāvju sistēmu, kur kādreiz droši vien no upes/ezera ienākušas līdakas, iznārstojušas un tagad mazās dzīvo. Lielas neaug, badīgas un samērā kārnas. Acīmredzot, patērē viena otru un dažādus citus ēdamus elementus - vardes, vaboles, peles u.tml.
Dažs grāvelis tāds, ka normālam cilvēkam prātā neienāktu, ka tur vispār zivs var būt, taču ir. Rudenī, kad līmenis paceļas, tās tiek uz kādu lielāku grāvi un tur jau ir vietas, kur ziemot. Tā nu tā populācija velk garu. Atšķirībā no foreļupes tur gan ir siltums un nav straumes.

runaajot par vienu no manaam foreljupeem,taa saakas buutiibaa no dambja,kritums tur ir paaraak liels,vaardsakot viss kas izkljuust no dambja,atpakalj tur vairs nevar nokljuut.Liidaka nokljuvusi foreljupee,tai ir tikai viens virziens,tikai pa upi uz leju,tachu bebra aizsprosti,kas nav ne riis,vai chetri liedz vinjai iziet cauri,tad nu vinjaam ir jaapielaagojas dziives apstaakljiem foreljupee.Dziive tur ir diezgan skarba un tik badiigas vinjas laikam nekur neesmu redzeejis.No vienas bedriites 7 liidakas,plus 2 veel nokoda rotinju.Un tas ir tikai vienaa bedriitee.

nomad arii Gauja neatbilst liidaku dziivesveidam:)bet

shmidzis
iepazīsti labāk savas upītes, līdakas tādās var parādīties sirojumos vai caurpeldot no lielākām upēm vai uzpludinājumiem
bet tās tur nevar izveidot stabilu populāciju.

"nomads
līdakas nedzīvo foreļupē ar tīru, vēsu un tekošu ūdeni, tās parādās pie siltāka un barības vielām bagātāka ūdeņa. Līdakas ir ūdens problēmu sekas.''


buļļa sūds - pārbaudīts vairākus gadus: "foreļupe ar tīru, vēsu un tekošu ūdeni.." - ir izstaigāts gan uz priekšu, gan atpakaļ - tuvumā ezeru nav - tāpat bedrē sēž ščukons - pārsvarā upe ne augstāk par ceļgalu...

manaas upiitees,tur kur seezh liidakjelji,forelju nav.Gadiem paarbaudiits.Un ja piekopj C&R tad kaa gan lielaakajai daljai zinaat kas forelju,vai liidaku veederos ir:)Es gan tur esmu atradis gan upes neegjus,gan grunduljus un mailes.Varu teikt ka makstenes,kaapurinji un citi taarpveidiigie parasti galvenaa bariibas baaze ir foreleem liidz kaadi 35cm,lielaakaam jau ar to nepietiek.Viena no paziimeem,peec kuras mekleeju lielaas ir tieshi mailju neesamiiba,ja taas ir ka biezs,lielu foreli tur var nemekleet:)Un kaa jau teicu,foreles un liidakas vairoshanaas nav liidzveertiigas.Teiksim panjemsim muusu Latvieshu modeli,iebrauc pie mums chuchmeki melnie,vinjiem gjimenee ir normaali ja ir 6 beerni,mums Latvieshiem,labi ja 3.Ilgterminjaa chuchmeki izspiediis muus,ar savu valodu un religjiju.Tapeec reizeem taa aizsardziiba ir vajadziiga.

Nu labi, diezgan pārliecinoši :D, nākamreiz padomāšu kad noķeršu līdaku.

Nelielas baltās zivis(karpveidīgās) ir katrā LV mazajā upē, vairāk vai mazāk, bet ir. Grunduļi, baltie sapaliņi, raudiņas, mailītes, pavīķes, vīķes nu un protams arī visi akmeņgrauži un plakangalves. Lietas tik tāda ka mēs tos foreļupēs praktiski nekad nenoķeram, tāpēc arī var veidoties maldīgs uzskats ka to nav. Kā nekā LV nav ziemeļiem, Skandināvijai raksturīgās lašveidīgo upes, kur sīgas ieņem karpveidīgo zivju nišu. Par piemēru Amata, no malas uzmetot aci nu gluži kā ziemeļu upe, strauja, krāčaina ar vēsu ūdeni cauru gadu, maz ūdenszāles. Bet 90. tajos tajā noķēru diezgan daudz līdaku, arī līdz 2kg. Jūs pat nevarat iedomāties kādas vien zivis neatradu to kuņģos, pat plicīšus un karūsiņas, kuriem liekas nu gan nav vietas tajā upē.

Visdrīzāk, ka foreļstrautos nav daudz līdaku, jo vienkārši viņām tur izņemot foreles nav ko ēst, savos strautos nevienu balto zivi neesmu manījis, bet gan jau kāda ir, dažus asarīšus gan. Visām paņemtajām forelēm vēderi bija pilni ar gliemezīšiem, dēlēm, maksteņu kāpuriem - nevienu pašu zivi vēl neesmu manījis. Un ko darīt ja pavisam nelielam strautam ir tikai viens bebru dambis kurš migrāciju īpaši netraucē? Bebrinieks nodrošina kādu 200m garu uzpludinājumu kurā dzīvo viss šī strauta foreļu zieds, tā vismaz šķiet...