Foreles

nav dabā sakarības līdakas izēd foreles un tāpēc pēdējās izzūd.
Biotopi, kuros var dzīvot līdakas un foreles daļēji pārklājās. Līdakas parādās ja upē ir siltāks ūdens, lēnāka straume utt.
Ar līdakām nav jācīnās, jāievēro MN, kas nav no zila gaisa taisīti. Tāpat jāciena citi makšķernieki, kuri piemēram ķer līdakas.
pareizi ir cīnīties PAR FORELĒM, tas nozīmē: regulāri jaukt ārā bebreniekus, piekopt C&R, aktīvi ķert upju piesārņotājus, ielaist mazuļus.

Nu es arī PAR līdačiņu "bučošanu", vienalga kur viņas mitinās. Kad sāku foreļot biju salasījies, ka līdakas izrijot foreles un arī domāju, ka viņas jānīcina laukā, taču nespēju to izdarīt un VISAS zemmēra līdaciņas laižu vaļā, lai aug lielas un peld uz ezeru :) Gan daba pati zinās ko un kā darīt, gan arī kādam elektriķim pašam kādu strāviņu uzdāvinās :)

Janciigais> un ļoti prātīgi darīts. Mani ļoti skumdina šie kategoriskie izteikumi aiz nezināšanas un lietu neizpratnes, kāds iesācējs pāris reizes noiet pa foreļupi un tam jau gatavas atbildes uz visiem jautājumiem un pats "bīda" ierosinājumus kā regulēt dabu. Bet varbūt vispirms pastudējiet bioloģiju, ihtioloģiju, pavērojiet kādu konkrētu upi vairāk kā 10 gadus, apsekojot to regulāri vairākas reizes sezonā? Un tad arī sāksiet ierubīties šajā sarežģītajā un tik vārgi trauslajā sugu mijiedarbībā tādā ekosistēmā kā mazās upes. Pavērojiet kur uzturus zemmēra forelītes un kur savukārt uzturus asarēni un līdakas.

Laižu visus līdacēnus vaļā, sadzīvo viņas tīri veiksmīgi savā starpā :) neuzņemšos Dieva pienākumus dalīt klam dzīvot un kam nē konkrētajā vietā.

silver_737, kļūstam par tādiem pašiem kā karp-pisti? Karpa ir svētā govs, bet visu pārējo skaldām un nesam mājā. Tā arī šoreiz - forelei klanāmies, bet sīkos līdacēnus slaktējam un ja baidāmies no inspektora, prasti iemetam krūmos, ja?
Tā mazlietiņ liekulīgi sanāk...

silver_737> atkal izplatat vecos maldus, ja kādu apstākļu dēļ jūsu foreļupē dominē līdakas un asari tad varat kaut ar tīklu visus izķert bet foreles nepavairosiet! Līgaku un asaru dominance ir signāls ka foreļupe vairs nav piemērota forelēm, vai nu skābeklis pa maz, vai nu vasarās ūdens pārkarst, vai arī viss kopā, upe aizaug un ir "pārmēslota". Es foreles ķeru 20 gadus un visas zemmēra līdakas laižu vaļā, mēra paturu. Un kā ierasts vienmēr rūpīgi izpētu līdaku kuņģus, forelītes tajos ir nu ļoti reti, uz pirkstiem saskaitāmi gadījumi no vairākiem simtiem. Pārsvarā mailītes, akmeņgŗauži un citas sīkzivis.

absolūti piekrītu Silver_737

Un vēl kāda lieta - ja jūs noķerat izteiktā foreļupē, kā piemēram xxxx, yyyy, zzzz, utml, līdaku vai asari, tad lūgums - ņemiet to uz māju un taisiet zivju zupu, jo citādi šie paši ēdīs mazsālītas foreļu astītes :)

Es personīgi no foreļupes ceļu ārā arī 30 cm līdakas,
kamēr citur zem pat virs 50-55 cm laižu vaļā...

poppers,
Tīras upes no dažādām zālēm/aļģem ir ja ūdens ir auksts un nabadzīgs ar barības vielām.
Pazīme ka ūdens ir tīrs ir divvāku gliemji-piemēram upespērlenes.
Upes sāk aizaugt ja:
-ūdens kļuvis siltāks (hesi, dīķi, bebri, izcirstas upmalas)
-mainījies ūdens režīms (izsīkuši avoti, meliorācija un dīķi, bebri)
-ūdenī ir vairāk barības vielu (siltāks ūdens, cilvēku piesārņojums, lauksaimniecība un lopkopība).
Kas notiek tavās upēs: tev vajadzētu papētīt aļģu izcelsmes vietu ejot pa upi uz augšu (ārpus foreļposmiem iespējams), vari piemēram atrast pēc skata mazu nevainīgu grāvīti kas nāk no lielfermas.
Par nejēdzībām ziņo http://www.vvd.gov.lv un paseko notikumu gaitai.
Esi aktīvs un neklusē ja redzi cūcības!

Manuprāt uz augšu, jo ejot uz leju pa upi duļķis iet uz leju pa straumi tur kur foreles var būt.

sveiki foreļotāji. gribas sāk staigāt pa upitēm un mēģināt noķert kādu smuku forelīti, +/- man itkā ir skaidrs kas kur kā, ir tikai viens jautājums, kā jūs pa upi ejat, uz augshu vai uz leju, vai arī tam nav nozīmes?

Foreļoju tikai pirmo gadu, bet domāju, ka vislielāko posto nodara brakari, manā foreļuē ir pietiekami daudz posmu kur nav iespējams tikt klāt - pārpurvojušies krasti, bet bez bebru dambjiem, tādas siekstas un kritušie koki ka nav kur iemest utml. ir posmiņi kuri ir regulāri apmakšķerēti, bet par zivju trūkumu nevar sūdzēties. Kamēr nelīdīs dabiskajos "rezervātos" tikmēr arī zivis būs.

Pirmkārt-Vide, kurā šī zivs mājo , nosaka to, cik daudz zivju būs upē, cik nārstos un kā attīstīsies ikri. Tikai otršķirīga loma ir presingam uz konkrētu upi un to ko aivedam mājās. Foreļoju jau vairāk par 30 gadiem un nekad senāk dažas upes nebija tik aizaugušas ar tumšām aļģēm. Senāk laukus kaisīja ar minerālmēsliem, bet akmeņi un smiltis bija spoži baltas! Kas notiek tagad nesaprotu! Lielu postu foreļupēm nodara bebri ( piem.Līgupe), bet šei runa nav par to. Kas zina, kāpēc viss upes dibens pārklājās tumšām aļģēm?

Mjāāā, pēc visām šim srunām nāk prātā šis un tas, kas dzirdēts no gaļiniekiem "es to upīti iztukšoju", "es no tās upītes vienā vasarā 50 foreles apēdu" un tamlīdzīgi. Un tad rodas jautājums, cik ļoti tas kaut ko maina, ja reizēm foreļotājs pa kādai zivij paņem?

Ja tev pašam kaut kas liekas pretrunīgi, kāpēc tad par to rakstīt ar vārdiem "padomājiet", un "kaut kāda loģika tur ir"?

Mēs dzīvojam tādos laikos, kad forele ir spēcīgi apdraudēta, un līdz ar alatu būtu jāpasludina par sporta zivi. Jautājums vienīgais, ar kādu formulējumu to ievieš, un kā sargā foreļupes. Un tas ir tikai laika un copmaņu organizētības jautājums. Nezinu nevienu sakarīgu kolēģi, kurš atļautos lomā paturēt 5 vai 3 zivis.

Akmens_Viesis

Nu vispār tas jau nav mans ierosinājums, bet gan A.Gederceva, kurš bija publicēts, ja nemaldos maija vai jūnija CL numurā vienā no V.Holberga rakstiem. Godīgi sakot šis ierosinājums man arī likās visnotaļ pretrunīgs.

Vispār būs man jānopērk arī tā RJ grāmata. Katrā ziņā es esmu lasījis viņa, ja nemaldos 1990.gada Makšķernieku gadalaikus. Jāteic, ka tā ļoti gāja pie sirds. Tiesa, nekvalitatīvās poligrāfijas dēļ grāmata vienkārši izjuka:)

Tai pat laikā, kas attiecas uz gaļenieciskumu, vēlos uzsvērt, ka šī nu dien nav tā zivs, kuras gadījumā šis dzinulis būtu jārealizē.

Es vispār pēdējā laikā (foreļoju gan stipri neregulāri - šogad pirmā reize. parasti dzīvojos pa Burtnieku) piekopju principu - ņem no dabas tik, cik apēdīsi. Savukārt kamēr neesi apēdis iepriekšējo guvumu, jaunam pakaļ neej.

Kas attiecas uz forelēm - te vispār nopietni jādomā, kad turēt un kad nē.

Pie Sullas saraksta varētu pievienot sasilšanu un augu valsts izmaiņas.
Lai upē būtu normāla foreļu populācija vēl kādu laiku - upe ir jāapsaimnieko, piemēram, jātīra zāles, jācenšas mazināt krastu eroziju (koks nokrīt, izmaina straumi un nograuž krastu, skalojot granti ūdenī) - t.i. jānovērš viss, kas samazina skābekli ūdenī un paceļ ūdens temperatūru.
Ja kādam pēc divām foreļcopes reizēm jau gribas pafilozofēt par noteikumu maiņu un 5 foreļu paturēšanu, tas ir mūsu valstij zīmīgi.
Patvaļīgs slēdziens, ka zivju ir mazāk vai vairāk - arī ir zīmīgs.
Kas vēl parādījās? Ierosinājums palielināt paturamo zivju daudzumu, lai vairotu zivju resursus? :)

šito, un silver_737 būtu labi pārkopēt uz buma lapeli! Savādāk, usmas zivju bieds aizmirsīs izlasīt MN, kur noteikts, ka aizliegts realizēt pašķertās zivis, bet par katru cenu cenšās izspiest no zivs pēdējo sūdu un pārstrādāt to konservos

advokaats_liidacis> 25 cm bija bez astes tajos laikos (es 90. sākumā ar vēl mērīju bez), kas apmēram atbilst tiem pašiem 30cm ar asti ;) Bet foreles biežāk bija sastopamas dēļ vairākiem faktoriem: 1.mazāk forelistu, daudz mazāk nekā mūsdienās; 2.Mazo hesu bums vēl nebija sācies; 3.Laukos nebija tik milzīgas masas ar dzērājiem un bezdarbniekiem, kuri varēja caurām dienām vazāties gar ūdeņiem ar žebērkļiem, tīkliem, elektroierīcēm vai likt entos naktsāķus; 4.Upmalas bija vairāk noaugušas krūmiem un mežiem, jo lielais izciršanas bums ar nebija sācies.
Protams tajos laikos bija arī citi nelabvēlīgi faktori, kā piemēram lielāks ūdeņu piesārņojums ar minerālmēsliem un fermu sūdiem, kā arī traktoristu regulārā prakse izskalot amonjaka mucas tuvējā upelē.. Starp citu jau 80.tajos tas pats Ruduļjuris bēdīgi secināja ka vairākas foreļupes jau praktiski mirušas, kā savulaik bagātā Līgupe.. Un vēl bēdīgāk bija secināt pēc viņa nāves ka viņš pats izrādās bija alkatīgs gaļenieks, kas mazas forelītes slānīja dučiem un bāza kulē. Tas atklājās kad Makšķerēšanas gadagrāmatā publicēja piezīmes no viņa dienasgrāmatas..