Sami

Cik ļoti pilnmēness un bezvējš ietekmē samu copi? Gruntsmakšķerēšana. Un vai Jūs taustāt grunti, lai atrasto dziļāko vietu, zāļu joslu, grunts izmaiņas. Kāda ir Jūsu taktika? Un sistēmām izmantojat leadcore vai vnk pavadas pie griezula? Izmantojot slīdošo sistēmu.

DDD , es par zoocialistisko revolūciju . Dators te visādus jokus taisa , vispār mans posts bija par Veika teikto .

Gint, Tu par ko? Zvirbuļiem, baložiem vai dūjām, jeb par zociālistisko revolūciju?

BrunoL, 18.septembris 2019, 09:29

Neredzi, ka Gints 3x atbildēja - par visu tātad! :))))

Gint, Tu par ko? Zvirbuļiem, baložiem vai dūjām, jeb par zociālistisko revolūciju?

Jautājums samu ekspertiem. Šogad tā nopietnāk pieķēros copei uz kvoku. Kurā mirklī jūs piecērtat makšķeri ņēmiena laikā? Uzreiz vai mēģinat iedot laiku samam kārtīgi iesūkt ēsmu? No 9 copēm sanāca izvilkt tikai divus samus. Āķis liels vienžuburis. Varbūt ir vērts padomāt par trīsžuburāķi?

Jurislap, 27.augusts 2019, 16:52

Es esmu izmēģinājies visādus veidus un esmu atgriezies pie copes ar pludiem. Uz kāta vien mani instinkti ir tikai kaitējuši man nevis palīdzējuši. Esmu vienu kātu salauzis taisot piecirtienu, līdz ar to ir nepieciešami kaut kādi signāli vai pazīmes, kad ir laiks cirst un kad jāgaida. Vispirms ieteiktu visiem samu copmaņiem, kuri to dara no laivas, atrast vienu video yutubē, kur rāda, kā akvārijā sams norij karūsu vai kaut ko tamlīdzīgu. (adreses diemžēl nav).Tas dos priekšstatu par to, ar kādu spēku un kādā ātrumā sams iesūc savu ēsmu. Tas notiek vienkārši zibenīgi. Un tad pie visa šī ir jāliek klāt nākamās lietas, cik varētu būt sams liels, cik izbadējies tas ir un tā tālāk. Par lielumu ir jāorientējās pēc strīpām eholotā. Jo tieši tā pat kā citām zivju sugām, arī samiem, pirmie izlūkos dodas tieši mazizmēri. Pr to, cik viņš ir badā parasti liecina tas, cik strauji viņš nāk augšā un cik ātri notiek pirmā piecope. Un copējot uz kāta bez pluda, tālāk ir laimes spēle. Var protams padot kātu uz leju bet vari trāpīt ar svinu pa galvu un sams būs prom kā likts. Tāpēc es atgriezos pie pludiem. Ir bijis, kad piecopē un izspļauj bet vienu reizi uzšauj ar kvoku un viņš atkal lien atpakaļ augšā un paika stāv tieši tur pat kur tā bija. Un pavērojiet, arī tad, kad copējat ar diviem kātiem, sams vienmēr otriz ceļas pie tā paša kāta, pie kura tas jau tiko bija. Ar pludu ir tā, arī tad, kad viņš piecopē un pluds sāk iet lejā, tas vēl nenozīmē, ka ēsma ir jau norīta. Tā var būt tikai iesūkšanas sākums. Paturat prātā to, ka sams stāv uz vietas un paika arī ir piesieta auklai un nav brīvi peldoša. tas neļauj paikai ieskriet sama rīklē tā, kā tam būtu dabiski jānotiek. Jāļauj pludam nogrimt no pusmetra vismaz līdz metram, ja var tad vēl drusku un tikai tad ir jāšauj. Bez pluda tā nemaz nevar izdarīt. Kāpēc tā vajag ? Tāpēc, ka nevar zināt, kā sams iesūcot barību rīkojas tālāk. Vai viņš grimst atpakaļ gaitā ar muti ciet, vai apgriežas ar galvu uz leju un dodas lejā. Ja tad, kad sams grimst atpakaļ gaitā, pat tad, kad abi vienžubura āķi ir tam mutē, pastāv liela varbūtība, ka jūs tos tukšus izrausiet tam no mutes. Jo barību saspiežot (aizverot muti) arī āķi nostājas plakaniski un nekas tos netraucē izraut laukā. Tiem, kuri ir izvilkuši samu uz vinžuburu āķiem, pievērsiet uzmanību, kurā vietā āķis ir aizķēries. Un visbiežāk tas ir tikai viens no abiem un mutes kakta mīkstajā daļā. Pie nosacījuma, ka sienat āķus pareizi, vienu uz vienu pusi un otru pretēji. Toties trīšžuburi lielākoties ir veikuši caurdūrienu tieši augšdaļā caursitot cieto čaumalu. Respektīvi tur, kur tas atradās, kad veicāt piecirtienu. Bet tas nenozīmē, ka trīsžuburis ir veiksmīgāks vai produktīvāks par vienžuburi, nebūt ne. Tiko sams viņu sajūt, tā tik pat ātri cik to ierij, viņš viņu arī izspļauj, pie tam pliku un bez neviena tārpa vai citas paikas, kas nu tur uz āķi jums bija. Un nav svarīgi, cik daziļi tas jau bija novilcis pludu lejā. Bieži gadās tā, ka izspļauj tieši tad, kad jūs veicat piecirtienu. Vēl viens novērojums. Pavasarī līdz vasaras sākumam sams ir daudz drošāks un protams arī lielākā badā, līdz ar to copes tādas kā vajag. Tuvāk rudenim sams ir palicis gudrāks, arī šo to jau dabūjis bez jūsu palīdzibas apēst un ir nesalīdzināmi tramīgāks, līdz ar to arī copes tādas, nekādas. Piepeld, pasūc, jūt ka nenāk, uzreiz spļauj ārā un peld lejā. Un otreiz tādu pacelt ir gandrīz neiespējami. Līdz ar to, es rudenī lieku vienu nelielu troiņiku un šauju uz augšu taisni un daudz ātrāk. Par paikām. Visdrošāk laikam cope notiek uz dzīvo plici, otrā vietā es liktu naktstārpu pušķi, trešaja vietā gliemenes gabalus, pēc tam zivs filejas un pēdēja vietā cāļu aknas. Vardes un citas barības neizmantoju. Uz gruntenēm no krasta šī secība mainās, jo tad barību lasa no zemes un vai tā kustas vai nē, vairs nav tik lielas nozimes. Copējot no laivas kustīgai barībai ir izšķiroša nozīme. Ja tā ir nekustīga, tad kustināšanu ir jāveic jums pašiem.
Nu apmēram tādi ir mani vērojumi.

veliks, 30.augusts 2019, 09:39

Ļoti labi un pareizi aprakstīts , 100 % piekrītu visam .

Jautājums samu ekspertiem. Šogad tā nopietnāk pieķēros copei uz kvoku. Kurā mirklī jūs piecērtat makšķeri ņēmiena laikā? Uzreiz vai mēģinat iedot laiku samam kārtīgi iesūkt ēsmu? No 9 copēm sanāca izvilkt tikai divus samus. Āķis liels vienžuburis. Varbūt ir vērts padomāt par trīsžuburāķi?

Jurislap, 27.augusts 2019, 16:52

Es esmu izmēģinājies visādus veidus un esmu atgriezies pie copes ar pludiem. Uz kāta vien mani instinkti ir tikai kaitējuši man nevis palīdzējuši. Esmu vienu kātu salauzis taisot piecirtienu, līdz ar to ir nepieciešami kaut kādi signāli vai pazīmes, kad ir laiks cirst un kad jāgaida. Vispirms ieteiktu visiem samu copmaņiem, kuri to dara no laivas, atrast vienu video yutubē, kur rāda, kā akvārijā sams norij karūsu vai kaut ko tamlīdzīgu. (adreses diemžēl nav).Tas dos priekšstatu par to, ar kādu spēku un kādā ātrumā sams iesūc savu ēsmu. Tas notiek vienkārši zibenīgi. Un tad pie visa šī ir jāliek klāt nākamās lietas, cik varētu būt sams liels, cik izbadējies tas ir un tā tālāk. Par lielumu ir jāorientējās pēc strīpām eholotā. Jo tieši tā pat kā citām zivju sugām, arī samiem, pirmie izlūkos dodas tieši mazizmēri. Pr to, cik viņš ir badā parasti liecina tas, cik strauji viņš nāk augšā un cik ātri notiek pirmā piecope. Un copējot uz kāta bez pluda, tālāk ir laimes spēle. Var protams padot kātu uz leju bet vari trāpīt ar svinu pa galvu un sams būs prom kā likts. Tāpēc es atgriezos pie pludiem. Ir bijis, kad piecopē un izspļauj bet vienu reizi uzšauj ar kvoku un viņš atkal lien atpakaļ augšā un paika stāv tieši tur pat kur tā bija. Un pavērojiet, arī tad, kad copējat ar diviem kātiem, sams vienmēr otriz ceļas pie tā paša kāta, pie kura tas jau tiko bija. Ar pludu ir tā, arī tad, kad viņš piecopē un pluds sāk iet lejā, tas vēl nenozīmē, ka ēsma ir jau norīta. Tā var būt tikai iesūkšanas sākums. Paturat prātā to, ka sams stāv uz vietas un paika arī ir piesieta auklai un nav brīvi peldoša. tas neļauj paikai ieskriet sama rīklē tā, kā tam būtu dabiski jānotiek. Jāļauj pludam nogrimt no pusmetra vismaz līdz metram, ja var tad vēl drusku un tikai tad ir jāšauj. Bez pluda tā nemaz nevar izdarīt. Kāpēc tā vajag ? Tāpēc, ka nevar zināt, kā sams iesūcot barību rīkojas tālāk. Vai viņš grimst atpakaļ gaitā ar muti ciet, vai apgriežas ar galvu uz leju un dodas lejā. Ja tad, kad sams grimst atpakaļ gaitā, pat tad, kad abi vienžubura āķi ir tam mutē, pastāv liela varbūtība, ka jūs tos tukšus izrausiet tam no mutes. Jo barību saspiežot (aizverot muti) arī āķi nostājas plakaniski un nekas tos netraucē izraut laukā. Tiem, kuri ir izvilkuši samu uz vinžuburu āķiem, pievērsiet uzmanību, kurā vietā āķis ir aizķēries. Un visbiežāk tas ir tikai viens no abiem un mutes kakta mīkstajā daļā. Pie nosacījuma, ka sienat āķus pareizi, vienu uz vienu pusi un otru pretēji. Toties trīšžuburi lielākoties ir veikuši caurdūrienu tieši augšdaļā caursitot cieto čaumalu. Respektīvi tur, kur tas atradās, kad veicāt piecirtienu. Bet tas nenozīmē, ka trīsžuburis ir veiksmīgāks vai produktīvāks par vienžuburi, nebūt ne. Tiko sams viņu sajūt, tā tik pat ātri cik to ierij, viņš viņu arī izspļauj, pie tam pliku un bez neviena tārpa vai citas paikas, kas nu tur uz āķi jums bija. Un nav svarīgi, cik daziļi tas jau bija novilcis pludu lejā. Bieži gadās tā, ka izspļauj tieši tad, kad jūs veicat piecirtienu. Vēl viens novērojums. Pavasarī līdz vasaras sākumam sams ir daudz drošāks un protams arī lielākā badā, līdz ar to copes tādas kā vajag. Tuvāk rudenim sams ir palicis gudrāks, arī šo to jau dabūjis bez jūsu palīdzibas apēst un ir nesalīdzināmi tramīgāks, līdz ar to arī copes tādas, nekādas. Piepeld, pasūc, jūt ka nenāk, uzreiz spļauj ārā un peld lejā. Un otreiz tādu pacelt ir gandrīz neiespējami. Līdz ar to, es rudenī lieku vienu nelielu troiņiku un šauju uz augšu taisni un daudz ātrāk. Par paikām. Visdrošāk laikam cope notiek uz dzīvo plici, otrā vietā es liktu naktstārpu pušķi, trešaja vietā gliemenes gabalus, pēc tam zivs filejas un pēdēja vietā cāļu aknas. Vardes un citas barības neizmantoju. Uz gruntenēm no krasta šī secība mainās, jo tad barību lasa no zemes un vai tā kustas vai nē, vairs nav tik lielas nozimes. Copējot no laivas kustīgai barībai ir izšķiroša nozīme. Ja tā ir nekustīga, tad kustināšanu ir jāveic jums pašiem.
Nu apmēram tādi ir mani vērojumi.

veliks, 30.augusts 2019, 09:39

Ļoti labi un pareizi aprakstīts , 100 % piekrītu visam .

Jautājums samu ekspertiem. Šogad tā nopietnāk pieķēros copei uz kvoku. Kurā mirklī jūs piecērtat makšķeri ņēmiena laikā? Uzreiz vai mēģinat iedot laiku samam kārtīgi iesūkt ēsmu? No 9 copēm sanāca izvilkt tikai divus samus. Āķis liels vienžuburis. Varbūt ir vērts padomāt par trīsžuburāķi?

Jurislap, 27.augusts 2019, 16:52

Es esmu izmēģinājies visādus veidus un esmu atgriezies pie copes ar pludiem. Uz kāta vien mani instinkti ir tikai kaitējuši man nevis palīdzējuši. Esmu vienu kātu salauzis taisot piecirtienu, līdz ar to ir nepieciešami kaut kādi signāli vai pazīmes, kad ir laiks cirst un kad jāgaida. Vispirms ieteiktu visiem samu copmaņiem, kuri to dara no laivas, atrast vienu video yutubē, kur rāda, kā akvārijā sams norij karūsu vai kaut ko tamlīdzīgu. (adreses diemžēl nav).Tas dos priekšstatu par to, ar kādu spēku un kādā ātrumā sams iesūc savu ēsmu. Tas notiek vienkārši zibenīgi. Un tad pie visa šī ir jāliek klāt nākamās lietas, cik varētu būt sams liels, cik izbadējies tas ir un tā tālāk. Par lielumu ir jāorientējās pēc strīpām eholotā. Jo tieši tā pat kā citām zivju sugām, arī samiem, pirmie izlūkos dodas tieši mazizmēri. Pr to, cik viņš ir badā parasti liecina tas, cik strauji viņš nāk augšā un cik ātri notiek pirmā piecope. Un copējot uz kāta bez pluda, tālāk ir laimes spēle. Var protams padot kātu uz leju bet vari trāpīt ar svinu pa galvu un sams būs prom kā likts. Tāpēc es atgriezos pie pludiem. Ir bijis, kad piecopē un izspļauj bet vienu reizi uzšauj ar kvoku un viņš atkal lien atpakaļ augšā un paika stāv tieši tur pat kur tā bija. Un pavērojiet, arī tad, kad copējat ar diviem kātiem, sams vienmēr otriz ceļas pie tā paša kāta, pie kura tas jau tiko bija. Ar pludu ir tā, arī tad, kad viņš piecopē un pluds sāk iet lejā, tas vēl nenozīmē, ka ēsma ir jau norīta. Tā var būt tikai iesūkšanas sākums. Paturat prātā to, ka sams stāv uz vietas un paika arī ir piesieta auklai un nav brīvi peldoša. tas neļauj paikai ieskriet sama rīklē tā, kā tam būtu dabiski jānotiek. Jāļauj pludam nogrimt no pusmetra vismaz līdz metram, ja var tad vēl drusku un tikai tad ir jāšauj. Bez pluda tā nemaz nevar izdarīt. Kāpēc tā vajag ? Tāpēc, ka nevar zināt, kā sams iesūcot barību rīkojas tālāk. Vai viņš grimst atpakaļ gaitā ar muti ciet, vai apgriežas ar galvu uz leju un dodas lejā. Ja tad, kad sams grimst atpakaļ gaitā, pat tad, kad abi vienžubura āķi ir tam mutē, pastāv liela varbūtība, ka jūs tos tukšus izrausiet tam no mutes. Jo barību saspiežot (aizverot muti) arī āķi nostājas plakaniski un nekas tos netraucē izraut laukā. Tiem, kuri ir izvilkuši samu uz vinžuburu āķiem, pievērsiet uzmanību, kurā vietā āķis ir aizķēries. Un visbiežāk tas ir tikai viens no abiem un mutes kakta mīkstajā daļā. Pie nosacījuma, ka sienat āķus pareizi, vienu uz vienu pusi un otru pretēji. Toties trīšžuburi lielākoties ir veikuši caurdūrienu tieši augšdaļā caursitot cieto čaumalu. Respektīvi tur, kur tas atradās, kad veicāt piecirtienu. Bet tas nenozīmē, ka trīsžuburis ir veiksmīgāks vai produktīvāks par vienžuburi, nebūt ne. Tiko sams viņu sajūt, tā tik pat ātri cik to ierij, viņš viņu arī izspļauj, pie tam pliku un bez neviena tārpa vai citas paikas, kas nu tur uz āķi jums bija. Un nav svarīgi, cik daziļi tas jau bija novilcis pludu lejā. Bieži gadās tā, ka izspļauj tieši tad, kad jūs veicat piecirtienu. Vēl viens novērojums. Pavasarī līdz vasaras sākumam sams ir daudz drošāks un protams arī lielākā badā, līdz ar to copes tādas kā vajag. Tuvāk rudenim sams ir palicis gudrāks, arī šo to jau dabūjis bez jūsu palīdzibas apēst un ir nesalīdzināmi tramīgāks, līdz ar to arī copes tādas, nekādas. Piepeld, pasūc, jūt ka nenāk, uzreiz spļauj ārā un peld lejā. Un otreiz tādu pacelt ir gandrīz neiespējami. Līdz ar to, es rudenī lieku vienu nelielu troiņiku un šauju uz augšu taisni un daudz ātrāk. Par paikām. Visdrošāk laikam cope notiek uz dzīvo plici, otrā vietā es liktu naktstārpu pušķi, trešaja vietā gliemenes gabalus, pēc tam zivs filejas un pēdēja vietā cāļu aknas. Vardes un citas barības neizmantoju. Uz gruntenēm no krasta šī secība mainās, jo tad barību lasa no zemes un vai tā kustas vai nē, vairs nav tik lielas nozimes. Copējot no laivas kustīgai barībai ir izšķiroša nozīme. Ja tā ir nekustīga, tad kustināšanu ir jāveic jums pašiem.
Nu apmēram tādi ir mani vērojumi.

veliks, 30.augusts 2019, 09:39

Ļoti labi un pareizi aprakstīts , 100 % piekrītu visam .

Kādam gadijumā nav tel.nr cilvēka no Dreiliņiem, kurš tirgo nakts tārpus? Papisu viņa tel.nr.((

Ja neprot ar gaiseni nomedīt zvirbuli, tad derot arī kanārijputniņš no zooveikala ;)

Uz zvirbuļiem arī..)

Malgomajfisk, 3.septembris 2019, 18:32

Uz zvirbuļiem arī..)

Par baložiem nezinu teikt, bet uz dūjām lauž kātus!

Tā ir sen zināma patiesība,pirms tam vēlams apcept uz uguns...Bet mums jau to lielo nav tik daudz...

uz baložiem sami jāķer...

https://www.youtube.com/watch?v=mv3bdb_fTsI

Vēl aizmirsu pateikt, paikai bija naktstārpi un uz otra kāta laba izmēra un dzīvīgs plicis bet visas copes tikai uz tārpiem, plici neviens negribēja.

veliks, 2.septembris 2019, 13:21

Mīļais draugs, tai video sams ēd karpu, bet Tu uz plici sēdi... interesanti pats ko izvēlētos, plici vai karpu??! :))

Ne asakas! :)

daddy_j, 2.septembris 2019, 13:29

Ir jāēd to ko dod, atradušies te kundziņi :) Tā jau knapi to plici var noķert. Tajā dienā bija riktīga pliču necope. Bija viens skaists neliels līnītis bet to bija žēl uz āķi kabināt. Atstāju lai glumais dzīvo.

Vēl aizmirsu pateikt, paikai bija naktstārpi un uz otra kāta laba izmēra un dzīvīgs plicis bet visas copes tikai uz tārpiem, plici neviens negribēja.

veliks, 2.septembris 2019, 13:21

Mīļais draugs, tai video sams ēd karpu, bet Tu uz plici sēdi... interesanti pats ko izvēlētos, plici vai karpu??! :))

Ne asakas! :)

Vēl aizmirsu pateikt, paikai bija naktstārpi un uz otra kāta laba izmēra un dzīvīgs plicis bet visas copes tikai uz tārpiem, plici neviens negribēja.
Un zemāk komentāros ir ielikta saite https://www.youtube.com/watch?v=eghQjDZsFyE uz video yutubē, tieši tas ko es biju domājis. Noskatieties, vērtīga viela pārdomām.
Lai veicas !

Biju atkal iebraucis šajās brīvdienās samu medībās. Miera jau nav. Šosezon piektā reize bet līdz šim, vairāk par retu copi neko netiku redzējis.
Tad nu šī reize bija patīkams pārsteigums. Skaisti pacēlieni, izteiktas piecopes ar kārtīgu turpinājumu, pludu norauj līdz pat 2 metri, tad seko uzšāviens un abi āķi no mutes laukā pilnīgi bez pretestības. Toties neilgs laiciņš un nākošā cope. Bija tādi, kuri atkal spēlē pa nerviem. Vienā reizē kārtējais kandidāts piesakās, uztaisa piecopi un krīt lejā, metru pusotru nokrīt un atkal ceļās augšā, atkal nobučo naktstārpam pakaļu un krīt lejā un tā reizes 6-7. Beigās nervi netur, domāju, ka tārpi jau aplasīti un tāpēc tā cope paliek tāda, nekāda. Sagaidu nākošo piecopi, parādijās pat tāds kā vilciens lejā, domāju, ka jācērt, vai nu tagat, vai pie plikiem āķiem vairāk necelsies. Sagaidu stiepienu, šauju, un pilnīgi bez slodzes cirtiens pa tukšo. Paskatos eholotā, kā sams strauji aiziet lejā un skrūvēju savus tārpus augšā. Un tavu brīnumu, tārpi pilni āķi, tā kā neviens tiem nebūtu pieskāries. Tik daudz reizes pēc kārtas pavilka pludu lejā un visi tārpi veseli, pat piekārtot nevajag. Te nu droši vien ir tas stāsts par to, kā sams bez roku palīdzības velk tos sev iekšā. Pavelk un ja nenāk, tad še tev atpakaļ, pakrīt lejā un atceras, ka vēderā tomēr tukšinieks un rudens jau klāt. Lai nu kā, pie visa tā man trīs sami laivā. Mazāko 2,5 kg protams noslīcināju Daugavā bet lielākie uz svētku galdu rindā stāv.
Katrā gadījumā, atgādinājums, vai ieteikums tiem kas kvoko. Sami ir bet ļoti izretināti stāv viens no otra. Lielāka uzmanība jāpievērš tam, lai iespējami īsākā laikā tu pārvietotos pa noteiktu trajektoriju iespējami lielāku attālumu. Nu aptuveni 300 - 500 metrus rādiusā tie atrodas viens no otra. Un nav jābrauc tikai taisnā virzienā, var pastūrēt tuvāk vienam vai otram krastam, galvenais ir distance. Un iedomājieties, ka visu to laiku, kur apakšā samu nav, jūs intensīvi kvokojat, jūs nogurstat pats, zaudējat cerību un nokaitināt pārējos copmaņus, kuri džigo vai sēž uz pludiem un brekšus ķer, vai ko citu. Tā kā samu copi bez elektro motora es vairs nespēju iedomāties. Pirmās reizes šosezon mēģināju iztikt bez tā, paļāvos uz vēju un straumi, līdz ar to arī rezultāts bija visai pašsaprotams. Protams, ka ūdens līmeņa mētāšana arī savu darbu izdara bet ja nenotiek pārvietošanās, tad rezultātu nav ko gaidīt.
Un neaizmirstiet par sama barošanās laiku, tas nav visu laiku cauru diennakti. Pus ūdenī tas draiskojas patreiz no kādiem septiņiem rītā līdz kādiem deviņiem rītā. Vienu copi gan sagaidīju arī ap desmitiem rītā bet bez rezultāta. Un vakarā no sešiem es iepeldu un līdz kādiem deviņiem vakarā cīnos. Vakaros eholots itkā parāda stipri lielāku kustību bet nemānīsim paši sevi, Ir taču arī vēl citas sugas Daugavā.
Nu šajā reizē tāds komentārs.

Neesmu meistars:) , bet mani novērojumi tādi, ka 50% (pat vairāk) sams neatšķir paiku no svina, sākumā nāk uz paiku, tad aiziet pie svina un atpkal pie paikas, bet tas notiek tikai ar nekustīgiem ,,priekšmetiem" tārpi, gliemenes, aknas un utt... personīgi es neesmu nekur redzējis, kad gliemenes un cāļu aknas peldētu pusūdenī, viss uz grunts. Un ja viņš paņem, tā ir tikai mēğināšana.... garšo vai negaršo.....tas nenozīmē, ka viņš badā. Bieži vien norauj gliemeni un pazūd.Ar dzīvo protams savādāk...ātri, spēcīgi. 50cm sams jau dzīvo trenkā. Sams ir plēsīga zivs, kāpēc līdakas neķer uz tārpiem vai gliemenēm jeb zandartus?
Velcētājiem vienmēr bijuši lielāki sami nekā kvokotājiem, bet kur, kā un uz ko viņi ķer? Lielāks sams ir mazkustīgāks.

...cik meistaru, tik variantu :) esmu daudzus izmēģinājis, būtu vēl turpinājis eksperimentēt, tik šķiet, ka sami beigušies vai no kvoka baidās (salīdzinot ar to copju intensitāti, kas bija 10-15 gadus atpakaļ)

Esmu mēģinājis gan ar pliku kātu, gan pludu, pa lielam tā arī ir kā Veliks stāsta.

Esmu arī auklu rokā turējis, jūt katru sūcienu... 1x baisi roku sagriezu cērtot, citrreiz jau ņēmu auklu ar darba cimdu :) ar roku cērtot pamanījos noraut 0.8mm mono pavadiņu (~40 kg tests)... sākumā domāju, eh, mezgls, vai saskrāpēta, bet mājās atkārtoju testu - mierīgi.

Kāds (!) spēks rokās... :)

Uzreiz cērtu tikai tad kad kātu no rokām rauj ārā. Pārējās copes gaidu. Bieži izspļauj. Tas ir pie lietas. Ja katru copi izvilks tad samu nebūs.

urmaas, 27.augusts 2019, 19:11

https://www.youtube.com/watch?v=eghQjDZsFyE