Burtnieks

Par 50000€ secinaja ka jaizkaash ezers ar vadu :D

ezeram vajadzēt atjaunot caurteci ,mazās upes aizgāstas ar kokiem .bebru dambjiem, uz Rūjas hes kas noņem ūdeni , pie zivju dīķiem pie tilta agrāk bija 1,2-1,5 metri tagad 50 cm maksimums, grunts ūdeņu līmenis krities , tik zems līmenis kā pēdējos gadus daudz ko izsaka uz ezera veselību

80-tajos gados šāds mēģinājums attīrīt ezeru jau bija. Zivis "atgriezās" tikai pēc gadiem pieciem!

Kamēr ezeram neatjaunos pašattīrīšanās iespējas,nekas nemainīsies!!!

BrunoL, 2.marts 2016, 09:39

Paskaidro tuvāk?

Kamēr ezeram neatjaunos pašattīrīšanās iespējas,nekas nemainīsies!!!

Viss ir atkarīgs no tā, kur šīs noķertās zivis paliks. Skaidrs ka sīkzivis atdos dzīvniekiem, bet kur paliks brekši?
Ja viņus pārvietos, kā agrākos laikos pārvietoja brekšus no pārpildītiem Latgales ezeriem uz Daugavu, tad ok. Bet ja nē...
Negribētos, lai viņi nonāk tirgu. Tas gan nebūtu pareizi.

Kas attiecās uz breksi ...šīs siltās vasaras un zilaļģe ir ļoti laba brekšu populācijai, breksis viņu ēd plus vēl siltais ūdens ,maz dabisko ienaidnieku,
Breksis burtniekā 3,5 kg vairs nav retums un ir pat lielāki eksemplāri dabūti.
Reāli ezers pārvērties par spiningotāju ezeru, brekšus neviens lāga neķer ,kā to piemēram dara Saukas ezerā.PSRS laikos kad artelis vilka vadu zinu kad vienā vilcienā Burtniekā esot pat bijis līdz 7 t brekšu vienā vilcienā ...... Pirmajos Ulmaņ laikos burtnieka breksis esot sasniedzis pat 8kg svaru(mana vectēva rekords breksis 8 kg) un esot pat vests uz Parīzi lepniem restorāniem.... nu tā apmēram

Neķeriet ne līdakas, ne zandartus un gandrīz esmu gatavs saderēt, pēc dažiem gadiem plaužu pārprodukcija vairs nebūs problēma :)

Par baltajām zivīm un vada vilkšanu spriedelē gadiem. Domāju,vajadzētu meklēt cēloņus,kāpēc izveidojusies šāda situācija. Vai tas būs risinājums?Tik nepārdomātas cilvēku rīcības rezultātā ezers palēnām pārpurvojas. Zandartu un asaru nārsta vietas pamazām izzūd.

BrunoL, 1.marts 2016, 19:06

Par baltajām zivīm bija kaut kāds zinātniskais raksts. Pirmkārt, ka sākotnēji visas zivis ir konkurenti, jo arī plēsējiem tāpat kā baltajām zivīm tikko pēc izšķilšanās no ikriem ir viena barības bāze. Tāpat bija kaut kāds pētījums, ka samazinot sīkzivju skaitu, gan baltās gan plēsīgās zivis aug lielākas. Neesmu ihtiologs un neņemos šos apgalvojums ne apstrīdēt, ne pamatot.

marciic, 2.marts 2016, 08:30


Ja nekļūdos, baltajām zivīm ir tieša saistība ar Ezera ziedēšanu, ko vēlas risināt šādā ceļā...

RinaldsV, 2.marts 2016, 08:38

Spriežot pēc pētijumiem, tur labu kaudzīti baltos pasmels izlases veidā , tad pēc kāda laiciņa ūdens saastāvs un nokrāsa būs acij baudāmaki.

Par baltajām zivīm un vada vilkšanu spriedelē gadiem. Domāju,vajadzētu meklēt cēloņus,kāpēc izveidojusies šāda situācija. Vai tas būs risinājums?Tik nepārdomātas cilvēku rīcības rezultātā ezers palēnām pārpurvojas. Zandartu un asaru nārsta vietas pamazām izzūd.

BrunoL, 1.marts 2016, 19:06

Par baltajām zivīm bija kaut kāds zinātniskais raksts. Pirmkārt, ka sākotnēji visas zivis ir konkurenti, jo arī plēsējiem tāpat kā baltajām zivīm tikko pēc izšķilšanās no ikriem ir viena barības bāze. Tāpat bija kaut kāds pētījums, ka samazinot sīkzivju skaitu, gan baltās gan plēsīgās zivis aug lielākas. Neesmu ihtiologs un neņemos šos apgalvojums ne apstrīdēt, ne pamatot.

marciic, 2.marts 2016, 08:30

Ja nekļūdos, baltajām zivīm ir tieša saistība ar Ezera ziedēšanu, ko vēlas risināt šādā ceļā...

Par baltajām zivīm un vada vilkšanu spriedelē gadiem. Domāju,vajadzētu meklēt cēloņus,kāpēc izveidojusies šāda situācija. Vai tas būs risinājums?Tik nepārdomātas cilvēku rīcības rezultātā ezers palēnām pārpurvojas. Zandartu un asaru nārsta vietas pamazām izzūd.

BrunoL, 1.marts 2016, 19:06

Par baltajām zivīm bija kaut kāds zinātniskais raksts. Pirmkārt, ka sākotnēji visas zivis ir konkurenti, jo arī plēsējiem tāpat kā baltajām zivīm tikko pēc izšķilšanās no ikriem ir viena barības bāze. Tāpat bija kaut kāds pētījums, ka samazinot sīkzivju skaitu, gan baltās gan plēsīgās zivis aug lielākas. Neesmu ihtiologs un neņemos šos apgalvojums ne apstrīdēt, ne pamatot.

Par baltajām zivīm un vada vilkšanu spriedelē gadiem. Domāju,vajadzētu meklēt cēloņus,kāpēc izveidojusies šāda situācija. Vai tas būs risinājums?Tik nepārdomātas cilvēku rīcības rezultātā ezers palēnām pārpurvojas. Zandartu un asaru nārsta vietas pamazām izzūd.

Kāda loģika balto zivju izsmelšanai? Kādā veidā ezerā paliks vairāk plēsīgo zivju? Pēc loģikas sanāk ka nobadinam plēsīgās. Šīs ķeras labāk. Pāris gadus visi velk un priecājas. Pēc vairs tam nav ne plēsīgo, ne balto...

Raksts pilnībā!

Pārskats ar blakusefektiem

Autors: Guntis Vīksna
Datums: 23.02.2016
Izdevums: Liesma
Rubrika: Burtnieks

5. februārī Burtnieks pabija kādā pasākumā, kas izvērtās pavisam citādi, nekā bija plānots. Primārais uzdevums šai novada domnieku kopā nākšanai bija uzklausīt Vides risinājumu institūta vadošā pētnieka Matīsa Žagara pārskatu par 3 gados paveikto Burtnieku ezera izpētē. Nav mazsvarīgi atzīmēt, ka novada pašvaldība šajā lietā ieguldījusi 50 tūkstošus eiro, kas pat tādam finansiāli stabilam novadam nav gluži sīknauda, tāpēc tikai loģiska ir tautas priekšstāvju vēlme pēc tam dzirdēt izsmeļošu skaidrojumu, ko un kā turpmāk vajadzētu darīt ezera apsaimniekošanā, lai nodrošinātu sākotnēji izvirzīto mērķu sasniegšanu.

Tā kā Matīss Žagars no Vides risinājumu institūta pārstāvēja tīro zinātnieku viedokli, tad pieaicināts bija arī praktiķis ar vairāku desmitu gadu stāžu šajā jomā — Jānis Birzaks no institūta Bior. Jāteic, ka abiem kungiem konkrētajā jautājumā gan visai atšķirīgi uzskati, gan arī maizes devēji, jo Vides risinājumu institūts ir privāta struktūra, bet Bior — valsts finansēta organizācija.

Saietā gāja karsti... Bija gan savstarpēji apvainojumi dažādās aizkadra spēlītēs, gan radikāli pretēji viedokļi par veikto pētījumu lietderību un turpmāk veicamajiem pasākumiem. Domnieki vēlējās konkrētākas atbildes par ezera iespējamo apsaimniekošanas veidu, nevis tikai ciparotu atskaiti un zinātniskiem terminiem pārpilnus secinājumus, kas nespeciālistiem grūti izprotami. Kaut kādu iemeslu dēļ konstruktīvs dialogs starp Matīsu Žagaru un deputātiem neizveidojās. Iespējams, Vides risinājumu institūta pārstāvi patraucēja Jāņa Birzaka klātbūtne, iespējams, iemesls bija saietā publiskotās nesanākušā pieredzes brauciena — ar novada domes finansējumu divi novada pārstāvji un Matīss Žagars — uz Somiju visai neglītas aizkulises...

Ja par zivīm Burtniekā un to vēlamajiem daudzumiem, tad sanākušie, izmantojot pētījumu rezultātus un arī praktiķu pieredzi, nonāca pie viedokļa, ka jāmēģina dabūt ārā no ezera 70 — 75% balto zivju, lielākoties plaužu. To vislabāk iespējams izdarīt ar tā saukto melioratīvo zveju, izmantojot velkamos vadus un murdus. Tā kā nozvejoto zivju apjomi būtu iespaidīgi (līdz 350 tonnām plaužu vien), ļoti būtiska gan zivju šķirošana, gan sīko zivju tālāka izmantošana. Risinājums būtu nevajadzīgo zivju nodošana zvēraudzētavām, kur pēc tām ir pietiekami liels pieprasījums.

Virsrakstā pieminētā blakusefekta pirmie aizmetņi bija samanāmi jau 5. februārī un rezultējās 6 deputātu (Edvīns Straume, Valērijs Pudenko, Aleksandra Ločmele, Gunārs Laizāns, Gatis Cukmacis un Kārlis Greiškalns) parakstītā vēstulē ar pieprasījumu atbrīvot no amata domes priekšsēža vietnieku Raimondu Indrānu. 15 domnieku kolektīvā ar 6 balsīm to izdarīt, protams, nav iespējams, taču situācija Burtnieku novada domē atkal sāk veidoties viegli sprādzienbīstama...

Arī novada šī gada budžetā 15 tūkstoši eiro paredzēti Burtnieka izpētes darbiem. Kurš to darīs un kura pārraudzībā — šis jautājums ir atklāts.

Kādu brīdi atpakaļ Valmieras laikrakstā peisaistīja uzmanību viens raksts par Burtnieka ezeru. Lasītais lika aizdomāties par to, ko mēs makšķerēsim Burtniekā nākošo gadu? Kas aiz visa tā slēpjas, nezinu, bet par saimniekošanu to nosaukt nevar! Kašķi ap ezeru jau notiek sen, bet nu tas ir sasniedzis apogejas punktu. Brauksim citur copēt, piemēram uz Alūksni, kur jau trīs gadus neļauj zvejot ar tīkliem (var būt par termiņukļūdos) un ir rezultāti!

Kā ar ledu? Ir kāds info? Copet nav bijis neviens?

Deeg, 11.februāris 2016, 16:19

Vakar biju piebraucis no Burnieku puses, ledus ir bet diez vai prāts kāpt, un apmēram 200-300m no krasta ir liela vaļēja plaisa, nevienu uz ledus ar neredzēju.

Kā ar ledu? Ir kāds info? Copet nav bijis neviens?

ko tad jus pavilkaat???

Sirmais paliek arvien skumīgāks, 6dien labi pavilkām, šodien jau vsjo, vajag garos gumpāļus lai tiktu uz ledus:( Pretī Burtniekiem smuka plaisa ar ar vaļēju ūdeni velcētājiem.

Nu pagaidām nezinu, piekdien iespejams ka darba kolēģis uz burtniekiem brauks, tad jau noskaidros. Bet nu pielauju ka caurspīdīgs ledus vēl stāv, jo tur jau sniega īpaši daudz nebija. Un ledus pagājus sestien savi 20-25cm vēl bija