Lobes ezers

Ap 30. gadiem izraka kanālu-jaunupi. Līmenis pazeminājās ap 1,5m . Ar to arī sākās problēmas-ezers sāka aizaugt un to arī turpina mūsdienās. Esmu ticies ar dažiem vecajiem, nu diemžēl viņu vairs nav, bet pirms tā kanāla rakšanas šamējie ezerā ar grunteni ķēruši zušus. Dominējošā zivs bijis ālants. Daudz vēžu. 500ha, ap nosacīti vaļējo ūdeni, aizauguši ar niedrēm tik blīvi, ka tur nevar iespraukties pat kurkulis, bet tur kādreiz bija ūdens- ar zivīm. Novadam, valdībai par to ezeru prosti tikai nospļauties. Vai piedodiet, Zivju fonds ar novada starpniecību atņēma 2000 Ls - licenžu naudiņas, kas bija paredzēta ezera apsardzei. Vides inspektori- valsts, bet viņu nav.Par to, ka pildām viņu darbu mums vēl par to liek samaksāt. Vispār tā nekaunība no augšas robežojas visatļautību-pat necenšas pateikt kur tā nauda paliek. MK noteikumi un viss-nepaskaidro pat kādi. Baidos ka tuvojas situācija-augšas nevar, apakšas negrib. Puse kaimiņu ārzemēs, radu arī. Maliķi tik gaida lai visam metu mieru. Odnako obidno. Sakāmā par visām problēmām pārāk daudz-laikam tāpēc pastāsts haotisks.

Mairaanu kanaalaa pagaajusho gad sluuzhu aizvarus iznesa:)tad gan bij ko redzeet

Nezinu, vai taisnība, vai nē, bet sapropeļa iegūšana neesot ekonomiski pamatota. Ezeram blakus atrodas purvs, kurā iegūst kūdru. Kāpēc? Laikam tāpēc, ka tas ir ekonomiski pamatoti.
Kas notiek pēc sapropeļa izsmelsšanas? Veidojas bedres bez dzīvības. Tur vairākus gadus neaug ūdensaugi, tātad nedzīvo arī zivis.
Vai daudz zivis esat noķēruši izbagarētajā ezera bedrēs, kur ir vis dziļāk? Man nez kāpēc tur visas noķertās līdakas ir bijušas uz atklātā ūdens un ūdens augu robežas un dziļāk lapās. Pa vidu mētājot mānekļus, laikam ir bijis tikai viens asarītis.
Mirtin, par upīšu līkumu bagarēšanu. Teiksim starp punktu A un B pa taisno ir attālums 1 km un kritums 5 cm. Bet lik ločiem šis attālums var būt vairākas reizes lielāks un straume rezultātā būs vairākas reizes lēnāk. Veidojas sanesumi, aizsprostojumi, lēnāk noskrien palu un lietusūdeņi. Līdzenās un purvainās vietās tāda upīšu taisnošana ir normāla prakse, lai novērstu zemju applūsšanu. Spilgts piemērs šādai darbībai ir Meirānu kanāls. Droši vien no dabas drauga viedokļa tu uz šīm lietām skaties ar lielu nepatiku, bet ja tev pašam būtu jādzīvo un jāsaimnieko šādā vietā, tad arī skatījums uz dzīvi būtu "nedaudz" savādāks.

Nezinu, cik tur tās taisnības , bet gadus 40 atpakaļ kāds vecāks vīrs man stāstīja ,ka Viskāļu ezers ir mākslīgi veidots ezers vēl tālajos kungu laikos ,

ja ir liels laukums kur izklāt var arī sūkt. Betur tiešām vajag daudz sākot ar 10 ha.

Cik esmu dzirdējis , to sapropeli sūc zemes sūcējs ,kurš uzmontēts uz kāda plosta un sapropelis kopā ar ūdeni pa attiecīga izmēra cauruli tiek transportēts uz krastu nostādināšanai

http://www.ezeri.lv/database/
tur daudz kas ir aprakstīts. cik pareizi nezinu.
20.gs. 80.gadu beigās un 90.gadu sākumā ezerā tika veikta eksperimentāla sapropeļa ieguve. Avots: Enciklopēdija Latvijas daba Orientieris ezers
Datums: 01-01-1995

Nezinu vai baika, bet ir teikuši, ka 10m štirs dibenu nesasniedz :)
Varbūt divi dibeni.
Kā jau teica lobesmaris - sapropeļa ieguve varētu finansiāli palīdzēt sakārtot ihtiofaunu.
Bet kā un ko darīt, tur vajag motivētus un aktīvus cilvēkus. Darīt vajag. Lai nebeidzas tikai ar parunāšanu kā vienmēr. Un pēc 10 gadi tur tikai purvs būs citādi

xoct pašvaldībai ir jāatrod, kas to ezeru var izrakt. Lobes ezers nav dziļs un ir dažādi materiāli, kurus iemet un pēc tam izpumpē ūdeni. Ostas tādā veidā remontē. zivis izķer ar tīklu un met atpakaļ pāri valnim. Tehniski tas ir iespējams, jautājums vai tur ir gana sapropeļa, lai atttaisnotos ķēpāšanās.

aha! mūsu valstī kāds vēl valni cels :D
domāju tur jāiet pie pašvaldības, kurai šobrīd motivāciju sakārtot savus nākotnes resursus vajag kā nekad un palīdzēt projektu zivīm bīdīt
vienīgi neko nezinu par Ogres pašvaldību (Lobe jau man liekas Ogres raj? vai nav?)
Un ja Ogres, tad Ogrei jau viena Meka tiek kārtota. ;) Kurā LV čempis notiks! :D

pie zema ūdens līmeņa sapropeli ar ar ekskavatoru rakt. un va uztaisīt aizsarvalni kamēr to sapropeli rok ārā.

xoct - Padomju laikos upes bagarēja:D kāda h pēc nezinu... laikam zemes vairāk kļuva... to pašu ļāva aizaudzēt ar krūmiem:DDD Pats neesmu bijis, bet kaut kur pa ausu galam esmu dzirdējis, ka uz iztekas vai tikai kāds dambis nebija virsū.... apgalvot nevaru... bet tāda infa no bērnības prātā ir palikusi. Redzējis neesmu. Varbūt ūdeni nolaida, lai sapropeli vieglāk šķipelēt:DDD A ieteka no smukas līkumotas upītes tika izcirsta taisna posmā pie tilta. Tiltu gan glaunu ielika. Vecais bija foršāks. To nekad nevarēja zināt, vai nākamie pali aiznesīs vai nē:DDD Starp citu tieši iztekas galā vēl pēdējās reizes kad tur braucu copēt (pirms Lobesmāris sāka saimniekot) siroja maliķi. Aplika niedru ceriem tīklus riņķī un tad ar mietiem dzina zivis ārā. Skats baiss... ar to man arī cope tur beidzās:DDD

Lobes ezerā krievu laikos jau sāka kautko darīt , lai iegūtu sapropeli . Tur vēl ezerā ilgi stāvēja kautkāds agregāts un arī krastā jau kautkas bija ierīkots tā sapropeļa nostādināšanai ,bet mainoties valsts iekārtai tas viss apstājās un izputēja .
Arī otrajā Ogres raj. ezerā- Pečora ,ir tā pati problēma . Tur sapropeļa slānis ir aptuveni 5metri.Par šī ezera sapropeli arī krievu laikos, interesi izrādīja spāņi , bet arī tur viss izčibēja. Zem biezā sapropeļa slāņa Pečorā ir dolomīts .

Izraksts no ezeri.lv

Divreiz regulēta izteka (1926.-1927.g., 1951.-1953.g.). Lobe regulēta 7 - 8 km posmā no iztekas vietas. ŪL pazemināts. 1930.gados ezera virsmas laukums bija 5.60 km2.

Vajadzētu zināt kā tipa ūdens līmenis pazemināts un izdarīt pretējo ;)

lubanā vai tad nepacēla līmeni?sapropeli var jau sūknēt,bet viņu nevar ižzāvēt.nez vai ūdeni kaut kur vest atmaksajas.

Kaut kādus N-tos gadus atpakaļ tak tika veikta sapropeļa sūknēšana,tik nez kāpēc tika pārtraukta?
Var būt lobesmaris zina smalkāk.

Nu redzi savulaik padziljinaaja arii Lubaanas ezeru,shii pasha iemesla deelj.Tiko rodas apstaaklji zivju slaapshanai zivis metas beegt uz padziljinaajumu.Te gaaja runa par sapropelja ieguushanu,nure,ieguustot to radiisies arii bedre

un kā viņu var padziļināt?:)

lielaas probleemas jau saakas no taa ka ezers sekls,liidz ar to aizaug,ja padziljinaatu,aizaugums dziljumaa buutu mazaaks,liidz ar to mazaak zaaleem kam puut un pateereet taa jau knapo skaabekli

:)skat ,kā mirtins ,kā ar ložmetēju,un visu desmitniekā.ar upīti arī nekas nevar sanākt.krastu kā tadu praktiski nav,upīte vienkārši pāriet purvā.

Nebūs labāk. Domāju, ka sapropeļa iegūšana finansējuma papildināšanai būs ok, bet vai zivīm no tā būs kāds labums... dikti šaubos. Pirmkārt, cik ilgs laiks paies, lai izraktajā vietā sapulcētos zivis. Otrkārt, svaiga ūdens pieplūšanu, tas tik un tā nepalielinās... nu labi... palielinās tikai tik, cik tās zāles izplēsīs. Beigu beigās cik tai bagarētajai Bebr, Lant, Viskāļ... vai kā tur to upīti pareizi sauc... cik nu viņai tās dukas ir tik ir... turklāt, ņemot vērā, ka tā savus ūdeņus ņem no diezgan purvainām vietām, nez vai tas ūdens ir skābekļa pārbagāts. Tad jau drīzāk upītē uztaisīt kaut kādas krāces, lai ūdens kuļas un samaisās ar gaisu, lai ziemā neaizsalst un turpina kulties... Bet ja upei tā krituma nav, tad nav...

Vai tikai ar to rakšanu nepanāks pretēju efektu. Nu pieradīs zivis pie bedres... nu salīdīs visas tur... un beigās kad uznāks pavisai barga ziema, tad arī visas tai bedrē nosprāgs. Tagad, kad ezers ir sekls, un viscaur līdzīgs, zivis jau pamazām piešaujas, kur ir tās vietas, kur var izdzīvot. un ja no viena gala izslāpst, tad citā galā paliek un ātrāk var atjaunoties. Esmu dabiskās lietu kārtības atbalstītājs:D