Var no mannas arī šādu mīklu pagatavot:
Bleķa krūzītē ielej gramus 50 ūdeni un liek vārīties.Kad ūdens sāk vārīties,pa druskai ber iekšā mannu,un visu laiku maisa ar karotīti.
Kad mīkla paliek pietiekoši stingra(uz aci),vēl bišku pakarsē un ņem nost no uguns.
Pēc tam vēl var rokās viņu samīcīt.
Ūdenim pirms vārīšanas var pievienot aromus.
Mazkaln, man viens vecs onka priekš karūsām, i karpām vienu recepti reiz izstāsīja, nju lietoju ir ok:
ņem mannas sauju, ieber bļodiņā, pārlej ar aukstu ūdeni, tad kad tā štelle ir piebriedusi liek iekšā marlē un izspiež maksimāli šķidrumu, atlikušo masu liek celofāna maisiņā, vēlams caurspīdīgā un liek verdošā ūdenī vārīties, ap 10-15 minūtēm, respektīvi seko lai viņa paliek dzeltenīga, tad jau gatava, tik jāpabaksta lai visa massa vienāda, liek klāt kādu smaržvielu i uz priekšu, uz āķa turās pa pirmo zorti.
Ceplī pēdējā laikā cope kļūst arvien švakāka - zivs tur vairs neturas, jo nav kas to tur baro. Kādreiz, kad tauta tur bieži copēja, tad arī zivis tur turējās jo visu laiku tur vairāk vai mazāk bija barība. Zem Pļaviņu HES ir jācopē tur, kur tauta parasti uzturas, jo zivis ir pieradušas, ka viņas baro un tur arī grozās. Parasti vislabākie lomi ir uz „ceļa”,
Ar to barību ir tā, ka tērēt naudu veikala barībai (sevišķi tad ja copē bieži) nav jēgas, jo starpības starp putru un veikala barību nav nekādas (ja skatās pēc lomiem). Ja zivis ir pieradušas, ka tās ar putru baro, tad viņas uz to putru nāk. Tā kā copēju ar fīdera barotavām, tad man putra aktīvai copei īsti neder (ja copē izmantotu spirāles barotavu, tad ņemtu putru), tāpēc pērn priekš sevis atklāju trušu barību (samitrinātu) + saulespuķu spraukumi (lai ir irdena).
Labi ceplī 1x tik biju. Biju pa nakti, iztiku ar pāris mazajiem breksēniem :D Vislabāk jau veicās zem līnijām, tur pa 1kg tādi vēl gadijās, bet ainavās pagāšvasar ļoti švaki bija.