Es principā tikai spiningoju kādreiz Liepāja bija rudens Meka, kurā rudenī ienāca lielie jūras Asari un zandarts, tagad aizliegts un skatos uz visu šo no dīvāna. Nostaļģija pārņem ,bija viena cope, kura iespiedās atmiņā 18 Asari 16kg, dēļ tādām zivīm bija vērts braukt, bet dēļ 200_400 hmm nu nahhhhhh.
:D Tas jau tikai loģiski, ka tagad atliek cilvēkiem priecāties par 200gr asariem, ja pirms tam 18 asari, kas 16kg regulāri brauca mājās.
Līdzīgs stāsts ir par Rīgas jūras līča asaru un zandartu populāciju, ka jāplāta rokas un jābūvē teorijas par to kāpēc zivis nenāk upju grīvās iekšā. Viss ar tīkliem aizlikts, grīvas par seklu, jo ar smiltīm aizskalotas. Bet pieļaut domu, ka to zivju vnk nav, neviens nevēlas vai uzskata par dumju, jo jūru ar makšķeri jau nevar izkāst. o.
Dēļ 200gr asara?
tici vai nē, bet sākumā tieši tā arī likās :) protams copes beigas bija daudz ražīgākas un arī garšīgākas...
Es principā tikai spiningoju kādreiz Liepāja bija rudens Meka, kurā rudenī ienāca lielie jūras Asari un zandarts, tagad aizliegts un skatos uz visu šo no dīvāna. Nostaļģija pārņem ,bija viena cope, kura iespiedās atmiņā 18 Asari 16kg, dēļ tādām zivīm bija vērts braukt, bet dēļ 200_400 hmm nu nahhhhhh.
Jā Tev patīk rudens/ ziemas cope Liepājas ezerā, tad iespējams patiks arī šis nostaļģiskais copes stāsts, no nedaudz cita skatu punkta :)
> ej.uz/liepajas_cope
:D Tas jau tikai loģiski, ka tagad atliek cilvēkiem priecāties par 200gr asariem, ja pirms tam 18 asari, kas 16kg regulāri brauca mājās.
Līdzīgs stāsts ir par Rīgas jūras līča asaru un zandartu populāciju, ka jāplāta rokas un jābūvē teorijas par to kāpēc zivis nenāk upju grīvās iekšā. Viss ar tīkliem aizlikts, grīvas par seklu, jo ar smiltīm aizskalotas. Bet pieļaut domu, ka to zivju vnk nav, neviens nevēlas vai uzskata par dumju, jo jūru ar makšķeri jau nevar izkāst. o.