2023

Trofeja Nu tad čau visiem! Kārtējā Oskara vervelēšana par tēmu makšķerēšana :D Tāpat kā daudzi ar nepacietību gaida 1. maiju, vēl stiprāk Babītes ezera matadori gaida 1. jūniju, kad šī sarežģītā, bet trofejām bagātā ūdenstilpe vismaz daļēji ver vaļā savas durvis. Laicīgi tiek rezervēts atvaļinājums, bet tavu neražu, tieši šajā dienā manam, nu jau, lielajam dēlam ieplānots izlaidums dārziņā. Zibenīgi tiek sastādīts plāns, ka copēju no saullēkta līdz 09:30, tad fiksi krastā, aidā uz izlaidumu, noklausos mazo ķiparu pantiņus, uzņemu pāris bildes un žigli atpakaļ uz ezeru :)) Lieki teikt, ka enerģiju šis pasākums prasīja gana daudz, jo pagulēt sanāca tikai 2 stundas un turpinājumā emocionāli un fiziski piesātināta diena. Man no rīta nenobijās kompāniju sastādīt Dairis, kuram jau iepriekš pasakos par sniegto palīdzības roku bilžu tapšanā, jo parasti sevi knipsēju pats un tas ir krietni piņķerīgāk :) Pentere gara, nu tad pie lietas - Dairis paķēris tikai vieglos kātus, Oskars nolemj bliezt no lielgabaliem, jo pieredze rāda, ka sezonas sākumā Babe dāsna :) Nepaiet nemaz ilgs laiciņš, kā man smuka mamzele pietur džerku, bet nesanāk to piemānīt un tā ar spēcīgu astes sitienu, parāda man garu degunu. Man biku škrobe, jo saprotu, ka bija smuka zivs. Nu neko darīt, turpinu plivināt lielu džerku un pēc kāda laika atkal ņēmiens. Cīņa nopietna, uzreiz saprotu, ka pretinieks pieredzējis. Pēc laika tomēr tā tiek pievilkta pie laivas un Dairis pamana, ka šai viens trijžubura āķītis knapi iedūries lūpas kaktiņā. Man miljons domu galvā, bet šoreiz veiksme mūsu pusē un zivs tiek iesmelta uztveramajā tīkliņā. Liels bija mans prieks, kad sapratu, ka šīs Babes sezonas pirmā līdaka ir pārsniegusi metra robežu ;) Turpinājumā piemānu vēl vienu zaļsvārci, šoreiz mazākā izmērā. Vēl bija vairākas copes. Dairis šodien bija nolēmis baudīt dabu, tādēļ pēc zivs ņēmieniem pat nemēģināja tās piecirst, rezultātā copes bija, bet līdz laivai neviena netika. Nekas, gan atspēlēsies! :P Laiks skrien ātri, spoži sāk spīdēt saule, iestājas bezvējš un man jau jālido uz izlaidumu. Fiksi sastādu ģimenei kompāniju pasākumā un 15:00 atgriežos ezerā, jo laika prognoze sola man tīkamu laiciņu - spēcīgs ziemeļu vējš un mākoņi. Intuīcija mani nepievīla, jau pirmajā līnijā ar izpletni, tieku pie divām smukām līdakām no kurām mazākā 90+ cm. Atkal Osim prieka pilnas bikses :D Turpinājumā vēl tieku pie vienas līdakas, kas kopumā šodien veido tā saucamo normu, tādēļ atceros, ka man tak jaunais Lizzard kātiņš vēl nav jutis zivs pretestību. Nolemju šo situāciju labot, aprīkoju to ar lielo mammu mānekli Nr. 1 (peli) :D un plivinu, kur acis rāda. Nepaspēju ar spoli izdarīt pāris apgriezienus, kā seko grābiens. Nu pienācis laiks jaunajam kātiņam parādīt, uz ko tas spējīgs, jo zivtele nemaz nav maza, izrādījās arī 90+ cm. Vēl viena līdaka ap metru atnāca līdz laivai sasveicināties, bet mānekli neaiztika. Turpinājumā sākās nepatīkams un ilgs smidzeklis, kurš nepatika ne Oskaram, ne zivīm, tādēļ pēc laika tiek pieņemts lēmums doties mājas virzienā, paķerot līdzi vienu no mazākajām līdaciņām. Apkopoju šīs produktīvās dienas rezultātu - piemānīju 6 smukas līdaciņas: 65; 69; 92; 95; 103 (7.4 kg); 111 cm (8.2 kg). Kā jau minēju iepriekš, ezers grūts, bet brīžiem ļoti dāsns uz trofejām. Paldies tam par tik foršu un emocijām piesātinātu dieniņu! Visiem ne asakas un tiekamies pie ūdeņiem!