Pēc ilgāka pārtraukuma šodien devos uz Babi medīt asarēnus. Tā kā 1. jūlijs klāt, krietni vairāk iespēju pierunāt kādu strīpaini, jo copējāmā platība manāmi paplašinājusies ;) Ātri vien izdevās sameklēt vietiņu ar pamatīgu maiļu baru, tādēļ strīpaiņu medības problēmas nesagādāja, piedevām vēl mana otrā meža vimba (61 cm) atnāca sasveicināties. Periodiski arī kāds līdacēns pieteicās. Bija arī otras meženes krietns blieziens pa mānekli, bet to nopūdelēju. Turpinājumā nolēmu pameklēt kādu brangāku zaļsvārci un devos Spuņciema virzienā. Dienas vidū uznāca tāda lietusgāze, ka maz nelikās. Piedevām tā gāza nevis pāris minūtes, bet krietnu laiciņu. Izdomāju šajos ekstrēmajos laikapstākļos uzlikt rotiņu, lai zivij vieglāk sajust mānekļa vibrāciju un ātri vien kāds spēcīgi pakampj rotējošo joku. Domāju līdaka, jo labi pretojās, bet pievelkot pie laivas, pamanu riktīgu kimlaku. Likās, ka kilogramam jābūt, bet pie pašas laivas tas parāda man garu degunu. Īsā laikā seko vēl pāris copes, bet arī tās zivis netiek līdz laivai. Man pielavās nelāga doma, ka āķis pie vainas un tā arī bija - sen nelietotais, bet kādreiz sevi labi pierādījušais Sukre rotiņš galīgi zaudējis āķa asumu... Diemžēl, bet trofeja nopūdelēta paša vainas dēļ. Turpinājumā lietus pierimst, un iegriežas spēcīgs R, ZR vējš. Likās nu tik būs, bet zivīm citi plāni :) Tomēr kopumā sūdzēties nevar, beidzot tiku pie gardajiem asarīšiem, meženes un 9 knapmēra līdaciņām (51, 52, 53, 55, 56, 57, 60, 62, 63 cm). Aliņš jau atvērts, drīz tiks cepti asarīši :P Visiem vieglu darba nedēļu, tiekamies pie ūdeņiem! :)
Lūdzu reģistrējies, lai komentētu.
Uz augšu
Reiz Babītē copēju, un uznāca stiprais lietus. Copmaņi slēpās zem lietus jakām, cits niedrēs. Es ar ,laivā kā sēne sēdēju. Sēdēju un nodomāju, nav jau ko zaudēt. Uzvilku kapuci, iemetu gar niedrēm. Un jā, mana Babītes lielākā tad arī uzcopēja. Un copes bija vēl.
Ir reizes, kad lietus iepriecina, un ir reizes, kad tas pārvērš tevi slapjā lupatā.