Zobainās.

Šorīt mīnus četri, sarma kokos un ledus nomierinājies. Līdz brīdim, kad iedegās sarkanā gaisma. Nekur es neskrēju, mierīgi piegāju, nogaidīju, paklausījos patīkamo bremzītes skaņu un piecirtu. Jā. Galā ir. Un tad sākās. Piņķeris rokās, dzelkšņi karājas kaklā, kamera pa vidu, zivs augšā, lejā, šurpu, turpu. Un prom viņa ir. Pirmkārt pievīla dzels sakabe. Kurš to būtu domājis? Owner griezeklītis kā drātiņa atlocīta. Āķis iznāca, gan no sakabes, gan no zivs mutes. To protams visu secināju pēc pārdomām pēc cīņas. Varbūt ledus mala vainīga? Vai pats? Pāris reizes mute bij jau pie āliņģa, bet nesatvēru. Nu i labi. Kur es to lielo liktu. Lai paaugas vēl.