Bargās ziemas sekas Grobiņas apkārtnes karjeros.

smagi :(

Asari jau nomelnējuši un vairākās kārtās guļ uz grunts...

cik % vispār pēc šīs ziemas ezeros, karjerās un dīkos bez caurteces un citām skabekļa piekļūšanas iespējām izdzīvo?

Dziļajās ūdenstilpnēs , šķiet, viss kārtībā, bet tajās, kas līdz 2m, lielākā daļa pagalam... Cik nu mana pieredze sniedzas tālu, izskatās, ka slāpšana notiek aptuveni reizi 10 gados.

daba pati saprot, kad ūdenī zivju koncentrācija pa lielu un vasarā rijamais nepietiks :)

Dobeles rajonā ir tāds Lāču dīķis, tur , ja nemaldos, 1994 gadā izslāpa zivis, bet pēcāk, trešajā gadā sāka līņi nikni ķerties, pēc tam ziemā asari, vēlāk atkal savairojās sīkā šušara un nekas sakarīgs negribēja ņemt. Laikam tā tam jābūt.

nemaz nezināju ka tur tajos karjeros tik daudz zivis. es arii no nīcas

tas nav gadijuma alendes karjera? :( nelaime ko citu lai saka

nevajag raudāt,savulaik 70to gadu sākumā un vidū,dobeles pienotava bērzes upē iepludināja laut kādu dranķi vasarā 1mo reizi upes gultne bija pilna ar beigtām zivīm bij kādi 15km garumā.pēc dažiem gadiem tas pats tikai tad tas attālums bija daudz lielāks.pēc 2gadi zivis tāpat bija.karjeros pīles sanesīs,pēc pāris gadiem zivis būs.ar to jāsamierinās,tā jau tai dabā iekārtots.tādās ziemās jātaisa čempionāti caurumu urbšanā,ātrumā,daudzumā utt,varbūt tas kaut kā atrisinās slāpšanas problēmu.

kas to izdarija?

Cik zinu, tad palīdzēt gan var. Lielos ezerus tā pagrūtāk, bet piemājās dīķus mierīgi. Saurb caurumus un sabāž ar sienu, niedrēm vai ko tamlīdzīgu - nu stiebriņiem. Tas traucē āliņģim atkal tik ātri aizalt tādā veidā dodot skābekli ūdenim. Var jau arī protams ar dearātoriņiem, bet tas nu uz elektrību būs...

Tas Jardānā un vēl uz priekšu ir tāds mazāks karjers, tur asari braši uz rotiņu ķērās, tagad nenoķertie beigti, uz grunts nomelnējuši guļ. Par Bērzes izindēšanu es atceros, jo agrāk dzīvoju mājā lejāk pa upi, bet tur bija situācija cita, no Lielupes citas zivis ienāca...