Kāpēc līnis ir tik gaišs?

Tāpēc ka dīķī duļķains ūdens, mālaina grunts, man piemājas dīķī arī līņiem krāsa gaiša zivis pielāgojas ūdens krāsai.

Tas tāpēc ka ir līņa pasuga "zelta līnis" vienā ūdenskrātuvē var gadīties abas līņu sugas ...

Man jau liekas ka nekāda pusuga nav , jo ielaidu tumši bij līņi nedēļu padzīvojaas un palika gaiši.

Tā , nu te būs pilns nosaukums latīniski .. Tinca tinca aberratio aurata Bloch. Ne es tos nosaukumus izdomāju :)) Varu vēl grāmatās parakņāties, ja vajag - viņus iedala arī pēc nārsta laikiem , jo tie nedaudz atšķirās ...

Bet es esmu noķēris karpu, kas nemaz nav tik gaiša, bet līdakas arī ir gaišas.

Rolukam taisnība. Daudzām zivīm Latvijā ir pasugas, kuras praktiski atšķiras pārsvarā pēc nārsta laika (vienā ūdenskrātuvē dažādos laikos), lai gan arī mazliet pēc formas un nokrāsas. Neskaitot līņus, vēl jāpieskaita asaris, līdaka, plaudis un vēl dažas sugas. Tādu parādību gan parasti novēro tikai savā starpā saistītos ūdeņos, bet ne slēgta tipa ūdenstilpnēs. man ir tikai viens skaidrojums tam. Domājams, kad nebija Hesu un ūdeņu ceļi bija brīvi, uz attālākiem punktiem nārsta un barošanās migrācijas veica jūras/jūras līča zivis, ko nosacīti var pieskaitīt pasugai, un reiz palika iesprostotas uzbūvējot Hesu ūdenskrātuves. Asaru "pasugas" nārstu maija beigās-jūnija sākumā es ik gadu vēroju pats. Atšķiras ne tikai nārsta laiks, bet arī nārsta specifika - nārsto dziļākās, tīrākās vietās blakus ūdenszālēm, bet ne seklos līčos. Plauži Rāznas ezerā un Rēeknes upē arī divos lāgos nāk nārstot un atšķiras arī pēc formas un nokrāsas - ieapaļie tumšie un iegarenie gaišie. Par līdakām, kas nārsto jau zem ledus man laikam jāstāsta nav. Līņiem arī ir līdzīgi, kā minēja roluks...

Tā , tas viss ir , tikai šī līņu pasuga ir mākslīgi selekcionēta, vienā noslēgtā dīķī esmu abas sugas ķēris vienlaicīgi ....Tas ir tas pats, kas zelta plekste, maz zina ar ko viņa atšķirās no parastās plekstes , tā arī šeit ...Protams ja ielaidīs tīrā ūdenī līni no purva , kas ir pilnīgi tumšš ( nēgeris), tas paliks gaišāks , bet ne gaiši dzeltens :)

Man ir vēl viens jautājums.

Manu dīķi drīz raks 2 reizes lielāku.Doma ir tāda , ka izraks lielu bedri blakus un tad saraks kopā,bet jaunā dīķa puse būs daudz dziļāka.Tad kad saraks abas puses kopā viss ūdens aizies uz dziļāko vietu.

Būs liela dubļu vanna kamēr nostāsies ūdens.

Un pārēja dīķa pusē būs zems līmenis kamēr pienāks jaunais ūdens.

Manā dīķī ir līdakas, karpas, līņi, daži asarīši, 3 āmūri, 3 platpieri, un varbūt kāda karūsa un rauda.

Zivis izdzīvos?

Līnis ir gaišs jo mitinās visticamāk mālainā vietā. Ventā ar tie līņi kas ziemo straumē ir gaiši, kas bedrēs ir tumšāki, nekādas atsevišķas pasugas naf. Raizēm kad gribas viarāk nožāvēt tad līņus paturu tīkliņā dīķī, tas gaišums pazūd ātri un visi līņi ir vienādi. Krāsu izsaka augšanas apstākļi un nekas cits,

Ar to dīķa rakšanu uzmanīgi. Ja ūdens ir stāvošs tad ka tik ziemā nesanāk tā ka zivis izdomā ziemot seklākajā pusē.

Bebr - es domāju ka esi biku gudrāks :)) Sugu enciklopēdija :Izplatība. Eiropa un Āzija. Latvijā saldūdeņos viena no visizplatītākajām zivju sugām. Sastopams daudzās upēs un vairumā ezeru, kā arī jūrā, lielo upju grīvu tiešā tuvumā. Nelielos, seklos, slēgtos ezeros, kur regulāri notiek zivju slāpšana, nav sastopams. No 1955. līdz 1996. gadam ielaists vairāk nekā 120 (15%) ezeros. Selekcionēta līņa Æzeltaæ forma - Tinca tinca aberratio aurata Bloch, kas no pamatformas atšķiras ar gaiši zeltaino krāsu.

roluks7> zelta līnis ir vienkārši selekcionēta forma, tā pat nav pasuga, ar pasugu bioloģijā apzīmē pavisam ko citu, nejauc ;)

Tas vienkārši ir albīnis!

Nav, nav tas albīns.

Sulla- nu kāda starpība selekcionēta suga ir pasuga vai nav , šīm zivīm nosaukums nav Tinca tinca, bet Tinca tinca aberratio aurata Bloch. Man ir grāmatas , kur viņus speci iedala "rudzu" un "kviešu " līņos, pēc nārsta laikiem . P.S. pavisam noteikti kādā enciklopēdijā esmu lasījis tieši kā par pasugu Zelta linis ...Bet nu lai jau paliek :))

Tāpat ir zāļu un dziļuma asari, raudas, strupās un garās līdakas un tā ir vina suga. Tieši tā pat ar līņiem - kādā vidē dzīvo tā pielāgojas. Vēl piemērs - purva asari. Pamāci mani Roluk, pamāci :)))

Es jau Tevi nemāciju, tas jau Tu mani māci :)) Tas ko rakstīji nav saistīts ar genētiskam izmaiņām , bet gan vides ietekme uz dzīvo organismu , runa iet par to ka ir izveidotas , selekcionētas atsevišķas zivju kultūru formas, tas ir gan karpām , gan karūsām, kaut vai tam pašam ālantam -selekcionatā forma Orfa jeb Zelta ālants ! laukos veselu cisternu salaida dīķī, tagad abus var ķert , vieni melni vieni dzelteni .... Nu ko tur strīdēties , ja zini labāk par selekcionāriem , tad piedod ..:))

Roluk

:)

Ta es sapratu protams par ko tu raksti, bet neticu ka savaļā viņi ir bieži sastopami. Kā jau rakstīju - gaišu līni ja patur kādu laiku citur tad krāsa paliek visiem vienād - gan gaišajiem gan tumšajiem

Liepajas ezerā agrāk vismaz nebija , bet vairākos dīķos ir gan, tā pat kā karpas tā šie pa tiem pašiem ceļiem tiek no audzētavām ...Tagad jau man liekas ka daudzi viņus audzē .....

Kādi līņi paliek to es zinu, bet zaļš par izteikti dzeltenu nepaliek un izteikti dzeltens par zaļu , protams , kad nogalē var melni gļotu pleķi uzmesties :))

Nu nez vai viņš tik bieži sastopams. Esmu diezgan daudz darbojies ar zivīm palīdzot dīķus nolaist, esmu kārūsas tēviņu redzējis bet tādu līni nē