Pavasara cope Ventā 2011

20.-22.maijā ar kolēģiem bijām pacopēt Ventā. Es varēju ierasties tikai ap desmitiem vakarā. Šie jau paspējuši gruntenes samest, „iemest” pa cepumam, jau arī kādu zivi izvilkt. Es ar pa fiksam sienu jauno fīderi un arī metu iekšā. Drīz vien piesakās „ūdeņu pavēlnieks”, pēc tam arī maza raudiņa. Pa to laiku paliek pavisam tumšs, jāmet copei miers. No rīta piecos esam augšā un ķeramies atkal pie lietas. Drīz vien jau klāt pirmie breksēni. Tad piesakās mans pirmais līnis. Kolēģi saskrien palīdzēt, kurš ar padomu, kurs ar uztveramo tīkliņu. Rezultātā līnis krastā gan. Viens kolēģis pamanās ar spiningu iedabūt laiva līdaku. Vobleri bija tā ierijusi, ka pat sakabe nebija ārā. Otram dēls meiteni ar laivu vizinot atved prāvu meženi. Tā pamazām diena griežas uz otru pusi, cope paliek arvien vājāka, līdz pārtrūkst pavisam. Čomi vēl paliek uz svētdienu, bet es braucu mājās. Vēlāk izrādījās, ka cope tā arī nav atjaunojusies. Man tomēr nav miera, un otrdienas vakarā esmu atpakaļ un spītējot lietum iebaroju šo vietu atkal. Vakarā gan tikai viens ķīsītis. Pa nakti lietus mitējas. No rīta sākas cope, ir vairāki „nogājieni”, vairākus smukus lopiņus zaudēju jau pusceļā, vienu atvelku gandrīz līdz krastam. Vēl trāpās vairāki badīgi asarēni, kuri astotā numura āķi tā ierijuši, ka pēc atbrīvošanas no āķa guļ vēderiem gaisā. Beidzot nedaudz pamainot vietu un barību, un uz pusdienas laiku lomā arī divi krietni breksēni. Diemžēl laika vairāk man nav un jābrauc prom. Šīs bija manas pirmās nopietnās copes ar fīderi (pirmā bija agrā pavasarī), bet loms tīri ciešams. Vismaz pašam tā liekas. :-)