Ziemas naktī uz Teiksmotā ezera

Uzausis rīts, vēja praktiski nav, zivju izmērs, ar katru izvilkto, samazinās, līdz pārstāj ņemt, tik vien kā paļurina un klusums. Bet strādāju cītīgi, augšā-lejā, šādi un šitādi, līdz sardziņam ~20cm no grunts stojaks, piecērtu un IR, pumpē kā vel nekad,(grūti pierast pie 2.5m dziļuma pēc 4m un vairāk), kad ar izvalbītām acīm lunkā ieraugu skaistus bronzas sānus, nedaudz šur un tur, šis kā tād lop' mātīt' kungi ieraudzījuse, cenšas man tuvoties ar pakaļpusi, es šo spītīgu pagriežu ar priekšu un zlakt zlakt zlakt, šis plakšķinās no viena sāna uz otru jau uz ledus. Finiers nu tāds, skaists, ziemīgs izmērs 640gr.