Ziemas naktī uz Teiksmotā ezera

Kaut kas pa brīdim pakustina pludiņus, bet turpinājums neseko. Laiku īsinot, pārnēsāju karodziņmakšķeri ekskursijā pa lunkām, mainu tārpu kombinācijas un nekas nemainās, tik vējš iet mazumā un paliek tumšs. Netālu nometinājusies viena kompānija, gandrīz bedres vidū, vismaz var paklausīties par ko vīri spriež: -tam kolēģim, kurš nesēž teltī, nav auksti, jo līdzi ir dopings (man tāda nav); -ja noķer 9 vimbas, tad mudaks ir tas, kurš visas mašīnā liek vienu viet. Pareizi ir tā, ka norma jāliek bagažņikā (vel labāk, ja 5 vietā ieliec 4as), a pārējās salonā zem beņķiem; -ja noķer tevi ar 40kg mazismēra asaru pie jūras vai lašu rudenī pie upes, tad naudas vietā, vislabāk piedāvāt savu auto, lai gan var izrādīties, ka vērtība ir mazāka par štrāfu ; īstais kļovs sāksies 23:30; lai teltī būtu ērtāk sēdēt, tad kājām jāizrubj papildus 2as lunkas utt utjpr. Nu ja esi viens, tad ir interesanti paklausīties. Tikām kamēr tur ņemos ap makšķerītēm un klausos nesavās sarunās, vējš ir pierimis un izdodas uzsliet telti, iekšā jau tīri omulīgi. Lai gan pienāk ilgi gaidītais 23:30, cope ir tik pat aktīva kā pirms tam un esmu bez nevienas zivs. Vēders sāk burbuļot, iešauju vien' desmaizi un vārīt' olu, padzeros kafij' un ūden'. Tas turpina burbuļot, sametās tā šķērmi ap dūšu. No skatīšanās uz nekustīgajiem spīgulīšiem sāk nākt ar miegs. Mēģinu šo dzīt prom, bet neizdodas un tā, ka ar' vels, tas vēders vārās, nolemju pasnaust. Nometos slīpi uz "TUR" paklājiņiem, apsedzos ar plēvi un lūru uz fosforizētajiem punktiņiem sev degun galā un pie pirkstgaliem, pamanos ar' aizmigt. Pamostos, oho, tas kas spīdēja pie deguna, vairs nespīd, pieraušos, piecērtu un jūtu, ka tur kādam noiet gar zobiem. Ar acs kaktiņu manu, ka otrs spīguls ar tā ka brauc uz otru lunkas malu, metos pie otras makšķerītes piecērtu un izvelku otras pīckenes āķi ar sažļambātiem pinkiem. Lūk, čučā tik vien, Otinj! Samainu tārpiņus un turpinājums neseko. Izraušos no telts, izstaipos un atvieglojos, kā arī pamanos sev iemīzt kombinzonā, bljadj!! Raušos atpakaļ, vel aizvien slikta pašsajūta, kaimiņi sūkstās par mazo izmēru, a man!? A man nekā, pat neksut! Tā mokoties ar sevi, miegu un aukstumu nolemju ap 02:30 likties slīpi