Ziemas naktī uz Teiksmotā ezera

04:15 ausīs kaut kas sāk žvankstēt, a' miegs ta tāds saldu saldais. Viena snauda, otra & trešā (pie sevis vel domāju par to, kur palikusi mana piedzīvojumu dziņa (Kur tu esi, a'?)) un pamostos tik ap 08:00! Diena paiet tīri mierīgā noskaņojumā un gaidās par to, kas un kā ta būs. Uz pēcpusdienu sacēlās tāds normāls Rietenis un no pārklāja, draņķis, nolaida pretīgu sīklietus dūmaku. Bet ir jāmočī. Īsi pirms 17:00 izslāju no mājas, iekrauju ragutiņās telti, citas parpalas un dodos uz vakardienas lunkām. Uz ezera vēju jūt nepajokam. Tuvojoties vietai, ar acīm sāku meklēt atstātos orientierus. Ā, reku, tur redzu priežu zariņu.