Iepazīsti Lielupi. Atklātie ūdeņi II.

Vobšem, šovakar biju domājis noskatīties ElClasico līdz galam, bet tā ka tur lietas neiet tā kā biju vēlējies, tad var atlicināt laiku tieši tev. Sagatavošanās copes pētnieciskajiem darbiem vaiktas pat ļoti veiksmīgi: esmu pa nedēļu sagādājis gan pinkus, gan mušiniekus sarkanbaltsarkanos, gan 4Nr sliekas, šoreiz par lats divdesmit un pats galvenais - ķikurus pietiekamā lieluma saimē, nu, lai sanāktu gan āķim, gan piešpricei pie paikas. Motiļa meklējumos nonācu Bruņinieka ielā mītošajā lāča migā, kuru par Milo sauc un kur saimnieko Agris, viens varen lāga lāča paps. Šoreiz aiz letes gan viņa kundze stāv, bet attieksme uz mata tāda pat'. Līdz ar tārpiem paķēru ar divas pakas ar nemaz ar tik lēto Milo bārīb', laikam "upe" + kaut kādi ziemassvētku brīnumi priekš abramis bramis. Nu noprovēs, cik var maisīt to paš' Salmo atvasinājumus? Laika prognoze, tuvojoties sestdienai, ar paliek arvien labāka, nu vismaz priekš makšķernieka, tas priecē. Vel tik veikals ar standarta provianta pirkumu, kas manā gadījumā ir 1x 0,5 cola, dubultais snikers + ķiplokpielocītā bagete un paciņa ar pīpjiem. Vakarā noliekos uz auss samērā agri, kā arī izdodas iemigt. Vel pa nakti Žuks pienākuma mākts, jautā vai man neesot jāceļas, nu ir jau ir, bet tik pēc pusstundas. Normāli, ne? Nākamreiz modinātāju nelikšu! Gailīts dzied, noripinu lejā, rīta kafija, cīga, ābols, stienis un kā reiz' laikā- motors rūc. Bļins, tārpi. Motors nerūc un tad atkan vrrinnn, vrinnn aiziet DR virzienā. Ir 04:16. Nogriežot uz liepājenes, še kur re un āreče viens stopē. Apstājos un tas pats čalis, kurš pirms nedēļas, ieveļas auto priekšējā beņķī, gandrīz uz manām pastētmaizītēm, kamās paspēju laikā nocelt šim no dibengala. Tā ka maizītes ir pamanītas, nākas atkal dalīties brokastīs. Vispār jau laikam šim normāla prakse, pa nakts stundām balsot šur un tur. Izlaižu atkal šamo pie laternu stabiem un griežu tik nost un uz priekšu, un uz priekšu. Domā, ka esmu slinkojis un visu nokopējis no nedēļu vecākās atskaites? Nekā nebij'! Šodien: Kalnciemā par ceļu pārskrēja žurka (būs lietus vai iežvempšos upē?); ārā ir +5; uz cēļa ir pilns ar peļķēm un man pietam ir ķikuri!!! Piebraucot pie vietiņas, ir vel normāli tumšs, jo redz' dabas māte ir nodomājusi pārvilkt zvaigžņoto debes jumu ar pelēko purkšķi, kura smaka tā arī neizklīda līdz 10:00 rītā. Izkāpjot no auto, upi neredzu, tik dzirdu kā visapkārt vītero spārnaiņi, sveicina suņa rejas. Pašas no sevis apaujās kājas un ar visām parpalām jau esmu pie upes. Nākas ierubīt lākturi. (atkāpe: jūhūū FCB kā tiko ar "gaļu" izlīdzināja rezultātu. Malači.) (atkāpe: Blje, RMA atkal priekšā, CR7 kārtējais). Ūdens līmenis īpaši nav mainījies, līdz durvīm tāpatās nevaru aizbrist (pa nakti pacēlies no 25cm uz 37cm vjl.), tāpē' nākas palikt atkal krastā. Atkorķēju abas izvēlētās barības un sajaucu tās ar melūdeni, saspaidu, kā Einis te vienā raidījumā ieteica, un nododos abu makšķeru pārsiešanai. Tā palēnām krāmējoties, arī izbeidzās vajadzība pēc lāktura. Kaut kur lasot karpu barošanas taktikas, iedomājos vienu izprovēt arī uz fīderīt, nu tjipa: uztaisīt vienkāršas barības ceļu no upes vidus uz pamatgaldu, ko arī realizēju: kādas 5 reizes žvidzinu barotavu ar barību, bet bez tārpiem ~ upes vidū un lēnām, slaukot upes gultni, velku sev klātī. Katru metienu veicu ar vien tuvāk krasta kantij', tādā veidā izveidojot zīda ceļu, par kuru, turpmāko 6h laikā, pārvietosies lielbrekšu karavānas. Paralēli vel iemočīju pludiņmakšķeri ar 4nr slieku, tas tā: cerībai atkal uz lielasaru dzīrēm.