Lapzemes skaistules

Alata =]

taas ir cita suga,vai arii muuseejaas tik kraashnjas?

Īsti par alatām neatbildēšu... Kaut kur atmiņā ir, ka bija divas nedaudz atšķirīgas.. Tur bija kaut kas ar spuru... Vienai laikam apaļa mala bij, otrai spica.. Paskaties zivju enciklopēdijā, tur jābūt. Man palika Latvijā pašam, līdz ar ko nevaru papētīt. Katrā ziņā, tikko izvilkta bija melna un saulē spīdēja tā viņas izcilā birka :) Bija pat žēl dot pa pakausi, bet nu dikti jau gribējās nest un rādīt ģimenei to dabas šedevru :) Turklāt, kaimiņš-zviedrs teica, ka esot viņas daudz gardākas par pālijām un forelēm. Es viņu izsmēju, jo man kaut kā atmiņā bija, ka viņas nebij diez ko garšīgas.. Mājās uzcepu un biju sajūsmā :D Sieva gan palika uzticīga pālijas steikam :D

Nevaru saprast, kas te uztur kārtību pie ūdeņiem, jo zviedri liek maisiņā pālijas, kas ir 20cm garas visas, ko noķer.. Alatas te tikai uz pannas un par vaļā laišanu vispār runa nevar būt :D Ja es kaut ko laižu vaļā, tad lūr kā uz galīgo alni un rausta plecus :D

mani vērojumi pie ūdeņiem liek domāt ka makšķernieku blīvums SE salīdzinot ar LV ir krietni mazāks un makšķerēšanas ūdeņu ir vairāk.

Specializēto makšķernieku veikalu arī ir salīdzinoši mazāk, piemēram Örebro ar 140000 iedzīvotāju to ir tikai divi.

Zivju gaume arī ir ineteresanta ēd tikai līdakas, asarus (tikai filejas) un lašveidīgos.

baltās zivis neēd, saķēru reiz es brekšus un laikam ālantus, tie visi aizgāja uz saldētavu kā ēsma augusta vēžu ķeršanai un viss ciems man teica, ka tās nav ēdamas.

Nu par breksi jau skaidrs, ka nav ko ēst tādu, ja pilns ar daudz garšīgākām zivīm. Piļauju, ka Ide (Ālants), arī garšo līdzīgi kā rauda un der tikai voblai :D Jā, un ar sīgām barojot tikai suņus. laikam jau tos kamanu suņus :) Sīgas ir zivis, kuras visvairāk pārnēsā lenteņus (Zviedrijā). Gan jau ka finierīši arī, bet nu par tiem jau nav ko runāt :D Copmaņu te tiešām mazāk, bet nu ņem viņi visu, kas raibs :D Alates gatavi mainīt pret pālijām bez runāšanas :) Veikali copei tiešām maz un sūdīgi...

Alatas ir tās pašas, kas pie mums. Noapaļota spura ir austrumu populācijai, tā kas Krievijā.

Palasi vietējās komūnas MN, pieļauju, ka tie ir ļoti līdzīgi kā Norrboten, respektīvi 5 zivis dienā uz degunu (5 alatas vai 2alatas un 3foreles). Par pālijām vispār nekas nav minēts un nav tām ne izmēra, ne daudzuma ierobežojums. Pats biju uz pakaļas, kad redzēju kā vietējie stūķē kulītē 15-20cm garus mazuļus. Pāliju aktivitātes laiks ir visai īss- ziema un max. līdz pusjūlijam (tas gan no ūdens temperatūras atkarīgs) līdz ar to populācija ir stabila un pati spēj atražoties, tā man apskaidroja, kad prasīju kāda mārrutka pēc vietējie ņem tos mazos ķiļkēnus.