Lielupe IV.

"Lakta-iņa" Tikām kamēr saule kāpa pa koku galotnēm uz augšu, pa reizei pieteicās kāds plinders, vienīgais šā rīta plicēns, bet nu pauzes jau normālas sanāk starpā. Sajūta, ka zivis apakšā ir, bet mans kumoss ir ne tas ko viņas vēlētos. Mainu šā un šitā, pa kādam līdz 500g-niekam, jau tiek līdz kamēr iestājas ilgāka pauze. Pazaveros ceijerī, kas nepielūdzami rāda 07:26 un tikai nepilnas 2h palikušas līdz jāsteidzas mājup. Vai tiešām šodien atkal aplauziens? Upe ar tāda aizdomīgi klusa: tik vien kā pāris velcētāji, līdaku svecītes pakrates krūmājā un tas principā arī viss. Pēkšņi sardziņš saliecas un tad sāk tā kā pulsēt. Piecērtu, a tur galā cietumnieks. Nākamais metiens un atkal notiesātais tirinās. Kaut kāda mega bēgšana notiek laikam?! Mja.... . Moš mani lielie kumāsi nepatīk? Uz kātiņa uzveru vienu baltu un galā vel 3 gabalus aiz pakaļas un slīcinu kopā ar putras maisījumu. Pēc neilga brīža copīte un tāds nedaudz zem kgnamnieks sastāda kompāniju ķeselē citiem nelaimīgajiem vientiešiem. Kaut kur senāk, pēkšņi, atceros kā Rita V.-G. pamācīja M.O. par to kā jāizskatās tārpiem uz āķa, ķip motiļi nau jāsprauž aiz galvas, bet pa vidu, jo tā izskatās garšīgāk (atkāpe: BAV vs CHE 1:0, CHE izskatās tā paskābi). Es ar', samainot tārpu rēbusus. vel tiem pievienoju šķērsām uzkabinātus kādus 5 ķikurus. Ielaidiens momentāna cope un galā jau ir pieklājīgs spēks. It kā normāli skrien, bet nav nekas tāds īpašs, ja skatās pēc kāta parabolas. Ielaižot ķeselē izrādās tāds ~ 0,7l nieks, neliels, bet ļoti spēcīgs gan.