PirmsLīgo Zandartu mielastā piedalījos arī ES.

Klau, vai kāds zin' vai šogad līs vai ko darīs. Tāpat sedēs, kurinās un ēdīs, dzers un dziedās. Pirms divām dienām vienu naktenieku noklabināju nu pilnīgi pa tukšo. Viens zandartbērns un pāris plinderi nu nekādi neskaitās, tāpēc mēģinu reabilitēties tieši pirmsLīgo naktī. Moš kaut kas ir mainījies? Vietu ar' esmu nolēmis pamainīt un aizlaist uz citu bedri, kur iepriekš ir bijuši labi puņķaino lomi, bet ar kaulainajiem tik labi nav veicies. Jau prātā izštukoju ~ stratēģiju, nu kad laidīšu un sameklēšu to paš' kanti, kur puņķainos gūstiju ziemas spelgonī. Vel pačekoju laika prognozes, kas vēju nekādu nesola, bet nokrišņus gan 0,3-0,8mm, kas nozīmē smidzeklīti, bet bez apstājas. Lielisks laiks zandartu izklaidēm. Pievakarē, laižoties iekšā, ar' parādās tas mērcētājs, bet noskaņojums ir kaujiniecisks un priekšnojautas grandiozas. Airējos a tur jau viena laiva priekšā. Nedaudz pamainu kursu un nostājos kants augšā, kur dziļums ~ 2,7m. Kants apmēram 10m plata un pāriet uz 4m. Mailītes šajā stihijā ķeras necerēti labi un drīz vien, tās tiek laistas atpakaļ, bet jau ar metālisku pieskaņu. Nekas nenotiek, izņemot laivas pendelēšanos, reto lietus lāšu tirināšanos un mailīšpludiņa šupošanos. Abas zandartenes stāv uz kantes & nolemju vienu pārmest seklumā, kur ar acs kaktiņu vērojot, liekas, ka pluds pamainījis savu dabisko stāvokli un stāv perpendikulāri vējam. Nu nu, pagriežos un pievēršos jau konkrētāk. Pielec, sagriežas, guļ un atkan pielec. Nu re, pirmā cope. Tad, burtiski ar palēcienu, tas dodas laivas virzienā un 5sek. laikā jau gandrīz baksta ar degnu pa laivas bortu, knapi paspēju ietīt lieko auklu un manu piecirtienu pavada normāls atsitiens. Nu ta beidzot, pirmais šogad skaistulis ir svaldzināts ar mailīšdeju. Nāk rūkdams, no grunts neceļas, pie laivas cenšas aptīties ap enkuru, kur aizskriet, bet noregulētā bremzīte un ļoti izveicīgais makšķernieks tiek galā ar šīm viltībām pat acis nepamirkšķinot, tik sirds dauzās un jau lūko izlekt pa to mut' laukā. Vel kādu brītiņu pastīvējušies, šis nāk laukā, un skaista pagalīte padevīgi nogūlusies viļņu palagos slīd uz manu pusi. Veikls tvēriens un laivas platuma izmēru kaulainais ir šeit, manās rokās. Forši. Kā es viņu stīvināju neteikšu, bet ātri sanāca un nu varu zvanīt visiem ieinteresētajiem par loma apmēriem, vienvārdsakot ceļu ka savu asti augšāk.