Pliču laikmeta piedzīvojumi.

Kaut ko strīķējas, nošķaudas par šeit nekam nederīgo uzkodu izlasi un notinas tālāk. Laikam jābaro tok ar kat ko šerpāku vai arī ..... . "Piedalies, un tad sadalies, atdalies, pārdalies un velreiz dalies, līdz nav vairs kam dalīties" Pie autiņa mani sagaida Imants Ziedonis ar savām epifānijām & Ainārs Mielavs. Savdabīga kompānija, bet līdz Rīgai jau varam aizšaut kopā. Pēc pliču ēras: Tā pirmā plāna daļa izpildīta, tagadītēs jādodas Kurzemes virzienā sameklēt avtt ezeriņu, kur brangi līņi mītot. Maldos pa māju, tad pa dažādiem ceļiem, līdz nonāku Ēdoles pusē. Ja pazaverās kartē, te viss zils, te jābūt. Meklējumi ilgst kādu h ceturksni, līdz nonāku pie purva, kas nemaz nelīdzinās aprakstītajam rudzu laukam, tad pie vilku midzeņa, te līņus lūdzu nemeklēt, līdz uzduros vienam lāga dabas pētniekam, kurš zinot pāris labas līņu vietas. Jau juta, ka kāda izmisusi dvēsele tuvojas, jo makšķeres sagatavotas, tārpi sarakti un graudi sasutētie ar vaniļas cukuru sajauktie rotāaļājas māla spainītī. Varam ka doties izpētē!? Nē nu it kā jau forši, ir gan lauks, gan koki, tik parasta atmata un vienkāršie pionierbērzi, bet ezerels smuks, iegulis starp Kurzemes kalniem.