Tad, kad nekas nav skaidrs, es ... .

Slienos tik augšā, izdrāžu pēdējās dzēriena un cigarešu paliekas, pamielojos ar nedaudzajiem plinderiem, un saprotot, ka nekas daudz vairs nevar mainīties, dodos uz māju pusi, ar patiesi divējādām sajūtām. Zandarti atgriezušies man saprotamos dzīves rāmjos, bet kā lai pierunā rudenīgo breksi? Kad, izgāzies gultā, lakstojos ar abiem knaušiem, istabā iepeldēja Juris ar lielām lielām acīm, redzami apvainojies uz ezeru un paziņoja, ka vairs copēt šeit nebrauks. Tā arī nesapratu vai šogad, vai vispār. PS Ērču šogad maz. PSS Bij' ar paralēlais kino, jo vakarā pienāca ziņa par gandrīzastotnieku pie zilajiem māliem (ļembastu ap 10:30 dzirdēju), no rīta nokritās uz 5cinieku un pie svariem un normālu 4nieku. Otrādāku progresiju arī Jums novēlot, otinjsh