Tad, kad nekas nav skaidrs, es ... .

Kaut kā šonedēļ atkal sagadījās pabūt laukos pie tiem pašiem ūdeņiem, kuri nu jau ir nedaudz pamainījušies. Kādā virzienā? Rudens zīmē, es teiktu tā ka neko daudz nav ko stāstīt, bet nedaudz jau vienmēr var. Piektdienā ar sīkajiem pavagojām zoo āres un tad tik steidzāmies DR virzienā. Laiciņš jauku jaukais, silts, nedaudz vējains, bet saulītē ļoti vasarīgas sajūtas. Ar kārtīgi apburošu dienu pēdējais šīs vasaras mēnesis aizcirta durvis, jo redz nākamā diena atnāca vairs ne tik mīlīga, vēji pūstin piepūta visas pažobeles un krūmus, kā arī no A-DA virziena iemočīja DR-R enī. Vakar nedaudz paniekojos ar barošanu, nedaudz šaubījos par barokļa sastāvu, bet paliku pie iepriekšējās reizes receptes, jo, redz', ūdens temperatūra uz mata tādi pat (18 C), gan jau zivīm ieradumi ar' nav rudens virzienā iestūrējuši. Bet nu, lai būtu kā būdams, optimisms ar visu smidzekli, brāzmaino vēju un maķenīt pārdozēto vilnīti neizplēnēja ne uz mirkli. Vel kur nosapņoju, ka zušiem delikatese šaj' laikā esot Purva varžu bērniņi. Nācās pārīti sagūstīt, lai noprovētu sapņa izjūtas, ziniet nenostrādāja, bet viss tik reālistiski bija. Nākamreiz mēģināsu atkan. Enkuri tur, vīķes negrib (no)ķerties ne pa kam. Ta tukšie, ta ņurko atpakaļ. Tikai retai tiek tā godība nonākt spainītī un ar' pēc tam uz āķa mana.