Students - Rudens - Nodevējs

Pametu acis uz z-pludu, bet tas, lūk, ar vairākiem palēcieniem, lepni ienirst zemūdens valstībā. Šoreiz izrādos gana veikls un paspēju gan kātu paķert, gan spoles lociņu atvērt, jo aukla jau rautin raujās laukā no stindzinošā tvēriena. Slirtk slirtk, tā raiti tinas nostī. Šitais baigais skrējējs un pat bez priekšspēles gadījies. Man arī šādi der, tāpēc maucu ka pa zobiem un IR!! Ziniet, patīkams tas tur "IR" jūtās. Smags pusķieģels, bet varen strauji nāk un laivas pusi. Turpat jau piepaceļas kārtīgs kaulu ģīmja rumpis, es tūlīt jau tveršu, bet kas tev deva! Šamais, sapratis ap ko šeit lietas grozās, sāk savu pēdējo cīņu. Es, ja zaudētu, tad daudz maz droši zinātu, ka man tā nebūs nekādā ziņā pēdējā, bet šim ir ko pasvīst pa riktīgo, man ar'. Ta uz vienu enkuru, tad otru. Veiksmīgi tieku galā ar šiem gājieniem. Man smaids pa visu ģīmi, patīkami zinieties!! Tā nu mēs tur pastīvējāmies, līdz spēki šai skaistulei ir galā un tā ļaujas manos vīrišķajos kampienos gulties. Šis, kā jau tas nereti gadās, viņai beidzās ar cienīgu nomušīšanu un tik pat cienīgu mielastu, nu jau dorblu siera mērcē. Izskatās, ka šodien būs/ir/bija varens kļovs.