Baltā platpiera (Hypophthalmichthys molitrix) ķermenis ir sāniski saspiests un
plats. Vēdera spura ir pagarināta, tā sākas no anālās atveres līdz astes iežmaugai. Liela
galva, mazās acis atrodas galvas sānos. Žaunu bārkstiņas ir līdzīgas sūklim. Muguras
spurai ir astoņi stari; taukspuras nav. Anālajai spurai ir 13 līdz 15 stari. Sānu līnijā ir
83 līdz 125 zvīņas.
Izplatības vēsture
Ķīnā piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras Fan Li aprakstīja zivkopības dīķus,
zivju selekciju, pavairošanas procesus, karpu vaislinieku dzimuma struktūru un
augšanas tempu. Han dinastijas laikā (no trešā gadsimta pirms mūsu ēras līdz mūsu
ēras trešajam gadsimtam) notika tālāka karpu audzēšanas procesa attīstība. Tan
dinastijas laikā (septītais līdz desmitais gadsimts) bija pārejas periods no parastās
karpu kultūras uz balto amūru, melno amūru, raibo platpieru un balto platpieru
audzēšanu. No desmitā līdz divpadsmitajam gadsimtam šo četru karpu dzimtas zivju
audzēšana ievērojami paplašinājās, tika izpētītas to specifiskās barošanās prasības.
Turpmākajos gadsimtos Ķīnā notika liels progress dīķa zivju kultivēšanā, pārejot no
karpu zivju monokultūrām uz balto amūru, melno amūru, raibo platpieru un balto
platpieru polikultūrām.
Sākot ar divdesmitā gadsimta piecdesmitajiem gadiem, nostiprinoties zivju
mākslīgās barošanas lielajiem sasniegumiem, lielākajā daļā Ķīnas apgabalu ārkārtīgi
strauji izplatījās gan baltā platpiera audzēšana, gan citu karpu dzimtas zivju
audzēšana. Baltais platpieris ilgu laiku ir bijis svarīgs audzēšanas objekts Ķīnā šādu
priekšrocību dēļ:
● tas ir planktonēdājs un atrodas zemu barības ķēdē; barība un dīķu mēslojums
ir viegli pieejams un ir ar zemu vērtību;
● to var audzēt polikultūrās kopā ar dažām citām sugām, pateicoties tā
specifiskajām dzīvotnēm;
● sēklas materiālu ir iespējams iegūt mākslīgās pavairošanas ceļā, neatkarīgi
no dabiskajām populācijām;
● audzēšanas process ir vienkāršs, un audzēšanas periods ir īsāks nekā citām
karpu dzimtas sugām.
Pēdējās desmitgadēs baltais platpieris ir bijis plaši ievests Eiropas un Izraēlas
dīķos aļģu kontrolei, kā arī preču zivju kultivēšanai. Galvenās balto platpieri
audzējošās valstis (skat. karti, FAO zivsaimniecības statistika, 2006)
Dzīves vide un bioloģija
Baltais platpieris ir saldūdens zivju suga, kas dzīvo mērena klimata apstākļos
(6 – 28°C). Tā dabiskā dzīves vieta ir Āzija. Šai sugai ir vajadzīgs stāvošs ūdens vai
lēna straume, kā tas ir ūdenskrātuvēs vai lielu upju atstraumēs. Baltā platpiera
dabiskajā areālā tā ir tikai saldūdenī mītoša zivs, kas migrē augšup pa straumi, lai
nārstotu, bet ikri un kāpuri ceļo pa straumi uz palienes zonām. Tās ir bentopelaģiskas
zivis, kas izbiedētas paceļas ūdens virskārtā un var izlekt virs ūdens.
Baltais platpieris ir tipiska planktonēdāja zivs, filtrācijas galvenais līdzeklis ir
žaunu bārkstiņas. Baltais platpieris galvenokārt patērē diatomejas, dinoflagellas,
krizofītus, ksantofītus, dažas zaļaļģes un cianobaktērijas (zilaļģes). Arī detrīts,
baktēriju konglomerāti, virpotāji un citi mazie hidrobionti ir baltā platpiera dabiskās
barības komponenti.
Baltie platpieri nārsto vēlā pavasarī un vasarā, kad ūdens temperatūra ir
relatīvi augsta. No aprīļa līdz augustam, kad lietusgāžu rezultātā upēs pieaug straume,
vaislas zivis koncentrējas upju augštecēs, nārsta vietās mainīgiem straumes
apstākļiem. Nārsta temperatūra parasti ir starp 18ºC un 30ºC, optimālā – 22 – 28ºC.
Baltā platpiera ikri ir līdzīgi citām Ķīnas karpām, tie nav lipīgi. Pēc apaugļošanās ikri
sāk absorbēt ūdeni caur ikru membrānu un uzbriest. Ikru svars ir nedaudz lielāks nekā
ūdens svars, tādēļ tie paliek uz grunts (stāvoša ūdens gadījumā) vai daļēji peldošā
stāvoklī ūdens vidējā slānī (tekošā ūdenī), kamēr izšķiļas kāpuri.
Dzīves vide un bioloģija
Baltais platpieris ir saldūdens zivju suga, kas dzīvo mērena klimata apstākļos
(6 – 28°C). Tā dabiskā dzīves vieta ir Āzija. Šai sugai ir vajadzīgs stāvošs ūdens vai
lēna straume, kā tas ir ūdenskrātuvēs vai lielu upju atstraumēs. Baltā platpiera
dabiskajā areālā tā ir tikai saldūdenī mītoša zivs, kas migrē augšup pa straumi, lai
nārstotu, bet ikri un kāpuri ceļo pa straumi uz palienes zonām. Tās ir bentopelaģiskas
zivis, kas izbiedētas paceļas ūdens virskārtā un var izlekt virs ūdens.
Baltais platpieris ir tipiska planktonēdāja zivs, filtrācijas galvenais līdzeklis ir
žaunu bārkstiņas. Baltais platpieris galvenokārt patērē diatomejas, dinoflagellas,
krizofītus, ksantofītus, dažas zaļaļģes un cianobaktērijas (zilaļģes). Arī detrīts,
baktēriju konglomerāti, virpotāji un citi mazie hidrobionti ir baltā platpiera dabiskās
barības komponenti.
Baltie platpieri nārsto vēlā pavasarī un vasarā, kad ūdens temperatūra ir
relatīvi augsta. No aprīļa līdz augustam, kad lietusgāžu rezultātā upēs pieaug straume,
vaislas zivis koncentrējas upju augštecēs, nārsta vietās mainīgiem straumes
apstākļiem. Nārsta temperatūra parasti ir starp 18ºC un 30ºC, optimālā – 22 – 28ºC.
Baltā platpiera ikri ir līdzīgi citām Ķīnas karpām, tie nav lipīgi. Pēc apaugļošanās ikri
sāk absorbēt ūdeni caur ikru membrānu un uzbriest. Ikru svars ir nedaudz lielāks nekā
ūdens svars, tādēļ tie paliek uz grunts (stāvoša ūdens gadījumā) vai daļēji peldošā
stāvoklī ūdens vidējā slānī (tekošā ūdenī), kamēr izšķiļas kāpuri.
Baltais platpieris var izaugt aptuveni 1 m garš un aptuveni 27 kg smags un
var būt bīstams cilvēkiem atpūtā izmantojamos ūdeņos. Misisipi upē ir bijuši ziņojumi
par traumām, ko baltais platpieris radījis ūdens slēpotājiem, pētniekiem un kuteriem.
Platpiere