Šogad esmu nozvērējies atrast kādu draudzīgu saikni ar sūkātāju kolonijām. Kaut kas neizdodas, bet arī izdodas. Galvenais, ka ar šamiem nav garlaicīgi. Protams, ja sūkā.
Bēgšana no Otinjrazas!
Tas saucās nenoturējos, un tā laikam ir visiem, kuri apslimuši ar šo nemirstamo kaiti.
Pirmdien pētīju laika prognozi un trešdien/ceturdien izskatījas, ka "derēs". Viss tiek pieskaņots un saskaņots un var teikt, ka jau sēžu. Ailzaidu uz to pašu vietiņu jau laicīgi, iejaucu barokli, pieliku klātī nedaudz karameli, ar grābekli centos patīrīt vel vienu vietu no eglītes, bet nekā. Naksies līst iudeņī un ravēt ar rokām, kaut kad! :) Aizlaidu vel vienu vietu nočolēt, arī perspektīva, tik otrai copenei ar laukumu nāksies patīrīt, nedaudz. Ai laidos atpakaļ, sasēsju un pārsēju pindzeles un abas aptārpojis ar nakteņiem laižu tik iekšā. Kreisā stāv mierīgi, man patīk, bet tā kura līcītī, uzreiz skrien pa riņķi. Rudausis, vells tāds. Nākamais atkal tas pats, galvu jauc un nakteniekus negribas tam neko tērēt, tāpē pāreju uz kukuruza + mušenieki, vai tikai kukurūza un tikai mušenieki, bet šamiem viss po, plēsējs kā nekā - sēžas lieli, vidēji un mazi. Laiku jau var patriekt, bet tomēr brīžiem to copeni izvelku laukā & pasēžu mierā. Ik pa reizei noprovēju vietu ar baltajiem vai naktenieku, jo kā jau pierādījies, tad, ja atnāk sūkātjrukšu brigāde, tad rudie ķēmi salien atpakaļ zālē. Tā pagāja pirmās 2h, a bet pēc tam jau bija interesantāk. Satumsa un no krūmiem izlīda asinsūcēji, nopūtos, koda tāpatās, tad neveiksmīgs metiens un norauju visu sistēmu. Pluds pa vējam lēni slīd pļavā. Raušos uz tupeles priekšgalu un knapi, knapi ar pindzeles spicīti sāku zīmēties vakara ūdenī. Kurš kuru, šoreiz es triumfēju, pārsējos un ar visu naktenieku ņurkoju līcītī. Klusums, rudauši prom. Tātad!? Vai nu atnākuši tie vai nu nakts pienākuse. Pazaveros ceijerī pusē 11atsmit, un uz kreisās copenes, pēc ilgāka sūkājiena, notiek konkrēts stiepiens. Cērtot īsti tomēr neesmu iebraucis stiepiena virzienā un piecērtu nevis pretim tam, bet gan pa. Tas nekas, jo sēž, iesākumā liekas paviegls, bet tad sākas īstā deja, nu apmēram tāda - pa labi zālēs. Turu, viss nospriegots līdz pēdējam. Tad šamais metās uz otru copeni, lai nesavāktu auklu, bāžu spici ūdenī un knapi, knapi noturu. Tad šamais padodas uz augšu, vo vellos - kāds Mc A N S! Pēc neliela mulsuma pauzes šis atkal spurdz kreisajās niedrēs - noturu (nezināju, ka manai grand distance ir tāda lokanība). Nu jau sačoks rokā, nu jau pārskaitu savu rekordu grāmatu, kad šamais taisa pēdējo rāvienu un tieši zem laivas. Pindzeles spice pielokas pie roktura un tur arī paliek. Bļe aptinās ap enkuru, laikam. Attaisu lociņu un lecu uz laivas galu, a tur sadriskāts tārps tik rēgojas. Izceļu enkura striķi, un trūkst tikai āķa un lielā līņa. Pirmā žuve, ko šādi esmu nobumbulējis. Tpu nospļaujos, apsēžos un ar trīcošiem pirkstiem cenšos pieštellēt jaunu āķīti. Kaut kā un kaut kad jau izdodas, bet uz līcīša copenes kāds tikām ir uzzīdies. Pēc neliela dribla un cross over māņkustības, ieceļu skaistu kilavnieku. Pretojās vareni, bet ne tā kā spraunā sivēnmāte pirms kādām 10smit minūtēm. Pārmetos un atkal cope. Redzu, ka būs ņēmējs. Kā? Nu kā, kā. Paņem un pasūkā, tad izspļauj. Tad atkal pasūkā un pastiepj, bet tikai ar nelielu pārtraukumu, un tad vel un vel, līdz vai nu šamam, vai man nervi neiztur, un ir. Brālīts laivā. Pārmetu un vel viens ziķers piesakās. Gandrīz vai kā pie rudaušiem, tik vien ka varenie līņi galā. Es ir sajūsmā, seja pulsē, jo tā aizrāvies, ka nejūt asinizātornedarbus. Pārlādēju un atkal cope, bet šamais pamanās izģērbt āķi nesamaksājot. Tālāk neliels štīliņs un tad sākās augstākā māksla. Ap 12:00 biju taisījies iet uz čuču muižu (rīt uz šept' kā nekā), bet te sākās sūkāšanas paraugstunda. It kā taisījos piecirst, bet miers un ta atkal un tad vel, un vel un tā kādu h. Pa starpai vel pārštellēju izsūkto tārpeli. Viss labs kas ar mēru, jo pēc 1iem uznāca tāds sīmanis, ka atlūzu uz laivas grīdas, pat neizlādējot bada pātagas. I labi, vismaz redzēs vai pa nakt' ar' kāda kustība notiek. Nekuja! Rīts man iestājās īsi pirms 3jiem ar kafiju, papirosu un konrētu stiepienu uz kreisās pindzeles, bet tukšais. Iejaucu nedaudz barokli, pamērcēju karamelē, tad sauja ar mušeniekiem un ... . Gaidu, vel gaidu. Paliek gaišāks. Copes vieta burbuļo, copes retas. Atdzīvīnāt procesu izdodas tik piemetot pie pašas niedru sienas, bet tur manas izredzes šamo pievārēt krietnu samazinās. Viens saņemās un pēc ilgāka sūkājiena stiepj zālēs. Cērtu, bet paspēj aptīties ap niedru ceru. Prom ir! Tad vel labs vilciens, bet tukšais. Pipļuki tādi. Rokās, drošvien barokli kožļā un ar maniem tārpiem izklaidējas. Pamanos pa vidu noķert divus strīpainos draugus un iedomājies - neviens rudausis. Ta man patīk, toč neko pretī nevaru likt!!! Rīts vispār tāds mīlīgi nemīlīgs. Jūt', ka laiks mainās, tāda silti dzestra dūmaka. Te zvana modinātājs, par kuru raizējos diezgan, jātraucas uz šepti. Ehh, kas par škrobi, jo iekšējā balss ceļos nometusēs, trīcošā balsī čukstēja: "TŪLĪT BŪS, TŪLĪT, TIK PACIETIES NEDAUDZ." Kurls būdams, sakārtoju izmētātās parpalas, velku laukā konteineri ar līņu lomu, a tur vakums gandrīz. Pa nakti triju glumo vietā tikai viens, 2 izšķīduši siltajā ūdenī. Vobšem veiksmīga bēšana no otinjrazas sanākuse. Būs jāķeras pie lāpīšanas darbiem. Nedaudz škrobe jau ir, bet taj pat laikā patīkami, tik pat nedaudz, bet ir.
PS šepte tāda nedaudz grūsna šodien sanāca. Bet atkārtošu šo triku gan jau vel kādreiz pa vasar';
PSS Vienīgais sarkanacis mammīts, bez ikriem. Vai nu iznārstojis, vai arī tādu šogad nav bijis nemaz;
PSSS Vispār sajūta, ka burbuļojošie glumiķi nav tie īstie ņēmēji. Tie īstie būs tie, par kuriem tev nemaz nav jausmas nekādas;
PSSSS Bet tie odi! Augšlūpa velaizvien ir nedabiskās formās izlocījusies. Kamēr snauduļoju, tikām kolonija tur laikam dzīres uztaisījusi!?
PSSSSS Viena forša recepte, protams, ja garšo: Paņem tādu normal nožertu un izķidātu līni un ierīvē ar rupjo sāli nežēlojot. Veselu ķiploku saspiež (notīrītu protams), sajauc ar 2 tējkarotēm krievu sinepēm, šķipsnu citronpiparu un to visu samaisa ar sidraba tējkarotīti ,un veic līņa ķermeņa masāžu no ārpuses un iekšām arīdzan. Ietin plēvē un patur virtuves temperatūrā kādas 3-5h. Tad ietin folijā, ā, pirms tam piestūķe šo ar zaļumiem, nu dillēm, pētersīļiem utml., aplej bagātīgi ar citronu sulu un liek cepītī vai uz oglēm. Pēc tam tik atcerās uz knaģiem ādu atpakaļ uzštellēt un mēli kur no mazmājiņas dūksts izrakāt. Lai veicas! otinjsh
bij ko palasīties. tev šito blogā vajadzēja iepostēt.