Albums

Kaut kā tā sanāca, ka iepriekšējo reizi braucot uz laukiem nepaņēmu līdzi makšķeres. Bija jau tam arī iemesls, jo salauzu atsalēgas kaulu un viena roka ir jātur mierā. Cope tika atlikta uz kādu mēnesi. Pavadot pusi dienas laukos un īsti neko nedarot, slims taču, nonācu pie slēdziena, ka var arī pasēdēt pie ezera un skatīt dabu. Tā nu aizbraucu līdz tuvākajam makšķernieku veikalam tuvākajā pilsētā. Nopirku saliekamo 4.5m makšķeri par 9 latiem; aptuveni tikpat dārgu spoli; aukli 0.12, 3g pludu, 10 numura āķus un vēl pārējos sīkumus. Sanāca tīri labs komplekts, kad sagatavota makšķere neaizņēma vairāk par 50cm; rezerves āķi, štoperi, svariņi ietilpa kastē, kurā pārdeva spoli. Ļoti ērti un kompakti. Aizbraucu skatīt dabu un izpildīt savu pienākumu piegādāt vakariņas kaķiem. Jauno komplektu atstāju laukos, lai citās reizēs, kārtējo reizi, nav pusi bagāžnieka jāpiebāž ar kātiem, kasti, utt., bet copēs ar to, kas ir laukos. Jāatzīst, ka zemapziņā biju pārliecināts, ka šo komplektu otru reizi varbūt vairs arī neizmantošu. Šoreiz braucot uz laukiem, makšķerlietas nemaz neņēmu līdzi, izņemot dažus sīkumus- barību sajaukt bērnu smilšu kastes spainītī īsti nebija ērti, lai arī ar to spainīti pietika. Un tomēr, paņēmu savējo trauku; arī uzglabājamo tīkliņu paķēru, lai negremdētu ūdenī ieprikuma maisiņu - visas zivis jau tāpatās nevajag, bet neesmu radis laist vaļā pirms cope nav beigusies. Atbraucot pie ezera, sajaucu 1kg Salmo breksi un uz baltajiem dažu minūšu laikā savu pienākumu nodrošināt saldo ēdienu kaķiem izpildīju. Nomainīju uz sliekām, bet pludiņš neko iepriecinošu neliecināja. Vien tāda nojauta, ka mazās ziveteles staipīja sliekas šurpu turpu. Kaut kā tā arī skatījos dabu- ezeru, vakaru, rietošu sauli, pīles ar pīlēniem, peldētājus neredzēju, bet piknikā cilvēki bija atbraukuši. Nomainot sliekas atpakaļ uz balto- nekā - klusums. Laba zīme laikam. Drīz vien pieteicās 0.5 breksēns, tad uzreiz vēl viens. Ķēru es tepat pie krasta, lai zivi velkot ārā nebūtu jātin daudz spole. Kārtējo rtezi iemetu iebarotajā punktā, sekundes 15 pludiņš pat nepakustējās, drusku pietinu klāt, pludiņš uzreiz aizgāja sāniski uz leju. Nodomāju, ka asarēns paķēra un ka tik nebūtu paspējis pārāk ierīt. Viena vienīga čammāšanās ar tiem asarēniem. Bet nē, jūtu, ka galā ir kaut kas lielāks par iepriekšējiem diviem un pat ļoti respektējams varētu būt. Ļauju zivij nostieptas auklas galā iet un lēnām ceļu augšā. Man šķiet, ka mazās raudas pat cīnās vairāk nekā brekši,- šis lēzeni izbāž galvu ārā no ūdens un tikpat mierīgi, starp zālēm tiek izvlikts līdz krastam. Var jau būt, ka viņu intersēja kur 5 baltie viņu velk, bet ziņkārība var dažādi beigties. Nav jau 1.5kg kāds brangais breksis, bet zinu, ka kāti un kaste var palikt mājās arī turpmāk, vismaz, braucot uz laukiem, kur zivis ir, bet atlaistās paaugsies, vairosies un.. tiks ķertas. :)