Ķerot zivis mazajās foreļu upītēs reizēm gribas nolikt kātu nedaudz maliņā un pastrādāt ar fotoaparātu, lai mājās, kad sēžam vakaros un uz copi netiekam, būtu ko papētīt un sev atgādināt cik skaisti un forši ir tur ārā. Īsāk sakot - bildes atmiņām. Kad cilvēkam vairs nav nekā, vienmēr paliek atmiņas :)
Lūdzu reģistrējies, lai komentētu.
Uz augšu
smuks ašuks :)