Mana Līņu Vasara

Šogad esmu nozvērējies atrast kādu draudzīgu saikni ar sūkātāju kolonijām. Kaut kas neizdodas, bet arī izdodas. Galvenais, ka ar šamiem nav garlaicīgi. Protams, ja sūkā.
«
»
 
18.07.13 cl@otinjsh
9 Skatījumi 1215
 
Ar ko lai sāk? Laikam ar to pašu ar ko beidzu. Vasara jau smaržo pēc vecām zeķēm, bet ar ko palielīties īsti nav sanācis. Esmu bijis sarkanačus lūkoties vairakkārt, bet īstu „Pēterlomu” nav bijuši. Pirms visa Latvijas līgojās, kaut kas vel šmakstināja. Pēc tam nedēļu nodzīvojos pa laukiem. Brekši ķērās tik lieli kā kļavas lapas, kaulainajiem mutes aizšūtas, bet tārpveidīgie, kā jau tārpveidīgie, lai gan nekautrējos pīckoties ik pārdienas. Atgriezos pie glumajiem un ierastais ritms turpinājās. Šamiem kāda aktivitāte parādijās tik tais stundās, kad saule acis bija pievērusi un ar ķērās tie ruksēni kuriem vel dārziņš jāpiebeidz. Šonedēļ darbu tik daudz ka vai riebjās, tāpēc izvēlējos mazvejaināko vakaru (pēc prognozēm) un devos ūdeņu virzienā. Vīri tik galvu nogrozīja, ka tādā vējā un vel auksts - kādi vel līņi. Bet paliku spītīgs un tomēr iebraucu. Šoreiz izvēlējos nedaudz citu vietiņu. Īsti tādu ideālo ar smuku dziļumu, bez zālēm nesanāca, bet iespējams izdevās vel labāk. Pēc samērā pailgas ekskursijas uzgāju nelielu aizvēja ieskautu līcīti ar dziļumu ~70cm, ūdens dzidrs, bet sabaroju un tad sāk mākt bažas vai šādā vietā vispār šamo izdosies piemānīt, bet daļa no darbiņa jau padarīta, kāpēc nepiebeigt līdz galam. Dzīvība tālajā kardonā tomēr ir nedaudz labāka. Ķeras milzonīgi rudauši, nelieli cietumnieki, cilājas līņu papi un mammas un uz baltajiem sēžas līdakbērni. Garlaicīgi nav, bet vējš velk ka nemetas un iegriezies maita tā, ka griež vilni tieši līcī. Skatos uz augšu un lamājos, vai tiešām viņš ir vienīgais kurš nelasa laika prognozes. Ap 12:00, iespējams pēc maniem pārmetumiem, tas norimst, bet ir draņķīgi auksts. Kaut kas liels atnāk pazavērt kas tā pa dibeni, tad nomutuļo un pazūd. Ir šamie te, ir, tik nekožās desas gabali tādi. Visu grunti kopistiski norakuši tā, ka laukā rēgojas niedru kājas, kur jāziedo āķi un jāšķendējas. Ap 1iem noliekos slīpi un nosutinu līdz pat zvanam. Ārā negodīgi vēss, miglains, pats ar trīcu kā apšu lapa. Labi, ka laiva negrab. Īsi pirms 4iem parādās burbuļu virtenes, tās tiek zīmētas gan uz bēru galda, gan arī pa perimetru. Šamie staigā, rokās bet nekožās. Līdz, ar naktenieku apstrādātais pluds, aizbrauc uz labākiem medību laukiem. Galā normāls kustonis, kurš ceļā uz tupeli pamanās aptīties ap retu meldru puduri. Nolaižu daiktu un gaidu. Redzu kā šamais gulšņā pa ūdens virsmu un lēnām tinas atpakan, līdz darbiņu atdarījis, skrien vells viņ’ zin’ kur. Es viņam ierādu īsto vietu un skaists tuntulis puika ir man rokā. Njā šamo biju gaidījis gandrīz veselu mēnesi. Žvidzinu vel, jo rakšana ir atsākusies. Šoreiz medīju līni ar vilkšanu. Tas notiek apmēram tā: pārmetu nakteni pār burbuļiem un velku piedāvājumu racējam pie nāsīm. Šis mūk. Virtene te, tad tur. Es rēķinu kur būs nākamais un aizvelku čaipiņu uz turieni. Tesiens auklā nenormālākais, un pēc cirtiena galā normāla štanga. Saule jau nedaudz pakāpusies un dzidrajā ūdenī viss labi redzams, kā šis lokās un mokās. Spēks nenormāls, bauda milzīga, kā arī sanāca nedaudz no adrenalīna atbrīvoties. Juhū, šādu ruksīti, iespējams, sasienu pirmo reiz. Tad iestājās neliels klusuma brīdis, kuru izmantoja pīļu ģimene. Steidzīgā un svarīgā gaitā izlīda no krūmiem pabaroties no līņu bēru galda. Paņēmu barokļa paciņu un tur skaidri gaiši rakstīts Līnis/Karūsa/Karpa. A kur pīle? Moš kaut kādā nanofontā kaut kur apakšā aiz cenu zīmes? Kas to lai zina!? Nācās piestrādāt pie pātagošanas. Kā tāds gans, sadzinu ģimenīti atpakaļ meldros, jo garšoja jau viņām točna. Tikām sarkanači sen pazuduši. Cerību pilns vel nogaidīju kādu h un tad jozu uz šept’. Ja runājam par pliko statistiku, tad lielākajam apaļi 48cm, centos šamo pastiept līdz 50niekam, bet nesanāca. Līdz 50nieku klubiņam vel ir ko audzināt. Nevar tak atdoties tā-uzreiz, vai ne? PS Klau, avtt, ja nu gadījumā lasi šo, tad rīt vakarpusē es laiž iekš to Ēdol’. Sestdien pusdien’ bumb’ dzenās pa Kuldīg’, pēc tam varēt’ ko saštukot, ko? Ja nesanāk iepazīties ar šo paslēpto PS, tad sēdēšu tur parciņā pie Alekšupītes un gvelzīs vien’ smalk’ asariņ’. PSS Bild’ tika uzņemta rasas laikā, saule vel tāda aizpampuse. Viss slīd, viss slapjš.
 
[2] Komentāri | dilst | aug
 
edss
edss :

Poētiski! :)

P.S. Skaists loms.

20.07.13 Atbildēt | Ziņot 0
avtt
avtt :

Prīmā,nu!

21.07.13 Atbildēt | Ziņot 0
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager