nomads trofejas
nomads albūmi
Bebri foreļupēs
Vienkāršoti izsakoties upes var iedalīt divās grupās:
-Ritrāla upes: strauji tekošas upes ar cietu un akmeņainu gultni, straumes ātrums virs 0.2 m/s-: te ir vēss, tīrs, tekošs ar skābekli bagāts un barības vielām nabadzīgs ūdens, te dzīvo foreles, alatas uc.
-Potamāla upes: lēni tekošas līdzenumu upes ar smilšainu vai dūņainu gultni, straumes ātrums zem 0.2 m/s: lēns, ar barības vielām un ūdensaugiem bagāts ūdens, te labi jūtas karpu dzimtas zivis.
Mazo upju ūdeņu tīrībai izšķirošs faktors ir pietiekošs ūdenī izšķīdušais skābeklis un tekošs ūdens, kas nodrošina upes dabisku attīrīšanos. Ir tieša sakarība starp ūdens temperatūru un tajā izšķīdušā skābekļa daudzumu, jo siltāks ūdens jo skābekļa mazāk.
Mazajās upītēs tīra un vēsa ūdens pieplūdumu nodrošina avotu barojums un mežaudzes. Skābekli ūdenim dod upju straujteces. Skābeklis ūdenī ir vitāli svarīgs mazās upes ekoloģiskās ķēdes dzīvotspējai: Aļģes, ūdensaugi—Kukaiņi—Lašveidīgās zivis
Tātad vitāli svarīga loma ir akmeņiem upē kas veido krāces, straujteces, atvarus un atvariņus. Ūdenim tekot pāri akmeņiem notiek ūdens bagātināšana ar skābekli no atmosfēras. Tāpat akmeņi kalpo par mājvietu alģēm, baktērijām ūdensūnām un kukainīšiem (zilspāres, viendienītes, sānpeldes uc), kas savukārt patērē ūdenī esošās barības vielas. Augi fotosintēzes procesā arī bagātina ūdeni ar skābekli.
Seklas vietas ar oļainu vai zvirgzdainu dibenu kalpo par nārsta vietu forelēm un citām lašveidīgām zivīm. Upes dibenā uzkrājoties organiskajām un neorganiskajām nogulsnēm lašveidīgās zivis zaudē nārsta vietas.
Kas notiek kad tur iejaucas bebrs: tiek apludinātas upju straujteces, kas bagātina ūdeni ar skābekli un uzkrāts organiskais piesārņojums no apludinātām teritorijām, kā arī tiek uzsildīts ūdens. Nenotiek upes dabiskā attīrīšanās ar no tā izrietošām sekām.
Bebrs ir lielākais grauzēju dzimtas pārstāvis Latvijā.
Vēsturiski to skaits salīdzinot ar mūsdienām ir bijis krietni mazāks. Senatnē bebrs tika izmantots pārtikā, medicīnā un apģērbiem, to skaits nebija liels, kamēr 19 gs vidū Latvijā (Daugavā pie Jēkabmiesta un Gaujā) tika nomedīts pēdējais bebrs.
Bebrs tika atkal ieviests 1927g. no Norvēģijas. Ielaida tos Stendes upē, astoņus gadus vēlāk Rauzas upē. Astoņdesmit gadu laikā bebru populācija ir nozīmīgi pieaugusi un tie ir sastopami gandrīz katras upes baseinā.
Pašlaik bebrs atrodas barības ķēdes augšā, vietā kur tas nekad dabiski nav bijis. Bebra dabiskais ienaidnieks ir vilks, lūsis un ūdrs. Vilku un lūšu skaits mūsdienās tiek "zinātniski kontrolēts" ar uzskaiti un medību kvotām, bet bebru skaits turpina pieaugt.
Savulaik Latvijas mazās upēs bija tipiskas foreļupes. Par to liecina kaut vai pērļu eksports uz Eiropu Kurzemes Hercogistes laikā. Pērles tika iegūtas no upespērlenēm, kuru dzīve vienos ūdeņos ar bebriem nav iespējama. Pērlenes dzīvo upēs ar tekošu ūdeni un smilšainu grunti. Stāvošā ūdenī un uz dūņaina upes dibena tās iet bojā. Zinātnieki ir aprēķinājuši, ka ap 2030 gadu Ziemeļu upespērlene Latvijā būs praktiski izmirusi.
Vai mēs ļausim vēl dažām sugām izzust? Viss atkarīgs no mums pašiem. Ziedosim savu dārgo laiku, kaut vai viena dambja nojaukšanai katrā copes dienā.
-Ritrāla upes: strauji tekošas upes ar cietu un akmeņainu gultni, straumes ātrums virs 0.2 m/s-: te ir vēss, tīrs, tekošs ar skābekli bagāts un barības vielām nabadzīgs ūdens, te dzīvo foreles, alatas uc.
-Potamāla upes: lēni tekošas līdzenumu upes ar smilšainu vai dūņainu gultni, straumes ātrums zem 0.2 m/s: lēns, ar barības vielām un ūdensaugiem bagāts ūdens, te labi jūtas karpu dzimtas zivis.
Mazo upju ūdeņu tīrībai izšķirošs faktors ir pietiekošs ūdenī izšķīdušais skābeklis un tekošs ūdens, kas nodrošina upes dabisku attīrīšanos. Ir tieša sakarība starp ūdens temperatūru un tajā izšķīdušā skābekļa daudzumu, jo siltāks ūdens jo skābekļa mazāk.
Mazajās upītēs tīra un vēsa ūdens pieplūdumu nodrošina avotu barojums un mežaudzes. Skābekli ūdenim dod upju straujteces. Skābeklis ūdenī ir vitāli svarīgs mazās upes ekoloģiskās ķēdes dzīvotspējai: Aļģes, ūdensaugi—Kukaiņi—Lašveidīgās zivis
Tātad vitāli svarīga loma ir akmeņiem upē kas veido krāces, straujteces, atvarus un atvariņus. Ūdenim tekot pāri akmeņiem notiek ūdens bagātināšana ar skābekli no atmosfēras. Tāpat akmeņi kalpo par mājvietu alģēm, baktērijām ūdensūnām un kukainīšiem (zilspāres, viendienītes, sānpeldes uc), kas savukārt patērē ūdenī esošās barības vielas. Augi fotosintēzes procesā arī bagātina ūdeni ar skābekli.
Seklas vietas ar oļainu vai zvirgzdainu dibenu kalpo par nārsta vietu forelēm un citām lašveidīgām zivīm. Upes dibenā uzkrājoties organiskajām un neorganiskajām nogulsnēm lašveidīgās zivis zaudē nārsta vietas.
Kas notiek kad tur iejaucas bebrs: tiek apludinātas upju straujteces, kas bagātina ūdeni ar skābekli un uzkrāts organiskais piesārņojums no apludinātām teritorijām, kā arī tiek uzsildīts ūdens. Nenotiek upes dabiskā attīrīšanās ar no tā izrietošām sekām.
Bebrs ir lielākais grauzēju dzimtas pārstāvis Latvijā.
Vēsturiski to skaits salīdzinot ar mūsdienām ir bijis krietni mazāks. Senatnē bebrs tika izmantots pārtikā, medicīnā un apģērbiem, to skaits nebija liels, kamēr 19 gs vidū Latvijā (Daugavā pie Jēkabmiesta un Gaujā) tika nomedīts pēdējais bebrs.
Bebrs tika atkal ieviests 1927g. no Norvēģijas. Ielaida tos Stendes upē, astoņus gadus vēlāk Rauzas upē. Astoņdesmit gadu laikā bebru populācija ir nozīmīgi pieaugusi un tie ir sastopami gandrīz katras upes baseinā.
Pašlaik bebrs atrodas barības ķēdes augšā, vietā kur tas nekad dabiski nav bijis. Bebra dabiskais ienaidnieks ir vilks, lūsis un ūdrs. Vilku un lūšu skaits mūsdienās tiek "zinātniski kontrolēts" ar uzskaiti un medību kvotām, bet bebru skaits turpina pieaugt.
Savulaik Latvijas mazās upēs bija tipiskas foreļupes. Par to liecina kaut vai pērļu eksports uz Eiropu Kurzemes Hercogistes laikā. Pērles tika iegūtas no upespērlenēm, kuru dzīve vienos ūdeņos ar bebriem nav iespējama. Pērlenes dzīvo upēs ar tekošu ūdeni un smilšainu grunti. Stāvošā ūdenī un uz dūņaina upes dibena tās iet bojā. Zinātnieki ir aprēķinājuši, ka ap 2030 gadu Ziemeļu upespērlene Latvijā būs praktiski izmirusi.
Vai mēs ļausim vēl dažām sugām izzust? Viss atkarīgs no mums pašiem. Ziedosim savu dārgo laiku, kaut vai viena dambja nojaukšanai katrā copes dienā.
nedaudz sviedru un dambis uz laiku nolaists, Bebrs gudrinieks par dambja mugurkaulu izmantojis pār upi pārkritušu koku. Lai darbu pabeigtu bez cirvja neiztikt.
Lūdzu reģistrējies, lai komentētu.
nomads
:
Bebrs dambi iespējams atjaunos, nojaukšu to vēlreiz rudenī, jo atrodas uz foreļu nārsta takām. Rudenī jauktos neatjauno. Šogad esmu izgājis visas upes kurās pagājušā rudenī un ziemas sākumā nojaucu dambjus, nevienā bebrs neko sakarīgu priekš sevis nav spējis izveidot. Turpmāk centīšos uzturēt esošo kārtību. Gan jau būs labi (bebru nebūs tur)
osihs
:
Ar dakšu?????????
Tad labāk salikt lamatas alās kas iziet no bebrmājas.
Labāk ar 5 lamatām uzreiz, katru savā alā.
osihs, tas vienalga, vai ar dakšām, vai ar bozi. Redz, ar slazdu ir tā - to tu vari izmantot vien pie mājas. Tu sevi vari iztēloties ar foreļu aprīkojumu un vēl 5 rāmjiem līdzi? Es sevi ne... Toties, ja ir liela vēlme galināt bebrus, somā vietu kādām dakšām vai līdzīgam štrumam atrastu. Uz vietas sataisa kātu, pajauc bebrinieku, 15 min pagaida un dur tik nost.
Protams, daudzus neatradīs, kas vēlēsies ko tādu darīt, bet ja katrs gadā nogalētu kauč vienu bebru, tad rezultāts būtu samēorojams ar "ja katrs atlaistu 1 foreli...".
vildboy
:
Tik uzmanīgu dzīvnieku kā bebru ar žebērkli? Nu tu dod, tas kas to izdarīs būs baigais specs. :)))) Es vēl saprastu ar suni pa alām, ja attiecīgajā vietā ūdens līmenis atļauj. Un vispār tā staigāt pa upēm un slaktēt bebrus ir nelikumīgi, protams, ja tiek ievēroti termiņi un pārējās formalitātes (mednieka apliecība, medījamā platība).
Ja nekļūdos, tad arī dambjus jaukt aizliedz kaut kāds likums vai MK noteikums (vismaz agrāk tā bija), bet, redz, tāpat visi jauc un neviens par to lamāts netop.
Otrkārt, bebrs nebūt nav tik gudrs. Ja no krasta skries virsū peldošam bebram, tad rezultāts, saprotams, būs līdzvērtīgs nullei, tāpēc jārīkojas ar prātu. Kas tev liedz nojaukt bebrinieku un klusiņām pastāvēt pie kādas aizdomīgākas alas? 10-15 min laikā bebrs līdīs ārā pilnīgi noteikti un tālākais jau atkarīgs no indivīda spējas bebru nogalēt.
Ja esi iebridis ūdenī ar garo tērpu, tad bebrs tevi pat var nepamanīt, ja peld zem ūdens. Peldēs garām. Ja tas ir mazais bebrītis (līdz 10kg), tad to var noslīcināt uzkāpjot virsū. Lielākie pārāk manīgi un spēcīgi, tas neies cauri.
Izklausās nereāli? Nebūt ne. Gan pašam ir sanācis līdzīgi rīkoties, gan zinu cilvēkus, kas tādos un līdzīgos veidos bez speciāla aprīkojuma ir piebeiguši lērumu bebru. Vajag tikai mēģināt - lielā bebra gudrība ir mīts.
nomads
:
Bebru dambji tiek celti bez projekta un būvatļaujas un tamdēļ likuma priekšā ir nelikumīga (neuzskaitīta) būve.
Ja tiek jaukts aktīvais, bebra dzīvesvietas dambis tad ļoti bieži bebrs jaukšanas procesā kaut kur parādās izlienot no alas vai atpeldod skatīties kas notiek.
Tiem kas sapņo slaktēt bebrus ar rokām vēlos cita starpā vērst uzmanību ka bebram ir superasi zobi, man kolēģim bebra mazais zaķēna lielumā gumijnieku pāršķēla ka nieku, labi ka kājā netrāpīja.
Pieauguša bebra svars svārstās starp 15 un 25 kg un rokas pie tādiem bāzt nevajadzētu, lai par bebru skaitu parūpējās vietējais mednieku kolektīvs.
Ideālā variantā ir uz dambja jaukšanu pasaukt vietējos medniekus un tad to procesu zolīdi izdarīt.
Vai tad es teicu, ka jāķeras klāt ar plikām rokām? Nu, nu... ieroci vajag, lai vai tas būtu kārtīgs pusķieģeļa lieluma akmens. Ja pirmais tesiens pa ķobi ir veiksmīgs, tad tālāk nevarētu būt dižas problēmas (tā šogad viens bebrs ņēma nelabu galu).
Sadaļas:
- Sākums
- | Bildes
- | Video
- | Ziņas
- | Forums
- | Sacensības
- | Eksperti
- | Blogi
- | Sludinājumi
- | Noderīgi!
- | CL karte
- | Mans profils
Redakcija:
©2004-2024 CopesLietas.lv
Darbs jau svētīgs, vien ir bažas, vai tas nav neauglīgs. Ja bebru ir padaudz, tad pat lielu dambi tie spēj ātri vien atjaunot visai operatīvi.
Noslaktēt kādu bebru būtu samērā svētīgi un daudz jēdzīgāk. Pie tam, nemaz tik grūti jau tas arī nenāktos, vien laikam entuziastu daudz nebūs, kas gribētu noziedot pusstundiņu un ar dakšām vai žebērkli pie alas pasēdēt...