geos trofejas

Nav pievienotu trofeju!

Lomi

Zē bē katram lomam savu galeriju taisīt...
17.09.13 cl@geos
5 Skatījumi 1400
 
Mēs ar domubiedriem kādus gadus trīs mēģinam apgūt vēžošanu. Patriotisku jūtu vadīti nolemām glābt Latvijas dabu un skaldīt signālniekus no vienas smukas upes Vidzemē. Dabūjām licencīti, sameklējam teltsvietu tuvu upei, piepumpējām pūslīti un aiziet medībās! Pirmā gadā vairākos polietilēna maisiņos ēsmai sapūdējām visu, ko tik var sapūdēt - zivis, broilercāļus, garneles. Vienkārši atstājām uz dienu saulītē. Rezultāts pārliecinošs - bijām radījuši paši savus ķīmiskos ieročus, kurus ieelpojot paši gandrīz atdevām galus. Gāzmaskas diemžēl bija palikušas mājās, tādēļ šo ēsmu lietošana tika pilnībā atlikta. Tāvakara lielākais sapals, kuram liktens iepriekš tika paredzējis sālīti, olīveļļu un karstu pannu ugunskurā, diemžēl sīkos gabaliņos aizgāja krītiņos par ēsmu. Tajā naktī vēžu dievs bija uzkāpis uz pamatīga korķa, jo lomā tika vesels viens vēzis. Arī vieta laikam nepareizā. Otrajā gadā palikuši par kapeiku gudrāki par pāris kilometriem nomainam teltsvietu un īsi pirms saulrieta saķeram sīkzivis un saliekam krītiņos. Līdzi arī divi murdiņi. Viens no veikala, otrs no kaimiņa. Tajā naktī gūtā mācība skaidra - pirms močī nepārāk labi zināmā vietā pa tumsu ar krītiņiem - pārbaudi straumes stiprumu un, vai upe nenes baigās zāles, savādāk vēžu dievs konfiscēs ekipējumu uz neatdošanu. Maita. Ar izdzīvojušo pāris murdiņu palīdzību sasniedzam mūsu rekordu - astoņi gabali. Šogad jūtamies kārtīgi evolucionējuši. Krītiņi nomainīti uz dažādu formu murdiņiem. Ēsmā tās pašas upes sīkzivis, ko jāpaspēj saķert vēl pirms saulrieta. Nolemjam ar straumes ātrumu neriskēt un šoreiz visas lamatiņas izkārtojam cieši pie meldriem. Tumsiņā aptuveni reizi stundā veicam pārbaudes. Vajadzētu biežāk, bet mēs - nelabojami optimisti. Stratēģija atmaksājas - lomā sešpadsmit(!!!)a makani. Cilindiskajos murdiņos neviena. No čentrkantīgajiem vislabāk izšauj no kaimiņa aizņemtais - šausmīgi vecs, zems un garš, kādu veičos nava. Traģiski un tajā pašā laikā daudzsološi. Pie šāda tempa esam ieplānojuši kārtīgas vēžu dzīres 2015. gada augustā, he he he...
 
[5] Komentāri | dilst | aug
 
Sanders

Nu super! Progress ir acīm redzems, tātad tā turpināt! Ne asakas, vai, kad zivs neķerās arī vēzis esot labs loms...

17.09.13 Atbildēt | Ziņot 0
sigi
sigi :

Esmu dzirdējis, ka pudēta gaļa vēžu ķeršanai esot mīts. Tas nav pareizi. Paši mēs ķērām uz vistas kauliem (ar gaļu) un saķērām kaut ko (lai gan arī tajā dienā neķērās, iespējams pilnmēness dēļ).

18.09.13 Atbildēt | Ziņot 0
sigi
sigi :

Bet bilde smuka :)

18.09.13 Atbildēt | Ziņot 0
perpendikuls

Es ar kādreiz konkrēti aplauzos ar pūdētu zivi. Kad reņģes dienu paturēju siltumā, šīs vienkārši pārvērtās briemīgi smakojošā putrā.

Vislabāk ir Supernetto gaļa. Tā stāv iepakojumā un tādā kā asiņu vannā :) Neriskētu kaut ko sev gatavot no šīs gaļas, bet vēžiem pa prīmo :)

18.09.13 Atbildēt | Ziņot 0
janismadona

labs raksts un bilde!

19.09.13 Atbildēt | Ziņot 0
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager