2013

Runā, ka karpām garšo.

sito jaw pats var est

šitais izmērs ir ļoti rets un Latvijā izmirstošs, vienīgais pārkāpums, ko es uzņemtos - labprāt dažus eksemplārus pārvietotu, lai pārbaudītu konkrētu upes posmu, kas varētu būt piemērots. Var jau būt, ka ir projekts iepsējams un legāli. Bet visam rokas par īsām.

Upes peerlenei viens no taas starp posmiem bija paraziteeshana zivij,shai laikam taa nav?

www.daba.gov.lv/upload/File/D...lene-04_LV.pdf

Lai glohīdiji varētu attīstīties tālāk, tiem

jānokļūst uz foreļu žaunām, kur sākas to attīstības parazitārā stadija. Ja glohīdiju nav

ļoti daudz, tie zivīm nekaitē, jo ir ļoti mazi, arī speciālu pētījumu rezultātā nav iegūti

dati, ka glohīdiji spētu aizkavēt zivju augšanu un attīstību (Bauer, Vogel 1987).

Par to jau Nomads rakstīja. Sanāk tā, ka pēc pērlenēm zināmā mērā var spriest arī par foreļu esamību. (?) (hipotēze)

un starp citu, uz vāka tās ir gadskārtas, var paskaitīt :)

Peedeejos gados redzu tikai mirushus vaakus,pa retai kaadai nelielai,toties taa siikaa invaazija gan naak iekshaa ar sparu

konkrētajā vietā arī ir dūņains dēļ bebriem, bet teritorija privāta, un ir kādas 20-30 gab, ko varētu aizstiept uz citu straujteci kā dabisku indikatoru. Ja ir lielākas zināšanas par šo, lūdzu PM.

Uz Šīm labi ņem līņi!!!

Pavisam nopietni!!

Atvaino, ledus, bet līņi ņem uz daudz ko, nemaz nevajag žmiegt jau tāpat izmirstošu radību.

Veel es domaaju,vai uudri taas neizeed mazaakaas upees

Ruu> ne visi divvāku gliemeži mazajās upēs ir upespērlenes ;)

"Saldūdens gliemenes varam iedalīt divās grupās: lielās saldūdens gliemenes, kas apvieno perlamutreņu (Unioidae) un upespērleņu (Margaritiferidae) dzimtas, kā arī sīkgliemenes (Shpariidae vai Pisidiidae), kuru sistemātiskais statuss un sugu skaits mūsu faunā pašlaik vēl nav pilnībā noskaidrots. Biežāk sastopamās gliemeņu sugas ezeros ir slaidā perlamutrene (Unio pictorum), dižā bezzobe (Anodonta cygnea) un parastā apaļgliemene (Sphaerium corneum), kā arī parastā bezzobe (Anodonta anatina). Pēdējās divas ir ekoloģiski plastiskas sugas, kas sastopamas gan stāvošos, gan tekošos ūdeņos. Upēs biežāk sastopamās sugas ir parastā bezzobe (Anodonta anatina), ķīļveida perlamutrene (Unio tumidus), biezā perlamutrene (Unio crassus), platā apaļgliemene (Sphaeriastrum rivicola) un ovālā zirnīšgliemene (Pisidium amnicum). Ātrai straumei vislabāk pielāgojušās ir biezā perlamutrene (Unio crassus). Īpaši būtu jāatzīmē ziemeļu upespērleni (Margaritifera margaritifera), kura ir pašlaik vienīgā bezmugurkaulnieku suga Latvijā, kam sagatavots sugas aizsardzības pasākumu plāns. Šī suga iekļauta arī LSG 1. kategorijā."

a kā atšķirt biezo perlamutreni no ziemeļu upespērlenes? :)

Es protams neesmu gliemeņu pētnieks, bet šī man vairāk atgādina dižo bezzobi, izmērs, krāsa.

Mja,kaadreiz no Pededzes esot ruupnieciskos apmeeros deelj peerleem smeltas

Runaajot par izzuudoshaam sugaam,dazhus gadus atpaklj,nejaushi atradu vairogveezhus kas vispaar ir dziivi relikti,saaku intreseeties un izraadijaas konstateets tikai vienaa vietaa Latvijaa un ne tur kur es tos atradu,prasiitos izpeete un aizsardziiba,bet no zinaatnieku puses pilniiga 0.Togad veel pat bija izveeleets kaa gada bezmugurkaulnieks.Taa mums ir ar taam izzuudoshaam sugaam.