Gandrīz visas upes apmeklētas meklējot foreles, dažās tās ir, dažas tās varētu būt vai savulaik ir bijušas.
Latvijā ir ap 800 upju kas garākas par 10km un būtu piemērotas zivju dzīvei. Pagājušā gadsimta 60tajos gados Latvijā esot bijušas ap 150 foreļupes un vēl tikpat daudz bijušas kur foreles ienākušas sezonāli. Mūsdienās oficiālajos sarakstos to ir palikušas ap 70.
Mūsu upes pēdējos simts gados tikušas nopietni regulētas un ārēji ietekmētas.
-Vismagāk tās piesmēja padomju meliorācija 1950-90g, kā rezultātā taisnoti un regulēti ir ap 20% no upju kopgaruma. Meliorācijas sekas ir pazemināts gruntsūdens līmenis un ūdens aprites paātrināšanās dabā. Tā rezultātā upēs joprojam nonāk vairāk barības vielas, kā tās spēj pārstrādāt un tās aizaug.
-Tad nāca mazo HESu laiks 1991-2012g, ceru ka tas nu ir galā,
-kopš 80tajiem gadiem uz upju ekosistēmu nopietnu iespaidu sāk atstāt ģeometriskajā progresijā augoša bebru populācija.
Nopietnu organisko piesārņojumu upēm pienes intensīvā lauksaimniecība un saimnieciskie notekūdeņi, kā rezultātā notiek strauja gandrīz visu upju eitrofikācija (aizaugšana). .
Ko mēs atstāsim nākošajām pauadzēm, ceru ka ko vairāk par fotogrāfijām reiz bija.... forele, čalojoša mazupīte.....
lielais akmens upes ceļā, vietas veiksme slēpjas atvarā aiz akmens (pa straumi uz augšu), bet iemest tur var no mazās KK kabatas starp koku un ūdeni vai mēģināt pludināt no augšas. Akmens ir savācis padaudz kokus un abi pasākumi balstās tikai uz veiksmi. Šoreiz metu no lejas, momentāni forele galā, bet ātri iepina auklu kokos un prom bija.
Lūdzu reģistrējies, lai komentētu.
Uz augšu
Skaisti :)