Gandrīz visas upes apmeklētas meklējot foreles, dažās tās ir, dažas tās varētu būt vai savulaik ir bijušas.
Latvijā ir ap 800 upju kas garākas par 10km un būtu piemērotas zivju dzīvei. Pagājušā gadsimta 60tajos gados Latvijā esot bijušas ap 150 foreļupes un vēl tikpat daudz bijušas kur foreles ienākušas sezonāli. Mūsdienās oficiālajos sarakstos to ir palikušas ap 70.
Mūsu upes pēdējos simts gados tikušas nopietni regulētas un ārēji ietekmētas.
-Vismagāk tās piesmēja padomju meliorācija 1950-90g, kā rezultātā taisnoti un regulēti ir ap 20% no upju kopgaruma. Meliorācijas sekas ir pazemināts gruntsūdens līmenis un ūdens aprites paātrināšanās dabā. Tā rezultātā upēs joprojam nonāk vairāk barības vielas, kā tās spēj pārstrādāt un tās aizaug.
-Tad nāca mazo HESu laiks 1991-2012g, ceru ka tas nu ir galā,
-kopš 80tajiem gadiem uz upju ekosistēmu nopietnu iespaidu sāk atstāt ģeometriskajā progresijā augoša bebru populācija.
Nopietnu organisko piesārņojumu upēm pienes intensīvā lauksaimniecība un saimnieciskie notekūdeņi, kā rezultātā notiek strauja gandrīz visu upju eitrofikācija (aizaugšana). .
Ko mēs atstāsim nākošajām pauadzēm, ceru ka ko vairāk par fotogrāfijām reiz bija.... forele, čalojoša mazupīte.....
tā pati upe citā vietā. Upes problēmas acīmredzamas: upe aizgāzta ar kokiem kas samazina straumi, pārlieku paplašina tecējumu. Ir vieta pat lēpēm.
Lūdzu reģistrējies, lai komentētu.
Uz augšu
Nesanāca pabūt seminārā, bet tomēr nepiekritīšu. Nav šajā upē daudz tādu vietu, ir viena konkrēta, bet tā ir mērāma gadu desmitos. Krasts konkrētajā vietā netiek izskalots, jo tur tas vnk nav iespējams-glūda. Ja pats nebūtu n-tos gadus gājis, tad varētu norakstīt uz demagoģiju, bet virs sanesuma ir skaista straujtece, ūdens ir atradis ceļu zem sanesuma, būtībā nekas netiek traucēts, ja nu vienīgi varētu filozofēt par skābekļa tēmu...
Ko vēlējos ar šo teikt? Katras gadījums ir jāvērtē atsevišķi, kompleksi un nav vienas "pareizās" shēmas