wisskas

Un tā -cik copmaņu tik zivju zupas un žāvējumu recepšu. Reiz man viens cienījams vīrs lepni stāstīja, ka viņa recepte ir aizgūta no zvejniekiem un ir tā vispareizākā. Šis ēda laizīdamies, es ēdu un domāju - lai viņš pats rij to zivi ar visiem zvejniekiem un viņu recepti. Protams, ka žāvētāja meistarība arī spēlē lielu lomu procesā. Recepte vienkārša un daudzu lietota. Noklausīta no paziņām. Arī no zvejniekiem nākusi. Nezinu no kādiem un no kurienes, bet visiem labi garšo. Ņem ūdeni ar aprēķinu lai pietiktu visām zivīm, šeit kaut kur 1,5-2 litri vajadzēja. Ūdeni traukā un izšķīdina tajā apmēram sauju sāls. Ja vairāk ūdens, tad attiecīgi arī sāls vairāk. Tad liek zivis uz kādu stundu papeldēt. Lielākas var peldināt bik ilgāk. Tad ņem nomazgā gļotas, noskalo un liek procesā. Sākumā patur žāvētavu vaļā, lai apžūst, un tad sāk ar lielāku temperatūru, pēc tam t° mazina. Bute gatava tad, kad gaļa pie astes ir apvītusi. var arī ar pirkstu pataustīt, ja tad vēl māc šaubas tad ņem vienu un laiž testēt pie garšas kārpiņām. Var beigās uzbērt sāli, ja ir vēlme. Bet ir tā, ka kamēr silta, tikmēr šķiet, ka sāls ir par maz, kad atdziest, tad viss kārtībā. Nu tas, protams, ka atkarīgs no katra individuāli regulētajām garšas kārpiņām. Sausa nav, ja vien nepāržāvē. Nu neko jau tādu jaunu nepasacīju, vai ne?