Tecēja upīte gadu simtiem pa pļavām un mežiem, visi labi sadzīvoja. Atnāca padomju laiki, tauta nolēma- TAISNOSIM. Kāpēc to darīja -hvz
Iztaisnoja, tagad upe sastāv no taisniem nogriežņiem, meža posmā vēl daudzās vietās var redzēt vecupi ir skaistiem atvariem, dažos pat vēl joprojām ūdens stāv.
Dīvainā kārtā foreles to visu pārdzīvoja. Slēptuves tām ir krietni mazāk, nav paceres, sakarīgu atvaru līkumus utt. Bet taisnotos posmos kur ir oļi tās pat sekmīgi nārsto.
Pāri gadus atpakaļ bija bebru uzbrukums, tie bija izdomājuši nobebrot vienīgo nārsta posmu ar 4 vai 5 dambjiem pēc kārtas. Iecere tika izjaukta saknē. Dambji izzuda, nārsts notika sekmīgi. Prieks bija skatīties jaunas berzes vietās kur iepriekš bija bebrenieks.
Atnāca citi laiki- tauta nolēma VEIDOSIM LĪKUMUS un ATVARUS, nu to arī sākam darīt.
Upes LK sastāv no atbērtnes, mēs rokam (vinčojam) ārā lielos akmeņus un veļam tos upē, kur nav akmeņu izlīdzamies ar kokiem. Esam uztvēruši upes ritmu un atskatoties uz padarīto izskatās, ka kaut kas sanāk. Veidojas atvari, atstraumes, varbūt kādreiz upe sāks meandrēt pa lielam.
CITAS UPES STĀSTS. upe savulaik taisnota. Upei par laimi tā vairs nevienam racējam nav vajadzīga. Upe sākusi pati veidot dabiskos līkumus (meandrēt). Rodas viens līkums pa labi tad lēnam izveidojas nākošais līkums pa kreisi un tā pa straumi uz leju.
Lūdzu reģistrējies, lai komentētu.
Uz augšu
tas skats pa straumi uz augšu