Gandrīz visas upes apmeklētas meklējot foreles, dažās tās ir, dažas tās varētu būt vai savulaik ir bijušas.
Latvijā ir ap 800 upju kas garākas par 10km un būtu piemērotas zivju dzīvei. Pagājušā gadsimta 60tajos gados Latvijā esot bijušas ap 150 foreļupes un vēl tikpat daudz bijušas kur foreles ienākušas sezonāli. Mūsdienās oficiālajos sarakstos to ir palikušas ap 70.
Mūsu upes pēdējos simts gados tikušas nopietni regulētas un ārēji ietekmētas.
-Vismagāk tās piesmēja padomju meliorācija 1950-90g, kā rezultātā taisnoti un regulēti ir ap 20% no upju kopgaruma. Meliorācijas sekas ir pazemināts gruntsūdens līmenis un ūdens aprites paātrināšanās dabā. Tā rezultātā upēs joprojam nonāk vairāk barības vielas, kā tās spēj pārstrādāt un tās aizaug.
-Tad nāca mazo HESu laiks 1991-2012g, ceru ka tas nu ir galā,
-kopš 80tajiem gadiem uz upju ekosistēmu nopietnu iespaidu sāk atstāt ģeometriskajā progresijā augoša bebru populācija.
Nopietnu organisko piesārņojumu upēm pienes intensīvā lauksaimniecība un saimnieciskie notekūdeņi, kā rezultātā notiek strauja gandrīz visu upju eitrofikācija (aizaugšana). .
Ko mēs atstāsim nākošajām pauadzēm, ceru ka ko vairāk par fotogrāfijām reiz bija.... forele, čalojoša mazupīte.....
MN nosaka aizliegts makšķerēt: 24.1.1. jūras piekrastes ūdeņos Ventas grīvas rajonā – 2000 metru rādiusā no ietekas, Daugavas, Salacas, Gaujas un Lielupes grīvas rajonā – 1000 metru rādiusā no ietekas, pārējo upju un kanālu ietekas rajonā – 200 metru rādiusā no ietekas, izņemot makšķerēšanu no moliem jūras pusē vietās, kas ir atļautas publiskai pieejai;
Lūdzu reģistrējies, lai komentētu.
Uz augšu
šis strauts pēc nosaukuma ir upe, tātad 200m uz visām pusēm ķert nevar.
NM prasās iestrādāt upes definīciju vai arī izmantot jau esošos publisko ūdenstilpņu sarakstus.
Ienākot 200m zonā ar saliktu makšķeri tu automātiski kļūsti par pārkāpēju. To strauta/upes ieteku pat 100m attālumā fiziski ir grūti ieraudzīt.