Kuriozi

ja vien kociņi nav jau nosvilināti reizē ar zāli.

problēma tāda kā kūlas dedzināšana upju krastmalās veicinu pašu upju aizaugšanu. Jo daļa pelnu ar pavasara lietiem tiek ieskaloti upē kā nevajadzīgas papildu minerālvielas. Bet tām barība vielām vajadzēja palikt augsnē, vecajai zālei un augu atliekām pamazām satrūdot. Rezultātā plicinās augsne un ātrāk aizaug ūdeņi. Un nemaz nerunājot ka pašlaik sāk nārstot abinieki un šādos kūlas ugunsgrēkos iet masveidā bojā.

domaataajs

varbūt esi ievērojis ka degumos mežs ļoti labi atjaunojas. Degums ir sensens dabiska meža atjaunošanās process.

sulla,

par to mēs vēl varētu parunāt kas labāk - lēna vienmērīga barības vielu sadalīšanās un uzkrāšanās veicinot spēcīgu zālaugu veģetāciju,

vai vienreizēja barības vielu eksplozija augiem viegli uzņemamā formā ar cerību izaugt kādam kokam.

Priežu sēklas pēc deguna dīgst ļoti labi, tāpat šādās vietās labi sasējas bērziņi.

protams abiniekiem protams daļēji kidrik, putni vēl nav sākuši perēt tas labi.

Tas jau ir ilggadējs pētījums par kūlas dedzināšanas ietekmi uz augsni, ūdeņiem un vispār ekosistēmu, ne jau tikai mūsu valstī veikts.Tas ka kūlas dedzināšana pļavās noplicina augsni un leknos vārgus augus pamazām nomaina uz izturīgām un liesām graudzālēm ir dikt loģiski, es pat zinu tādus piemērus dzīvē. Pļavas ar lielu dabisko daudzveidību kļūst par dikt garlaicīgām, piemēram ļoti cieš orhidejas. Dabā tā iekārtots, ko augi paņem no augsnes, to atdod atpakaļ satrūdot. Un nevis strauji sadegot un daļu pelnu zaudējot spēcīgā vējā vai lietū. Par ugunsgrēkiem atsevišķos skujkoku mežu tipos cits stāts, nevajag jaukt ar ļaunprātīgu kūlas svilināšanu katru gadu, kā slinkie lāpās lai nedabūtu sodus par nekoptu zemi. Dabiskie ugunsgrēki cilvēku neskartos mežos ir ļoti reta un cikliska parādība, starp tiem var ilgt pat desmitiem gadu.

Man ir daudz radu Latgalē, gandrīz visi svilina kūlu, ar lāpa savu slinkumu. Tik viena ģimene nekad to nav darījusi un kad par to ieminējos, tad bija pat ļoti negatīvi noskaņoti pret šo sērgu. Kā teica saimnieks, mans vectēvs nekad to nav darījis, tēvs nedarīja un es nedarīšu. Rudenī tiek zāle nopļauta un pavasarī nav nekāda vecā kūla līdz ceļiem kā sliņķu laukos.

nomads - pilnīgi pareizi par degumu mežā. Es vairāk domāju par tām reizēm kas saistītas ar jaunaudžu nosvilināšanu kūlas dedzināšanas laikā. un ja vēl vienu un to pašu jaunaudzi svilina katru gadu. Nu ir tā, ka reizēm jāpasvilina, bet tad jāpārliecināās, ka process būs kontrolējams.

sulla,

svilināt katru gadu ir klaja dabas postīšana.

Par to attēlā redzamo upmalu: man patiktu melnalkšņi katrā krastā. Tagad tie ir tikai neapdzīvotajā.

jā bet tur jau tas āķis ka tie kas svilina dara to katru gadu, pierod tā teikt. Manās fātera mājās Latgalē saimnieko nu viņa māsa, nespēj protams sieviete uz 70 gad visu sakopt, tāpēc svilina savas grāvjmalas, upmalas pļavas. Cik neesmu runājis, bezcers.. Un sāka svilināt 90.to vidū. Un pa 20 gadiem upjmalas pļavas ir pārvērtušās katastrofāli, sausas smilgas tik palikušas. Savulaik uz jāņiem bija pilnas ar ziediem, gar krūmmalu varēja atrast līdz 4 sugu orhidejām, nu jau 10 gadus neesmu tās manījis.