nomads trofejas
nomads albūmi
Latvijas upes
Gandrīz visas upes apmeklētas meklējot foreles, dažās tās ir, dažas tās varētu būt vai savulaik ir bijušas.
Latvijā ir ap 800 upju kas garākas par 10km un būtu piemērotas zivju dzīvei. Pagājušā gadsimta 60tajos gados Latvijā esot bijušas ap 150 foreļupes un vēl tikpat daudz bijušas kur foreles ienākušas sezonāli. Mūsdienās oficiālajos sarakstos to ir palikušas ap 70.
Mūsu upes pēdējos simts gados tikušas nopietni regulētas un ārēji ietekmētas.
-Vismagāk tās piesmēja padomju meliorācija 1950-90g, kā rezultātā taisnoti un regulēti ir ap 20% no upju kopgaruma. Meliorācijas sekas ir pazemināts gruntsūdens līmenis un ūdens aprites paātrināšanās dabā. Tā rezultātā upēs joprojam nonāk vairāk barības vielas, kā tās spēj pārstrādāt un tās aizaug.
-Tad nāca mazo HESu laiks 1991-2012g, ceru ka tas nu ir galā,
-kopš 80tajiem gadiem uz upju ekosistēmu nopietnu iespaidu sāk atstāt ģeometriskajā progresijā augoša bebru populācija.
Nopietnu organisko piesārņojumu upēm pienes intensīvā lauksaimniecība un saimnieciskie notekūdeņi, kā rezultātā notiek strauja gandrīz visu upju eitrofikācija (aizaugšana). .
Ko mēs atstāsim nākošajām pauadzēm, ceru ka ko vairāk par fotogrāfijām reiz bija.... forele, čalojoša mazupīte.....
Latvijā ir ap 800 upju kas garākas par 10km un būtu piemērotas zivju dzīvei. Pagājušā gadsimta 60tajos gados Latvijā esot bijušas ap 150 foreļupes un vēl tikpat daudz bijušas kur foreles ienākušas sezonāli. Mūsdienās oficiālajos sarakstos to ir palikušas ap 70.
Mūsu upes pēdējos simts gados tikušas nopietni regulētas un ārēji ietekmētas.
-Vismagāk tās piesmēja padomju meliorācija 1950-90g, kā rezultātā taisnoti un regulēti ir ap 20% no upju kopgaruma. Meliorācijas sekas ir pazemināts gruntsūdens līmenis un ūdens aprites paātrināšanās dabā. Tā rezultātā upēs joprojam nonāk vairāk barības vielas, kā tās spēj pārstrādāt un tās aizaug.
-Tad nāca mazo HESu laiks 1991-2012g, ceru ka tas nu ir galā,
-kopš 80tajiem gadiem uz upju ekosistēmu nopietnu iespaidu sāk atstāt ģeometriskajā progresijā augoša bebru populācija.
Nopietnu organisko piesārņojumu upēm pienes intensīvā lauksaimniecība un saimnieciskie notekūdeņi, kā rezultātā notiek strauja gandrīz visu upju eitrofikācija (aizaugšana). .
Ko mēs atstāsim nākošajām pauadzēm, ceru ka ko vairāk par fotogrāfijām reiz bija.... forele, čalojoša mazupīte.....
mānīgi labs spots lauka posmā, labi ka aploka mietiņi svaigi... drātis rīta gaismā uz ūdens fona redzēt nevarēja.
Lūdzu reģistrējies, lai komentētu.
Karlis_K
:
cik likumīgas ir šādas ietaises upes straumē? Bet nu kurs gan kontrolē..
Karlis_K
:
nu nez esmu redzējis tādas vietas aizdirstas ne pa jokam, šaubos vai govju pļekas vajadzīgas upes mēslošanai
nomads
:
Sulla,
priecājies ka vēl kāds nodarbojas ar tradicionālo lopkopību. 99% piena un gaļas ko var nopirkt veikalā nāk no fermām kurās lopi ja redz sauli, tad pa logu un zāli vispār nav redzējuši
savs labums arī pļavu noganīšanai nevis nopļaušanai, saglabājas vērtīgi biotopi
Karlis_K
:
da kādi vērtīgie biotopi, šādās iežogotās ganībās tā tiek viss nograuzts un izmīdīts, ka tur vairs nav vietas ne putniem ne kādam aizsargājamam augam. Cita lieta ir kad savvaļā zālēdāji ganās savā vaļā un pāriet uz jaunām pļavām ātrāk pirms viss tiek noēsts līdz zemei.
ESK
:
Bieži nākas sastapt šādu skatu upītēs es parasti sarauju tās drātis jo tajā posmā kur viņas ir nav nevienas dzīvības.
Šeit vismaz ir kokus atstājuši esmu redzējis upīti kur vairāku kilometru garumā abi krasti notīrīti un izveidotas vairākas govju pārejas ar elektrisko ganu. par šādiem pārkāpumiem vajadzētu sodīt par dabai nodarīto kaitējumu.
No malas skatoties liekas, kas tad tur ir nekas nevar notikt bet atliek vienai stiprai lietus gāzei uznākt un šis drātis būs ūdenī un tad jau tā ir elektrozveja.
Sadaļas:
- Sākums
- | Bildes
- | Video
- | Ziņas
- | Forums
- | Sacensības
- | Eksperti
- | Blogi
- | Sludinājumi
- | Noderīgi!
- | CL karte
- | Mans profils
Redakcija:
©2004-2024 CopesLietas.lv
Tu arī gribi ķet zivi aplokā?
www.copeslietas.lv/site/bildes/bilde-66574.htm