akm2015

Par karpveidīgo - plēsēju attiecību runājot.

Mazums lasīts par Engures līdakām - ka maz, ka izklapē maliķi un zvejnieki.

Vakar labākais 2 mušiņmakšķernieku sniegums 1 posmā 3 stundās Engures ezerā bija 90 zivis, tas ir 1 rudulis 2 minūtēs, nerēķinot citas zivis, mazos asarus utml.

Labākais risinājums tavuprāt? Zemais līmenis (p-gads) veicina šādu ainu, kas protams nepriecē (vidzeme).

Šitā bildē arī ir Vidzeme - Abuls kaut kur pie Abullāčiem. Dzīvība manāma tikai vietās, kur straume nedaudz brīvāka. Tā droši vien var tikt pie labas statistikas.

Ko darīt... Neko. Meklē, kur zivis paglābušās.

Ok. Lēnais risinājums - sāc meteo.lv/lapas/vide/ud...d=1108&nid=423

atrodi savu upi, atrodi ko valsts par to upi zina domā un plāno.

sabiedriskajā apspriešanā - teikts ka beigusies, bet vēl viņiem var iesūtīt problēmas vērojumus un ieteikumus līdz septembra vidum, jo nav pārāk sabiedriska tā apspriešana sanākusi, mājas lapa par sarežģītu.

Drīz varēs dabūt anketas un savu upi novērtēt sīkākās detaļās, lai valsts uzzina labāk. Kur bebri, kur koku sanesums, kur zemi izskalo - kur dīvainas trubas ienāk ūdenī... Tur daži speciālisti tik urbj, viņi nevar tikt līdz katrai upei. Viņi mēra ūdens ķīmisko sastāvu punktos un tādas lietas, tas jau ir labi.

Valsts ko tālāk darīs - tas nav varbūt ātri, bet jāsaprot, ka ne visu var izdarīt 1 paaudzē.

Ātrāk gribas ko darīt? Skaņo vides pārvaldi vietējo un rīko ar ūdensaugu izpļaušanu. Ja ir kāds padomdevējs pratējs - ir vērts, bet es nesāktu pats to darīt uz savu galvu.

Tā ka upē ieplūst redzama truba un redzama viela, tā patiesībā notiek ļoti reti. Tādiem gadījumiem var turēt kabatā burciņu - jo ātrāk iesmel jo labāk, zinātniekiem ašai analīzei pietiks. Bet tas notiek reti, parasti ir difūzais piesāŗnojums, to ierindas cilvēks nespēj noteikt un atrast avotu.

Bet kopumā - FB tikko paspruka mierinājums - nekas, poli izkusīs, visiem būs tik ūdens, cik sapņos nerādījās, pacieties :)

Akmens_Viesis> "Bet kopumā - FB tikko paspruka mierinājums - nekas, poli izkusīs, visiem būs tik ūdens, cik sapņos nerādījās, pacieties :)"

Nu nez, man jau liekas būs pretēji, jau pašlaik polos sāk sarukt ledāji visai strauji, kā arī kalnos. Tas mērenē klimata joslai nozīmē sausākas vasaras un maigākas ziemas. Un upēs protams ūdens arvien mazāk..

Tā bija tāda ironija, cien. Sulla. Jo citos scenārijos puse LV ir zem ūdens. Tas vairāk filozofiski par to, ka nevajag pārspīlēt cilvēka spējas paglābt sevi no sevis.

PS. Pakāpi tālāk tajā pat saitē - lecot uz apsaimniekošanas plāniem, paveras milzums lasāmvielas, arī aicinājums un e-pasts, kur sūtīt pārdomas. Ko tur sūtīt - ieteikumus, kas uztrauc, liela mēroga pārmaiņas, kas novērotas. Bebri, kur tiem nav jābūt. Aļģes stāvošā ūdenī, kur kādreiz bija straujtece. Koku sagāzumu sablīvējumi, ar smiltīm aiznesta ciet bedre, kur senos laikos zirgu mazgāja un ūdens plūda pār muguru.

Pusi no tā par ko cepās tauta čatā, vajadzētu kaut kā noformulēt racionāli un aizsūtīt turp, ar visām bildēm. Arī domas, ko varētu iesākt.

Valsts domā parametrus, kā novērtēt upes, to nu mēs varam ieteikt, kas mūs uztrauc.

man jau sen zudušas cerības ka mazās upes kaut kad atgriezīs savu agrāko izskatu. Tur pirmkārt vajag regulāri pamatīgus palus un kārtīgu caurplūdi, vissvisādi smieklīgi glābšanas plāni (pļaušana, akmentiņu ripināšana, siekstu izņemsana) ir tikai bakstīsanās. Bet cilvēciņiem kas dzīvo un saimnieko upju krastos pamatīgi pali ne visai patīk tā maigi sakot, tāpēc dara visu iespējamo lai pali būtu rāmi un minimāli. Maz pamazām mūsu upītes sāk līdzināties piemēram Anglijas upēm, kur pat labākās foreļupes biezi aizaug. Bet neko, dzivo tās arī pa zālēm. Lai gan man personīgi riebj aizaugušas upes, nebraucu uz tādām. Tas ir vasarā, apmeklēju tādas tikai pavasarī.

Tā jau man likās, ka šo ainu būšu kaut kur redzējis. Maijā nobraucu šo posmu, noaudzis ir brangāk kā pagājušo gadu.

Ja runājam par "savu upi" ,tad diemžēl jāsaka ,ka tā jau ir praktiski "mirusi" un šaubos ka tur vairs var kā līdzēt (Pēterupe).

Sulla, paldies par jēdzīgu domu -

Jo plūdu menedžments valstī notiek, bet jāsamēro ar rādītāju, kā upe pašattīrās. Ja nav līdzsvara, tad jāfinansē tīrīšana.

Man Vēždūkā reizēm rokas nolaižas, skatoties, kā no 3 lieliem sanesumiem ir attīstījušies 6 lieli.

Bet tad no otras puses, aizbraucot uz Šķēdes semināru un redzot kāda tur izskatās upe, kurā cilvēki ar pārliecību jauc bebru dambi... kurā vēl turklāt ir 2 hes, kaut arī noteka gandrīz kā no krāna...

Nepadodies Tu arī, Skutān, tas ir ticības jautājums.

tam kokam divi gali:

iztīrīsi visus sanesumus upe forši iztīrīsies bet ātri vasarā izzudīs ūdens (upe paliks sekla) kas arī nav labi.

Problēma ir augštecēs, mitrainēs un purvos kas daudz kur ir meliorācijas rezultātā no ūdens uzkrājējiem pārvērtušies par vietām ar normālu (regulētu) mitrumu.

Neuztraucies, problēma ir globāla, Sahāras vietā arī reiz bija jūra :)

Nē, nomad. Koku sanesums nekādu lielo līmeni netaisa, tas nav bebrinieks. Ja vien protams nav kļuvis par mega bebrineku, kurš pienests ar smiltīm. Tad tas ir mega bebrinieks.

bet redziet mīlīši lai arī lamājam bebrus no panckām ārā, šamie ir vienīgie kas kaut ko reālu dara lai upītēs ūdens būtu vairāk, lai pavasara ūdeņi no purviem un mitrajiem mežiem tik strauji nenoplūst uz jūru. Cik sūdīgi ar ūdeni pēdējos gados laikam vislabāk var novērot lielajos purvos, piemēram Ķemeru tīrelī. Sausās vasarā nu to var šķērsot kedās kājas nesaslapinot.

Sulla, bet tiešām tiešām man mērķis nav pārstrādāties, jaucot visu pēc kārtas.

Atšķiras arī uztvere un metodika tiem, kas ņemas pa lēzenākām, lēnākām upēm Kurzemē.